![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Meža vidū uzslietās pāris teltīs bija dzirdami klusi šņācieni, ik pa brīdim varbūt arī kāds iekrācās. Pulkstens bija apmēram pus vienpadsmit no rīta. Ārā jau bija silts un saulīte cepināja cauri koku zariem, teltis sāka palikt smacīgas, pieelpotas no iekšienes un pārkarsētas no ārienes. Apkārt jauniešu guļvietām slējās vieni vienīgi koki, šī bija jau otrā diena, kad viņi bija devušies pārgājienā, vēl bija atlikušas divas dienas līdz viņi būs mājās, vismaz tā bija sarunāts. Protams viss bija atkarīgs no vairākuma vēlmēm un iecerēm. Karte norādīja, ka pēc apmēram 5 km ejot pa kādu stigu varēja nonākt pie maza ezeriņa, kurā varēja atveldzēties un nomazgāties.
Pamazām telšu iemītnieki sāka mosties, galu galā bija jāpaēd, jāsapakojās un lēnā garā jādodās tālāk. Putni vīteroja, sūnas zem kājām darbojās kā mīksts paklājs, kuru ik pa brīdim izraibināja vairākas alus pudeles vai čipsu pakas, vietām bija redzamas arī dažas tukšas pudeles ar kādu stiprāku dzērienu. Netālu no lielākās telts atradās grills, kurā iepriekšējā naktī bija mēģināts cept viss pēc kārtas. Atlika vien minēt, vai paģiras jauniešus no rīta mocīs vai nē. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve ![]() Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece ![]() |
-Kriss!- meitene iesaucās, kad puisis pateica Tia. Viņi abi zināja, ka Kriss šobrīd spēlējas ar uguni, jo puisis bija no tiem retajiem, kas zināja, kas notiek, ja Tiamaru sadusmoja, un šī bija viena no lietām, kas meiteni mēdza ļoti sadusmot, jo tā viņu tikai drīkstēja Mets, un tā kā arī Meta nebija tuvumā, nebūtu, kas meiteni tik ātri nomierinātu, ja viņa sadusmotos. -Tu zini, ka tā nedrīkst. Neizaicini mani!- Viņa tiešām nevēlējās dusmoties uz Krisu, bet parasti viņa vienkārši sāka dusmoties un viss, viņa nespēja to tā vienkārši kontrolēt, gribu dusmojos negribu nedusmojos.
-Vari vandīt, tik nezinu vai būtu iepriecināts par to ko tur atradīsi. Nu nevis iepriecināts, bet ka jutīsies ļoti ērti. Tu jau zini, meiteņu somiņās atrodas meiteņu lietiņas, kuras dažkārt zēniem ieraugot...- -Un zini, ko es tev pareģoju? To, ka tevi drīz piemeklēs kāda lieta... vismaz ļoti iespējams, ja tu tā turpināsi.- Neatlaizdama vaļā puiša plaukstu, viņa atgrieza skatienu pie puiša tumši zilajām acīm. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.05.2025 01:21 |