Vai SPOKI ir reāli?, Daži tic, citi - nē, bet pārāk daudzi fakti pierāda spoku esamību. Opcijas

[positiv denken]

Es personīgi esmu jutusi spoka klātbūtni, tāpēc - man nav šaubu, ka spoki eksistē un ir reāli.

Iespējams, ka ir labie un ļaunie spoki, taču tikpat iespējams, ka tas atkarīgs no tā, cik jūtīgs ir cilvēks - vai viņš spēj just, uztvert nemateriālo pasauli vai vēl nav gatavs ar to sastapties.

Manā skolā mūsu skolas spoks dzīvo jau sen. Neko ļaunu viņš gan nedara - vēlās vakara stundās, kad kāds sēž pie datora, viņš mēdz skaļi staigāt, virināt aizslēgtas durvis, apsviest krūzē tējkaroti uz otru pusi. Interesantākais, ka viņa skatienu var just - skaidri sarotams, ka neesi telpā viens.

Reiz viņš nošķaudījās, kad apkopēja slaucīja kādu stūri zem kāpnēm, esot pilnīgi viena pati. Tajā stūrī nebija ne dzīvas būtne - ne pat sīkākās peles vai aizmaldījušās eža!!!

Bija reize, kad viņš pieklauvēja pie durvīm no iekšpuses, bet telpa bija aizslēgta un tukša... Vispār, ir pierasts pie viņa, kolektīvs ar viņu vienkārši rēķinās!

[vārna Elīza]

Parasti nelietoju, jo netīk, bet šoreiz šis liekas atbilstošs: (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Ir cilvēki, kuriem mājās šķiet, ka viņus kāds vēro, lai gan patiesībā ir vieni paši, ir cilvēki, kam šķiet, ka viņiem seko, piemēram pa ielu, tā tad Tu gribi pateikt, ka cilvēks ir garīgi nelīdzsvarots, vai tās ir viņa iedomas?

Roviela ir gudrāka, tāpēc arī savaldīgāka, bet man šis jautājums izraisīja vēlmi skaļi smieties un rādīt ar pirkstu uz jautātāju. Jā, protams, ka tā arī ir, Tu gandrīz vai pati atbildi, ka tās ir iedomas vai nelīdzsvarotība.

Par bildēm,- daļa izskatījās kā kaut kas, ko iegūst uzstādot ilgu ekspozīciju, pašai tādas ir, kur spoks esmu es vai pavisam īsti un dzīvi man pazīstami cilvēki, un daļā es patiešām nesapratu, man likās, ka tur vienkārši ir cilvēki.

Manuprāt, mirušie ir sastopami tikai rudenī vēlu, un pavisam godīgi uz to skatoties, arī tā ir tikai sezonālā migla. Un tiem domāto ēdienu patiesībā apēd mans suns. Tā ir uzmanības izrādīšana, lai nomierinātu Sevi un Savas slēptās rūpes par mirušajiem un, jā, kā jau tika minēts, lai nebūtu jāsamierinās ar domu, ka viņu patiešām vairs nav un mūsu arī reiz nebūs.

Bet var jau būt, ka esmu pārāk materiāla. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Šo rakstu rediģēja vārna Elīza: 30.10.2007 18:44