The Hunters, [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Forsaken]

2007.gada 13. decembris
Čehija - Prāga

Pulksteņa rādītāji tikko bija pagriezušies uz skaitli četri, un Prāgas vecpilsētas ielās gaisma, vairs nedega gandrīz nevienā logā. Vēl bija palikuši daži ,kuros jau bija iekārti Ziemassvētku rotājumi. Vai arī kādas no iedzīvotājiem vēl pat nebija aizgājis gulēt vai tikko bija piecēlies kāda iemesla dēļ. Apkārt valdīja pilnīgā tumsa, tikai laternas šajā stundā izgaismoja daļu no mazajām ieliņām. Nakts nebija no tām skaidrākajām, zvaigznes gandrīz vispār nevarēja saskatīt, bet augošais mēness tikai knapi dažu brīdi izlauzās cauri mākoņiem.
Māja uz kuru bija jādodas medniekiem atradās gandrīz pašas vecpilsētas centrā. Un ar neko īpaši neatšķīrās no pārējajām mājam. Vienīgi tās logos vēl dega blāva gaisma, un nekas vairāk. Durvju kods viņiem visiem bija norādīts ,jau pirms tam tāpēc tikšanai tajā iekšā problēmas nevajadzēja sagādāt.
Ienākot tajā iekšā skatam pavērās vienkāršas trepes ,kas veda augšup. Istaba bija koridors un kāpnes bija vienā krāsā. Viss bija vienkārši tumši brūns. Un sienas bija mazliet apdrupušas, un šķita, ka šai vietai remonta patiešām nepietrūktu.
Kāpņu augšgalā pagriežoties pa labi varēja redzēt durvis, bet uz ejot uz visām citām pusēm, kur bija izveidotas nišas jūs vienīgi atdurtos pret betona sienu. Šīs durvis nebija aizslēgtas un tās viegli varēja pavērt. Aiz tumšajām ozolkoka durvīm pavērās daudz lielākā un mazliet gaišāka telpa. Pie sienām atradās un dega svečturos iestiprinātas sveces, kaut arī pie griestiem karājās parasta elektroniskā lustra, kas mazliet uz kopējā fona neiederējās, bet šķiet, tā sniedza pietiekamu apgaismojumu. Šī telpa vienkārši atgādināja Bibliotēku visas sienas aizsedza grāmatu plaukti, kas bija pilni patiešām ar dažādāko valoda un satura grāmatām. Un pie grāmatu plauktu rindām atradās trepes ,kuras varēja pārbīdīt, gadījumā ,ja rastos nepieciešamība kādu no grāmatām paņemt. Istabas vidū atradās liels tumšs ozolkoka galda, kuram apkārt bija salikti apmēram divpadsmit ādas krēsli. Uz Galda tikai atradās balta papīra lapa uz kuras bija rakstīts, Mednieki, jūtieties kā mājās! Es jau tagad atvainojos par savu nelielo kavēšanos! Tur vēl atradās pāris glāzes, divas ūdens pudeles, vīns un viskijs. Aizkari, kas atradās pie vienīgā no logiem šķiet, ka nebija kustināti gadu desmitus gandrīz tā pat kā dažas citas lietas ,kas atradās šajā mājā.

[Kalevale]

Anitu biedēja šāda pēkšņa mednieku tikšanās, tomēr ziņkāre uzvarēja un te viņa stāvēja, svešā pilsētā, pie tik pat svešas mājas, kurā par dzīvību liecināja tikai vārā gaisma un motocikls, kurš atradās blakus mājai. Vēlreiz pārbaudījusi, vai visas lietas atrodas savās vietās, meitene devās iekšā mājā. Viņa bija mācījusies no iepriekšējām reizēm, kad savas lētticības dēļ cietusi, vairs nevarēja to atkārtot, tagad ierastais ekipējums bija līdzi vienmēr.

Nospiedusi attiecīgo durvju kodu, Anita lēnām atbīdīja durvis, priekšā pavērās gluži vienkāršas trepes, tādas, kā viņa atminējās, bija arī vecmāmiņas mājā, turklāt visai bieži čīkstēja, tādējādi radot spocīgu un nemierpilnu gaisotni. Meitene lēnām kāpa augšup pa trepēm un pārlaida slaidos pirkstus pāri apdrupušajām sienām, sajūtot salmus un ģipsi, kas padarīja pirkstgalus sausus. Acīmredzot māja ir no koka, viņa pie sevis secināja, taču tieši tajā mirklī iečīkstējās pakāpiens. Anita nedaudz sarāvās, taču pametusi skatu atpakaļ, saprata, ka tas bija jau apdomātais, koka kāpnēm raksturīgais čīkstiens un nekas vairāk.

Uzkāpusi augšā, viņa ar labo roku stingri satvēra sava izliektā zobena spalu un pārliecinājās, ka vajadzības gadījumā tas būs ātri izvelkams, jau pēc brīža viņa atbīdīja smagās ozolkoka durvis ar kreiso roku un sarauca pieri, manot vēl kādu cilvēku svešajā telpā. Uzmanīgi Anita devās iekšā, vēl arvien turot roku uz zobena spala un veikli metot apkārt skatienu, lai redzētu, vai tiešām viņi ir tikai divi vien. Meitene arī pamanīja zīmīti un ātri pārlaida tai skatienu, šī uzruna... Mednieki... Viņai tā nepatika, tomēr Eglīte palika istabā, rūpīgi ieklausoties skaņās un gaidot, vai svešais, telpā esošais ko teiks.