Pasaules noslēpums., [C], [PG-16], [PZP] Opcijas

[Zōzā zač zač]

Pasaules noslēpums.

Stāsts

Kad pasaule bija sasniegusi savu aukstāko attīstības pakāpi un atrisinājusi visas problēmas, kas ar to un ap to bija radušās, tā aizgāja iznīcībā.
Jo Kāds šajā mierpilnajā, bez problēmu pasaulē vēlējās sev varu.
Drīzāk lielāku varu. Un tā atkal sākās problēmas.
Bet likstas radās ar to, ka ne jau viens cilvēks vēlējās sev lielu varu, bet gan veseli četri.
Par nelaimi, tie bija ievēlēti par šīs mierīgās pasaules pārvaldniekiem, kuriem bija pieejams viss.
Viņi visi sevi dēvēja par četriem Firstiem.
Bet par nelaimi, pilnīgi viss viņiem nebija, jo katram bija sava teritorija un sava vara.
Un visi kā viens vēlējās, lai viss piederētu tikai vienam no viņiem.
Tā nu katrs sāka savā pagrīdes slepenajās laboratorijās taisīt un veikt visvisādus eksperimentus.
Viss sākās ar uzlabotu un nāvējošāku ieroču izgatavošanu.
Jo kad pasaule attīstījās, tad visus ieročus kas uz pasaules bija pārkausēja un to metālu izmantoja lietderīgāk, un ar ķīmiskajiem un kodolieročiem cilvēka attīstīja sev enerģijā un svaigā gaisā.
Jo ap 2500 gadu vairāku valstu zinātnieki izgudroja vairākas ierīces, kas pārstrādā kodolieročus enerģijā nekaitējot cilvēkiem un videi, tā, pat arī visus ķīmiskos atkritumus, bioloģiskos un ķīmiskos ieročus.
Bet tā ir maza daļa kā cilvēki attīstījās.
Svarīgākais bija tas laika posms ko sauca par „Beigu sākumu”.
Kad visi četri firsti sāka eksperimentēt ar cilvēkiem un radīt no viņiem mītiskās būtnes, kuras cilvēki bija radījuši savos prātos pašos pirmsākumos, kad vēl bija tāds Dievs, uz kuru lika visas cerības.
Šie faili, kas bija pirms pasaules, kura bija sasniegusi savu pašu pilnību, bija bloķēti visai cilvēcei, lai tā nesāktu, atkal, ticēt nevajadzīgām lietām.
Bet šie firsti pie šiem failiem varēja tikt viegli klāt. Pat pie kodolieroču izgatavošanas un beidzot ar komiskiem par vareno Halku un pārējiem Marvel radītajiem tēliem.
Un tieši no šīm muļķībām viņi smēlās savas idejas par Superkareivjiem, kas spētu gan pasargāt, gan iekarot.
Viņi mēģināja sakrustot cilvēkus ar dzīvniekiem.
Vēl viņi mēģināja cilvēkus no mazotnes trenēt un uztaisīt par kaujas mašīnām, bet pēc 20 gadiem, kad vienīgie, kas iznāca bija šie bērni un ieroči viņi sāka karot.
Sāka valdīt haoss un masu veidu slepkavošana.
Sīkumos neizplūdīšu.
Pēc 5 gadu bezjēdzīgas slepkavošanas un cilvēku apmēļošanas, viņi saprata ,ka jāpieņem lēmums, kas var mainīt likteni gan viņiem , gan zemes iedzīvotājiem.
Un viņi apvienojās, protams, ne visi, bet gan divi firsti.
Viņi apvienoja savus pētījumus un sasniegumus un sāka radīt jaunas idejas.
To padzirdēja arī abi palikušie Firsti un viņi apvienojās, tā, pat, kā pirmie divi.
Un sākās Zemes, lodes sadalīšanās.
Bija izvēle pievienoties vieniem- „AnGu” apvienībai, jeb arī otrai- „SiKo”.
Tā ari pasaule sadalījās, iemācījās rīkoties ar ieročiem un sākās atkal kari, slepkavošana, sieviešu ļaunprātīga izmantošana un citas briesmīgās lietas, par kurām vairāk nedomāja un kuras agrāk tika atrasinātas un nebija.
Viss sākās, drīzāk atgriezās tā, pat, kā bija pirms visu problēmu atrisināšanas.
Kamēr cilvēki karoja savā starpā, tikmēr firsti, tieši asociācija – „AnGu”, pētīja visus failus un centās atrast atbildi savām problēmām, drīzāk iegribām, kā iekarot pasauli un gūt pilnīgu varu.
Un tā arī notika, viņi radīja pirmo veiksmīgo eksperimentu.
Mūsdienās to varētu noturēt par slavenāko radību un daudziem biedu - Vampīrs.
Bet viņi to nosauca savādāk – „Kreops”
Šim kareivim bija vampīra raksturīgās īpašības, izcila redze tumsā, pār cilvēcīgs ātrums, spēks un neliela gravitācijas pārvarēšana, kā arī lieliskas reģenerēšanās spējas.
UN protams, kāre pēc asinīm. Un tas, ka viņa siekalas satur tādas baktērijas, kas padara viņa upuri, par viņa līdzinieku.
Tā viņš būtu ideāls kareivis, ja viņam nebūtu cilvēkam neraksturīgas īpašības.
Acis, bija sarkanas, ādu vietām klāja zvīņas, bet tās nogāja, tad parādījās un neraksturīgi lieli un asi ilkņu zobi.
Viņi upurēja vienu cilvēku, lai pārbaudītu, šī īpatņa visas detaļas un struktūras, jo ar viņu pašu nedrīkstēja eksperimentēt, tāpēc viņš tika rūpīgi ieslēgts un apsargāts.
Viņi izpētīja, kādā ātrumā baktērijas pārņem organismu un liek klausīt viņu radītājam, protams, viņiem ir pašiem sava griba, bet viņus spēj kontrolēt tieši „Kreops”.
Viņi izpētīja spēku limitu, ātruma limitu, kā arī cik ilgi viņi var iztikt bez asinīm.
Kad tas viss tika noskaidrots, viņi izdomāja palaist šo supercilvēku uz kara lauka, bet par nelaimi, kad šī „Kreopa” pirmais sakostais tika izlaist saules gaismā viņa ķermeni dažās sekundēs apņēma milzīgas tūskas un viņš nomira burtiski izcepoties.
Viņiem bija daži mīnusi, bet tas bija labākais, ko viņi uztaisīja. Proti, spēja radīt.
Viņi šo „Kreopu” uzreiz nenoraka, bet gan speciāli viņa kamerā iesūtīja pa dažiem cilvēkiem un padarīja viņu par viņam līdzīgiem.
Kad viņš bija pamelojies viņi šos cilvēkus, kurus viņš bija sakodis, apmācīja, kā rīkoties, ko darīt.
Un kādu nakti viņi palaida šādu grupiņu cilvēku iekš pretinieka teritorijas un izdarīja pamatīgu triecienu pretiniekiem un sagrāva lielāko daļu viņu tehnikas un kareivju, kas bija pie robežas, kura atdalīja šīs abas asociācijas.
Bet par laimi, jeb drīzāk par nelaimi, sauciet kā gribas, arī – „SiKo” asociācija bija tajā pašā laikā radījusi arī supercilvēkus, bet viņi bija atraduši DNS spirālē tādu mazu sastāvdaļiņu, kas ļauj apvienot cilvēka un kāda dzīvnieka DNS.
Viņi sakrustoja cilvēka DNS ar vilka DNS. Un plusā pielika viņam īpašības, kas pastiprina visas maņas, spēku un ātrumu, kā arī pastiprina reģenerēšanās spējas.
Bet vienā vietā viņi kļūdījās un tādējādi sabojājot visu sistēmu un šajā vilkcilvēkā bija tādas īpašības, ka viņa siekalas un asinis, tā, pat kā „Kreopam” bija ar baktērijām, kas viņa upuri padara par viņa kopiju un viņš spēj viņus kontrolēt.
Un viņiem parādījās alerģija pret Zeltu un sudrabu.
Viņi viņu nosauca par „Kreas”.’
Šis „Kreas” izskatījās pēc vilka, kas bija iemācījies piecelties pakaļkājās un attīstījies, tā, ka spēj arī ātri pārvietoties.
Ķermenis bija cilvēka, bet pamatīgi apspalvots, galva bija vilka un tā, pat kājas, bet rokas bija drīzāk milzīgas ķetnas.
Par nelaimi, kad sistēma nojūdzās „Kreas” bija paspējis sava mežonības dēļ sakost divus cilvēkus, kas pēc kāda lika ieņēma šī vilkclvēka izskatu.
„SiKo” asociācija apvaldīja šos mežoņus un pakļāva savai kontrolei un upurējot vēl dažus savus cilvēkus uztaisīja tādu pašu mazu grupiņu šo „Kreas” vilkacilvēku, tā, pat, kā „Kreopa”.
Tad sākās pamatīgā iznīcība, kad šie kareivji tika palaisti vienam pret otru.
Cilvēki krita, un visi cēlās, kā Kreasa rases pārstāvji, jeb Kreopa rases pārstāvji.
Īstās cīņas risinājās tikai pa naktīm, jo Kreopa rasei bija alerģija pret sauli, jeb tieši pret saules izdalītajiem UV stariem.
Bet, protams, atklāja arī Kreasa rases vājību – Zeltu, bet par sudrabu viņi neko neatklāja.
Tad karš turpinājās vēl kādus piecus gadus.
Cilvēki, tagad sēdēja, drīzāk sargāja savas mājas un galvenās bāzes. UN milzīgas armijas ar Kreasa un Kreopa rasēm cīnījās tikai naktīs bez atpūtas un apstājas.
Tam bija tāds iemesls, tāpēc, ka pie robežām tika uzstādītas turetes ,kas bija aptaisītas ar zeltu un tajās bija iekšā Zelta lodes, kas šauj uz katru, kas kustas, tāpēc kaujas notika tikai naktīs, jo pa nakti turetes izslēdza. Jo „SiKo” asociācija nevēlējas zaudēt savus vērtīgos kareivjus, kas spēja pretoties šiem „AnGu” radītajiem ģenētiski modificētiem cilvēkiem.
Karš turpinājās un Firsti jau bija tuvu savas esamības beigšanai.
Par spīti visam viņi cīnījās un neļāva tik viegli padoties. Un viņi pat centās savu prātu, ja ne ķermeni, saglābt, lai varētu izbaudīt savu varenību. Un lai cik ironiski, tas neliktos, viņi visi četri, neapzinādamies to centās izdarīt gandrīz vienlaikus.
Visiem bija viena doma galvā - saglabāt savu prātu, lai varētu šo haosu un iznīcību turpināt.
Un tad tas notika, šajā liktenīgajā dienā, kurā izmainījās pilnīgi visa pasaule.
Visi firsti savus prātus ar tehnoloģijas palīdzību pārnesa uz citiem ķermeņiem.
Jaunākiem un spēcīgākiem.
Eksperiments izvērsās veiksmīgs, bet par nelaimi viss nenotiek tik gludi, kā vēlētos.
Nedēļu pēc šāda eksperimenta veikšanas, visi cilvēki, Kreasa un Kreopa rases pārstāvji pēkšņi bija sastinguši, visi kā viens, bija ieslīguši komā.
Bija tāda sajūta, ka laiks ir apstājies, jo visi cilvēki bija sastindzināti savās darbībās, arī priekšmeti.
Vienīgie, kas nebija sastinguši bija Firsti savos jaunajos ķermeņos.
Pēc vienas dienas visi firsti vienojās par tikšanos, ka visu apspriedīs.
Tiklīdz viņi visi nonāca pie robežas viņi ar savā acīm redzēja, kā visi šie supercilvēki, bija sastinguši, tieši cīņas karstumā. Kā dūres bija pusceļā uz mērķi, kā dažādi metāla gabali lidoja, bet lidojuma laikā gaisā bija sastinguši.
Visi firsti ar izbrīnu visu vēroja un centās saprast, kas ir noticis.
Kā tas gadījās, Kāpēc?
Vai iestājies pasaules gals?
Viņi visi prātoja, bet pēc mirkļa viņi visi šajā sastingumu pūlī redzēja kustamies, kādu vīru baltās, noskrandušās drānās, kuram bija bārda, kas sniedzās līdz potītēm un mati, kas vilkās viņam līdzi, pa zemi.
Bārda vietām bija sirma un matos tikai saknēs bija redzams sirmums.
Viņš piegāja pie katra no šiem vilkcilvēkiem un vampīrveidīgajiem.
Viņš katrā ieskatījās acīs un kādas piecas līdz desmit sekundes viņš uzturējās pie kāda no viņiem un devās pie nākamā.
Visi firsti viņu ar lielu uzmanību vēroja šo nezināmo cilvēku, kurš bija jau apstaigājis teju, teju visus, kas atradās šajā milzīgajā pūlī, izņemot firstus.
Lēnā solī, ar acīm, kuras vēstīja tukšumu viņš piegāja pie firstiem, kuri bija nostājušies viens otram blakus, bet tomēr atstatus viens no otra.
Šis nezināmais cilvēks vienu pa vienam viņus uzlūkoja un viņi visi sajutās, it kā viņus kāds būtu izrakņājis un vēlreiz attinis atpakaļ visu viņu dzīvi un dažās sekundēs viņi visi to izdzīvotu atkal.
Šis svešinieks pagriezās un devās prom, lēnā un mierīgā solī.
Visi firsti centās viņu apturēt, bet nesekmīgi, tiklīdz viņi pietuvojās viņam tuvāk par metru viņi sajuta it kā tūkstoš roku viņus apturētu un spiestu atpakaļ.
Tā, pat notika ar metāla gabaliem, kurus viņi meta, bet šoreiz tie lidoja atpakaļ ar dubultu spēku.
Firsti atmeta ar roku, lai sagūstītu šo nezināmo personu.
Bet tā vietā viņi ķērās pie šīs personas izpētīšanas, kaut arī viņi bija varaskāri, stulbi viņi nebija, tāpēc viņi visi darbojās kopā, bija jāaizmirst savstarpējais naids.
Protams, tas pastāvēja, bet ārēji viņi centās to neizrādīt.
Pagāji kādas divas nedēļas, līdz viss sāka atkal, kaut līdz normāli darboties.
Un kā par laimi Kreopa rasei, kurai bija alerģija pret saules gaismu, drīzāk tās UV starojumu visas šīs nedēļas bija visu laiku apmācies un mākoņi bloķēja saules starus.
Pa šo laiku Firsti atklāja, ka agrāk arī bija noticis šāds haoss ,ka visur valdīja asinskāre un tiekšanās pēc varas.
Tad pāris čupiņu zinātnieki, kas bija sākuši pētīt, nokritušos meteorītus, kas draudēja iznīcināt zemi, bet par laimi cilvēki pat visas karošanas dēļ spēja to iznīcināt, lai visa pasaule neaizietu bojā.
Un kā jau valdība, viņi teica, ka visi meteorīti tika iznīcināti atmosfērā, bet tā nebija. Viens lielāks meteorīta gabals izgāja cauri atmosfērai un nokritis tuksnesī, tas sācis spīdēt un sadalīties.
Pēc nedēļas zinātnieki to sākuši pētīt.
Un no meteorīta izveidojās kaut kas līdzīgs cilvēkam, bet tas izskatījās savādāk, tas bija, kā mēs to raksturotu – „Elfs”.
Tas bija samērā maza auguma stalts puisis, kas izskatījās, labi, ja 16 gadus vecs.
Viņa acis bija savādi bālas, kurās mirdzēja visas varavīksnes krāsas.
Puisim bija cilvēka vaibsti un ekstremitātes, vienīgi ausis bija spicas, tā bija kā atšķirības zīme no apkārtējiem.
Kā jau parasti notika visādi pētījumi, kuros noteica viņa fiziskās īpašības, prāta spējas un visu pārējo.
Un visvairāk šim „Elfam”, kā visi viņu dēvēja, bija tik ļoti attīstīts prāts, ka viņš spēja ar domu palīdzību kustināt priekšmetus, pats levitēt un citus pacelt gaisā.
Bet tās bija daļa no spējām, ko viņš atklāja. Kaut arī izskatījās, ka viņš visu nesaprot un mācās, kā mazs bērns, viņš visu jau apguva pirmajās dienās.
Viņš spēja ar acu kontaktu vien uzzināt visu cilvēka dzīvi dažās sekundēs un tā iemācīties visu par un ap cilvēkiem, kurus viņš kaut vienu vienīgu reizi bija redzējis un ieskatījies viņu acu dzīlēs.
Nepagāja ne mēnesis, kad šis „Elfs” uzzināja, kas notiek ārpasaulē, pa īstam, jo zinātnieku prātos viņš pārsvarā atrada tikai rēķinus un to kā ir izmantojami datori un citas ierīces.
Un tad „Elfs” pēc kāda laika pazuda un pasaulē iestājās pilnīgs laika sastingums.
Viņš atkal pārstaigāja visus cilvēkus un uzzināja visu par visiem cilvēkiem.
Viņš redzēja visu pasauli, vietas, kuras bija izpostītas, vietas, kuras cilvēki saglabāja.
Tieši tās vietas, kuras viņi bija saglabājuši, viņš zināja un pats uzskatīja, ka tās ir vēsturiskas un tiešām svarīgas pasaules nezūdošās vērtības, kuras vajag saglabāt, kamēr vēl var.
Pagāja vairāki mēnesi, varbūt pat gads, līdz viss atsāka savu ierasto gaitu, bet šoreiz visa cilvēce nolika savus ieročus un sāka savu attīstību un nodibināt mieru.
„Elfs” paņemot sev līdzi, ap sevi uztaisīja necaurredzamu un necaurejamu barjeru, kuru neredzēja neviens cilvēks.
Viņš ar prātu uztaisīja, un, protams, palīgā ņemot tehnoloģiju, sev cietoksni, lai drošības gadījumā, ja atkārtojās atkal šie kari un haosi, tad viņš spētu uztaisīt jaunu pasauli, kur viņš visu kontrolētu un daļēji saglabātu mieru. Vismaz lai neradītos atkal tas briesmīgais haoss, kur gaisā virmo asins un sāpju smaka.
Noslēpies no pasaules viņš tagad tai ļāva pašai veikt savu ceļu.
Viņš tai ļāva plūst savu straumi.
Un tad, notika, kas, notika.

Firsti tikai uzzināja daļu no šīm lietām. Tikai to, ka bija karš, tad tas beidzās, līdz ar „Elfa” pazušanu.
Bija tāda sajūta, ka vēsture atkārtojas, bet šoreiz karš turpinājās, kad „Elfs” pazuda.
Kas bija savādāk?
To viņi neizprata.
Bet, tad pēc kādām divām nedēļām, kad, visi Firsti bija savās vietās un kaujas turpinājās tikai retāk, viņi debesīs pamanīja lidojošu Zemi, kura bija tik milzīga, ka nosedza visu kaujas lauku, kurā karoja Kreasa un Kreopa rases.
Tas nāca pa labu Kreopa rasei, jo viņi tagad varēja cīnīties pa dienu, bet „SiKo” asociācijas abi Firsti viņiem to aizliedza.
Izcēlās nepatika un sākās aizdomas par dumpi, bet pagaidām tas nenotika.
Bet par nelaimi „Kreas” pats pirmais, uztaisīja dumpi un nogalinājis abus firstus, kas valdīja pār „AnGu” asociāciju, un pārņēma varu savās rokās.
Cilvēki krita panikā, bet Kreasu rases vadonis, pats pirmais, ko dēvēja par „Kreasu”. Viņiem izteica piedāvājumu, kuram viņi nevarēja atteikties.
Viņi dzīvos labi un aizsargāti, ja ik pa noteikta, laikam dos viņiem vīriešus un sievietes, kas stātos viņa rasē un aizstāvētu visu viņa tagadējo impēriju.
Tā, pat neilgi pēc tam notika arī „SiKo” asociācijā, tur sacēlās „Kreops”
Pats pirmais un pats spēcīgākais no vampīrveidīgajiem.
Viņš „SiKo” firstus arī nogalināja un pārņēmis varu, ļāva brīvāku varu saviem radītajiem bērniem. Bet, kā jau labs vadonis viņš arī piedāvāja „SiKo” asociācijas cilvēkiem darījumu, ka viņi dos jebkuru no saviem radiem un tuviniekiem, lai papildinātu viņa rases armiju un, kā arī viņiem vajadzēs uztaisīt asins banku, kur būs barotava visiem viņa rases pārstāvjiem.
Gribot negribot cilvēki piekrita, vismaz viņi dzīvoja drošībā.
Ja kas tad viņus aizstāvēs par kādu 10 vīru cenu.

Bet tas bija mazsvarīgi. Tagad „Kreas” un „Kreops” vairāk pievērsās šai lidojošajai Zemei, kuru no apakšas klāja metāli un kura mistiskā kārtā turējās gaisā.
Viņi uzzināja no Firstu failiem, kas īsumā, ir tas, kas tur varētu būt un katrs no viņiem vēlējās viņu pakļaut sev savā varā, jeb vismaz dabūt sev par sabiedroto, bet pūliņi līdz šim ,lai tiktu, uz tas milzīgās zemes bija veltīgi.
Bija tāda sajūta, ka visu laiku kāds viņus spiestu zemē, kad viņi pietuvojās šai zemei.
Pēc samērā ilgiem pūliņiem viņi padevās, bet tomēr, ne pilnībā, jo viņi lika zinātniekiem būvēt, visādas ierīces, kas ļautu viņiem tur tikt.
Pēc kādiem 2 gadiem visi mēģinājumi bija nesekmīgi un karš, kas jau notika vairākus gadus turpinājās, līdzi sev nesot iznīcību un haosu.
Kamēr šo gadu laikā visi centās tikt uz šīs lidojošās zemes, tajā palēnām sāka rasties cilvēce. Dzīvība.
Elfs, kurš lēnām un pamazītēm veidoja, mājas, bibliotēkas un pārējās nepieciešamās celtnes, kur varētu uzturēt cilvēkus un ļaut viņiem mācīties un apgūt gudrības un tehnoloģijas. Viņš ik palaikam nemanot paņēma no Zemes dažus cilvēkus, kuros iedvesa to, ka viņi visu mūžu ir dzīvojuši te un pilnīgi visu zina, kā arī viņš viņos ieguldīja daļu sevis, lai būtu, tādi, kā viņi, to viņš izdarīja tieši sievietēm, jo vīriešiem, tas būtu nejēdzīgi, dēļ biežās sēklas maiņas.
Tā pagāja vēl trīs mēneši, līdz visi cilvēki, kas bija no zemes paņemti un nonākuši, te uz šīs lidojošās zemes, dzīvoja normālu un bezrūpīgu dzīvi.
Protams, kāds problēmas bija, bet tās bija tikai ikdienu, vismaz pagaidām.
Viss turpinājās kādus 4 gadus, nekas nemainījās vēl joprojām Kreasa un Kreopa rases netika iekš šīs lidojošās zemes. Viņi juta, ka tur ir cilvēki, bet nekas, vismaz pagaidām nekas nenotika.
Pagāja vairāki gadi un „Elfa” drošības sistēma tika pamazītēm apieta, viņš juta, ka ir jāsāk rīkoties.
Visi bērni, kas bija piedzimuši, viņš viņus izpētīja, protams, ne aci pret aci, bet gan caur citiem cilvēkiem.
Un visiem, kuriem bija spicas ausis no mazotnes, viņus viņš paņēma sev par skolniekiem, tā sakot Mācekļiem, kuriem ir jāiemācās, kā rīkoties ar savu prātu un tā attīstību.
Sākās skološana, visi bērni, kuriem nebija spicās ausis viņus apskauda, jo šis „Elfs” bija viņu pavēlnieks, viņi viņu cienīja, bet neviens viņu nebija redzējis, tikai dzirdējis par to, ka viņš palīdzot viņiem.
Visi bērni mācījās no 12 gadu vecumam līdz 19, daži pat līdz 21 gadu vecumam.
Mācekļu dzīve bija pagalam vienkārša un pat varētu teikt, ka tajā nebija nekā grandioza. Tie dzīvoja mūku cellēm līdzīgās istabiņās, gulēja uz koka lāviņām, kurām pa virsu bija uzlikti salmu maisi un tērpās linu drānās, kuras bija melnās vai pelēkās krāsās. Skolā tika pieņemti galvenokārt zēni, bet retu reizi pagadījās arī pa kādai meitenei. Dažas no viņām ātri atsijājās, mazāk bija to, kuras palika. Mācekļi kontaktējās visai maz, viņi auga vientulībā un pārsvarā draudzīgas jūtas pret apkārtējo pasauli neloloja. Daudzi no viņiem bija pārāk sāpināti pagātnē, citi tikai pamazām iepazina dzīves realitāti. Meistars necentās viņiem rādīt tikai dzīves labās vai ļaunās puses, visam bija jābūt līdzsvarā, kādā tas puslīdz arī bija.
Nekā apskaužama mācekļu dzīvēs nebija – pa dienu darbs un vakaros individuālas vai grupas mācības pie Meistara. Ikdienas darbos mācekļi apguva dažādus amatus, kuri daudziem no parastās masas šķistu nekam nederīgi. Kam gan bija nepieciešams kalējs šajos laikos, kad viss tika pārvaldīts ar tehnoloģijām? Vai arī, ko šajā pasaulē darītu audējs? Tomēr „Elfa” mācekļi darīja to, kas viņiem patika un pārāk nebēdāja par neesošajām karjeras iespējām. Svarīgākas bija mākslas, kuras pasniedza Meistars, „Elfs”. Amatu apgūšana bija tikai blakus nodarbe, jo visu dienu nevarēja un nedrīkstēja pavadīt dīkā, tas bija noteikums. Viens no daudzajiem, kurus uzstādīja Meistars. Kā viens no svarīgākajiem noteikumiem bija aizliegums ielaisties ar pretējo dzimumu mācību laikā. Tie, kuri šo noteikumu tīši vai netīši pārkāpa, tika no skolas izlidināti. Te vajadzēja cilvēkus, kuri mācēja noslēgties no savām jūtām. Tādus, kuri spēja patiesi pievērsties tam, kas bija jādara, lai izpildītu savu pēdējo misiju, kura parādīja vai cilvēks ir gatavs beigt savu mācību kursu. Pabeidza tikai retais, jo pēdējais uzdevums vai citi šķēršļi kavēja mācību beigšanu. Ja kāds, kurš sasniedza 21 gada vecumu nebija skolu pabeidzis, tad viņš to arī nekad nepabeidza. Jauniešus, kuri bija sasnieguši šo vecumu Meistars palaida savā vaļā. Ļāva tiem doties kurp acis rāda, vien viņu zināšanas kļuva mazākas, palika praktiskās iemaņas un šādas tādas psiholoģiskās spējas, bet ne visas. Palikušās arī nebija pārāk spēcīgas, vien tādas, lai varētu palīdzēt apkārtējiem, ne kalnus gāzt.
Meistars rūpīgi izvēlējās savus mācekļus, arī no tiem, kuriem bija spicās ausis. Viņš lūkojās, vai to sirdīs nav varaskāres un ļaunuma, jo tas, ko viņš saviem mācekļiem sniedza bija vara valdīt pār cilvēkiem un dažādiem elementiem. Un daudziem šī vara viegli varētu sakāpt galvā. Tieši no tā Meistars vēlējās izvairīties un tieši tādēļ rūpīgi izmeklēja savus skolniekus. Nereti arī viņš kļūdījās, tomēr tas nekavēja viņu turpināt mācības un nevēlamos no skolas izmest. Kārtība bija stingra, bet tādai bija jābūt, ja vēlējās audzināt jauno paaudzi, kurai piemistu spēcīgas psiholoģiskās spējas, ar kuru palīdzību varētu ietekmēt pasaules turpmāko attīstību.
Līdz šim skolu bija pabeiguši tikai trīs – divi no viņiem bija pievērsušies psiholoģiskajai palīdzībai cilvēkiem un vadīja pavisam mierīgas dienas pavisam normālās ģimenēs, bija sakarīgi un lietišķi cilvēki, kuriem Meistars varēja uzticēties. Tomēr trešais... Par to nebija nekādu ziņu. Viņš bija pabeidzis skolu ar augstām sekmēm, tomēr neilgi pēc tās beigšanas pazudis. Neviens nezināja, kur viņš ir licies un ar ko nodarbojās. Meistars dažkārt atcerējās savu izcilāko skolnieku ar bažām sirdī, jo viņš bija viens no tiem, kuros bija kaut kas apslēpts. Kaut kas tāds, kas varēja iznākt uz āru ar lielu destruktivitāti vai arī palikt dziļi iekšā un neietekmēt neko.
Ejot vēl dažiem gadiem, meistars izlaida pasaulē nākamo mācekli, kas pēc viņa prāta bija gatavs izpildīt pēdējo meistara nolikumu, jeb uzdevumu.
Bet tai pašā laikā, kāds 17 gadus vecs zēns bija piekļuvis pie malas, kurai nedaudz pārkarājies pāri varēja redzēt reālo pasauli, ne tajā, kurā viņi uzturas, bet to, kurā valdīja haoss un iznīcība.
Viņam vajadzētu, tagad redzēt plašus laukus, okeānus un mežus, tikai, ne to, ko viņš tagad redz.
Visi, kas te nonāk, tiem, parasti „Elfs” jeb kāds no mācekļiem, kas ir pabeidzis viņa skolu. Parādās netālu no cilvēka un viņā to iedveš, ka viņš redz tālumā un plašumā, vai nu okeānu, vai arī kādu citu brīnišķīgu dabas ainavu.
Bet šoreiz šis jauneklis redzēja tikai to. Haosu un iznīcību.
Bet ar to viss nebeidzās. Šajā lidojošajā zemē parādījās arī pazudušais meistara izskolotais māceklis ar dažiem Kreasa rases īpatņiem(Vilkačcilvēkiem).
Māceklis visai meistarīgi spēja paveikt to, ka citu acīm viņus redzēja, kā parastus cilvēkus.
Bet, atkal šis 17 gadus vecais puišelis spēja redzēt šo Kreasa rasu pārstāvjus īstajās formās.
Viņš viņus izsekoja un redzēja ko viņi dara.
Viņi paņēma divus bērnus, kuriem bija spicas ausis, bet apkārtējie to neredzēja, un devās prom.
Puisis centās viņus apturēt, bet, kad šis māceklis pret viņu pagriezās, šim zēnam iestājās vājums un viņš paģība.
Pamodies viņš uzlūkoja apkārtni, viņš bija pūļa ielenkumā, blakus viņam bija nogalināti divi cilvēki. Drīzāk saplosīti, bet viņš pats bija tikai nedaudz ieskrambāts.
Visi bija satraukti un nobijušies. Pēc neilga laika atnāca viens no izmācītajiem meistara mācekļiem un visiem iedvesa, ka te nekas nav noticis un viņiem visiem iedvesa, ka viņiem jāiet mājās.
Un piejājis pie šī 17 gadus vecā zēna viņš viņam uz pleciem uzlika roku un zēns paģība.
Viņš pamodās kādā gultā, ar pārsējiem pār savainotām vietām.
Atklājās, ka viņš ir slimnīcā.
Māsiņas teica, ka viņš nokritis no koka, bet viņš atceras, kas notika īstenībā.
Sākās tracis, zēns aizmuka no slimnīcas un visiem stāstīja par saplosītiem cilvēkiem un šiem vilk veidīgajiem cilvēkiem.
Neviens viņam neticēja, līdz pāris cilvēku ieraudzīja kādu mirušu vilkveidīgu cilvēku un sākuši meklēt zēnu, kas par šo zina vairāk nekā viņi.
Lēnām to atrada arī pāris citu cilvēku, bet pēc kāda laika, šie cilvēki izskatījās, kā agrāk, bez rūpēm un tikai ar savām katra individuālajām problēmām un šī vilkačveidīgā cilvēka līķa vairs nebija, tas bija pazudis.
Vienīgajiem, kuriem atmiņā bija palikuši šī vilkveidīgā cilvēka līķis bija šai grupiņai, jo viņiem bija uzdevums, ko viņi visi sev solīja. Atrast šo gaisu jaucošo zēnu un atklāt, kas šeit notiek.

-=Spēles mērķi=-

• Jāatrod zēns, kas ir šo visu redzējis...
• Ar šī zēna palīdzību jāpaskatās pāri zemes malai...
• Izdzīvot turpmākos piedzīvojumus.

--------------------------------------------------------------------------

-=Tēla anketa=-

KODS

[b]1. Tēla vārds un uzvārds:[/b]
[b]2. Rakstura apraksts:[/b]
[b]3. Bilde vai zīmējums:[/b]
[b]4. Tēla izskats:[/b]
[b]5. Vecums(17-24):[/b]
[b]6. dzimums:[/b]
[b]7. Biogrāfija[/b]

--------------------------------------------------------------------------

-=Info par Lsu=-

Piesakās tikai, pagaidām, mani izvēlētie spēlētāji.

Northsee
Snorkes jaunkudze
Hworang666
Ilivarra
elesarels
storyteller
sirds1
Dvēseļu marionete

Iepriekš var pieteikties man aŗi citi, bet tikai pa PZ.

Un vajadzīgie tēli ir:

1. "Elfa" māceklis, kuram ir pēdējā misija, kuram, tā obligāti jāizdara. (atvainojiet, storryteller pie tās pieteicās palīdzot man veidot stāstu)
2. Vismaz viens Vilkveidīgais. (max 2)
3. Vismaz viens Vampīrveidīgais. (max 2)
4. bariņš kas meklē šo 17 gadīgo zēnu.
5.17 gadīgais zēns (Es pats, Zōzā zač zač)

Lūdzams izlasīt visu, ja ne visu, tad tur kur sāk dominēt Vārds "Elfs".
Lūdzams iepriekš pateikt, kad netiekat pie neta, jo, ja būs neaktivitāte ilgāk par vienu nedēļu jūsu tēls pēc pirmā brīdinājuma tiks likvidēts.
Lūdzams pieteikties tikai pa PZ. Anketas un jautājumus likt šeit.
Ja kaut kas mainīsies vai tiks papildināts, to es izdarīšu ATD pavedienā.

Paldies jau iepriekš, jūsu Zōzā zač zač. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Vilku meita]

Visādi jau var gadities... bet tagad un jau kādu laiku interesē tik viens - būs kāda kustība vai tā arī paliks?