The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Forsaken]

Labi tā ir jūsu izvēle!
Džosefs mazliet un ar roku mazliet izberzēja savas acis un padzērās kaut ko no ````šķes ,kas atradās viņa žaketes kabatā. Viņš vēlreiz pārlūkoja istabu. Bija ieradusies vēl kāda sieviete, kuru viņš vienkārši atķeksēja plaukstas datorā. Kaut arī viņu visu sejas nevarēja redzēt šķiet, ka no piedāvāto klāsta nebija grūti izdomāt kurš ir kurš. Vīrietis mazliet noklepojās un beidzot sāka runāt!
Šķiet, ka jūs visi esat dzirdējuši seno leģendu par ekskaliburu! Vai arī apmēram nojaušat ,kas tas apmēr ir!
Viņš ieturēja nelielu pauzi un palūkojās uz pārējiem pēc tam sapratis, ka no tā nav nekādas pārāk lielās jēgās viņš nolēma turpināt runāt mierīgi un bez pārtraukumiem
Nu tā tas it kā piederēja karalim Artūram, bet tas nav svarīgi! Nu tā sāksim ar to ,ka tā daļas par zobena eksistēšanu ir patiesa. Un tā saknes ir atrodams gandrīz ,lai pašam rakstības sākumam. Tas ik pa gadsimtiem parādās kādā vietā, un pēc tam atkal pazūd. Un tagad sākas leģendas leģendas daļa. Kad it kā Luciferu grasījās padzīt no debesīm, enģeļiem tika dots ierocis ar ,ko viņu gadījumā nogalināt! Godīgi sakot šai daļai es neticu, nu bet tā patiešām nav mana darīšana. Tas protams netika izmantots ,jo viņš aizgāja samērā mierīgā ceļā, vai arī viņi to baidījās izmantot tas pagaidām būtu vienalga. Un šis ierocis bija tā sauktais ekskaliburs vai arī viņu var dēvēt pēc daudziem citiem vārdiem. Vēlāk viņš nonāca cilvēku rokās, kas centās ar tā palīdzību pakļaut vai uzvarēt cīņās, bet patiesībā tas ir vienkāršs un parasts zobens. Ar vienu atšķirību metāls no kā tas ir veidots var nogalināt jebko,pilnīgi jebko! Un kā arī tā turētājs kļūst imūns pret jebko. Tas būtu jāsaprot tādā veidā ,ka zobena asmens teiksim tā novājina daudzas radības neļaujot tām pielietot savu spēku. Apmēram tā pat kā sudrabs vilkača klātbūtnē vai kāds tik pat jauks salīdzinājums!
Džosefs kārtējo reizi palūkojās uz apkārtējiem cenšoties ieraudzīt vai vismaz kāds izklausās ieinteresēts, un pašlaik par to īsti vēl nevarēja nojausts. Tāpēc neatlika nekas cits kā turpināt.
Un ,ja mēs iegūtu tā metāla sastāvdaļu paraugu, tad mēs spētu radīt jeb kāda veida šādus ieročus, pistoles, kas ar vienu parastu lodes šāvienu nogalina stiprākos no dēmoniem vai jeb ko citu! Un man ir pieejams pavediens uz tā atrašanās vietu! Tā kā tā ir jūsu izvēle doties turp vai arī palikt šeit! Un pēdējais ,kas dosies prom lūdzu aizslēdziet durvis. Bet tie ,kuri ir gatavi pievienoties lūdzu sakiet to!