The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Lianjuks]

Erisa lēni pastaigājās caur Prāgas ielām, viņa dievināja Prāgu.. Tas viss uzdzina patīkamu sajūtu, kas atmiņā mēdza reti ataust, māju sajūtu. Apsēdusies Vltavas krastā un notiesājusi labu gaļas gabalu, viņa beidzot devās uz norunāto tikšanās vietu.
Jau pie pašām durvīm gadījās ķibele, viņa aizmirsa kodu. Tad kādas piecpadsmit minūtes noklimzājusi ap mājas tuvumu un uzskrējusi virsū kādam motociklam, kas nenoliedzami piederēja, kādam medniekam, to Erisa sprieda pēc sakaltušajiem vampīru pirkstiem.
Māja Erisai likās simpātiska, uzlavierējusi pa kāpnēm augšā, viņa drīz atvēra telpas durvis, kur jau atradās Deats, Tiēna un Anita. Viņas sirds savādi sažņaudzās ieraugot Deatu. Viņš bija redzēts. Apvaldījusi šoku viņa iegāja telpā, un viegli pasmaidīja. - Sveiki.. - zīmītei viņa uzmanību nepievērsa. Sajūta, ka esi vilkacis un ej uz medniku sanāksmi jau tā bija jocīga, neviens no šiem nezināja par viņas problēmu un viņa cerēja, ka neuzzinās, kaut vai sevis dēļ.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.12.2007 17:44