![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Meža vidū uzslietās pāris teltīs bija dzirdami klusi šņācieni, ik pa brīdim varbūt arī kāds iekrācās. Pulkstens bija apmēram pus vienpadsmit no rīta. Ārā jau bija silts un saulīte cepināja cauri koku zariem, teltis sāka palikt smacīgas, pieelpotas no iekšienes un pārkarsētas no ārienes. Apkārt jauniešu guļvietām slējās vieni vienīgi koki, šī bija jau otrā diena, kad viņi bija devušies pārgājienā, vēl bija atlikušas divas dienas līdz viņi būs mājās, vismaz tā bija sarunāts. Protams viss bija atkarīgs no vairākuma vēlmēm un iecerēm. Karte norādīja, ka pēc apmēram 5 km ejot pa kādu stigu varēja nonākt pie maza ezeriņa, kurā varēja atveldzēties un nomazgāties.
Pamazām telšu iemītnieki sāka mosties, galu galā bija jāpaēd, jāsapakojās un lēnā garā jādodās tālāk. Putni vīteroja, sūnas zem kājām darbojās kā mīksts paklājs, kuru ik pa brīdim izraibināja vairākas alus pudeles vai čipsu pakas, vietām bija redzamas arī dažas tukšas pudeles ar kādu stiprāku dzērienu. Netālu no lielākās telts atradās grills, kurā iepriekšējā naktī bija mēģināts cept viss pēc kārtas. Atlika vien minēt, vai paģiras jauniešus no rīta mocīs vai nē. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 05.07.04 Kur: Zilganzaļā, saules caurspīdētā, jūras vilnī ![]() |
Krisa acis pievērsās Evas āboliem, taču viņš klusēja.
Jā, tev taisnība. viņš, juzdamies mazliet stulbi, sacīja. ā, jā, par to ezeru. Ja pareizi atceros, viņš ir apmēram 5 km no šejienes, tā, ka ja gribam tur nokļūt normālā laikā, vajadzētu jau posties ceļā. Kriss skaļi, tā lai vismaz daļa apkārtējo to dzird, teica, tad viņa acis pievērsās Tiamarai, bet uz lūpām parādījās smīns. Es varu kļūt nejauks, bet, sasodīts, es pat pats sev vairs nepatīku, kad kļūstu nejauks. viņš sāka smieties, kamēr Tiamara neielidoja viņam klēpī.puisim vajadzēja ātri reaģēt, un ar elkoņiem atspiesies pret zemi, lai no spējā grūdiena neokristu uz muguras. Puiša sulas glāzīte izlidoja no viņa rokas, un dāsns daudzums sulas apšļakstīja kādu tuvējo koku. Skatīdamies Tias acīs, viņš pasmīkņāja. Nu ko, varu vienīgi teikt, ka tev laimējies, jo šodien esmu sasodīti labā garastāvoklī, pat kā ezis. Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 23.10.2007 18:44 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.05.2025 01:19 |