Vienīgi atmiņas., [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Meža vidū uzslietās pāris teltīs bija dzirdami klusi šņācieni, ik pa brīdim varbūt arī kāds iekrācās. Pulkstens bija apmēram pus vienpadsmit no rīta. Ārā jau bija silts un saulīte cepināja cauri koku zariem, teltis sāka palikt smacīgas, pieelpotas no iekšienes un pārkarsētas no ārienes. Apkārt jauniešu guļvietām slējās vieni vienīgi koki, šī bija jau otrā diena, kad viņi bija devušies pārgājienā, vēl bija atlikušas divas dienas līdz viņi būs mājās, vismaz tā bija sarunāts. Protams viss bija atkarīgs no vairākuma vēlmēm un iecerēm. Karte norādīja, ka pēc apmēram 5 km ejot pa kādu stigu varēja nonākt pie maza ezeriņa, kurā varēja atveldzēties un nomazgāties.
Pamazām telšu iemītnieki sāka mosties, galu galā bija jāpaēd, jāsapakojās un lēnā garā jādodās tālāk. Putni vīteroja, sūnas zem kājām darbojās kā mīksts paklājs, kuru ik pa brīdim izraibināja vairākas alus pudeles vai čipsu pakas, vietām bija redzamas arī dažas tukšas pudeles ar kādu stiprāku dzērienu. Netālu no lielākās telts atradās grills, kurā iepriekšējā naktī bija mēģināts cept viss pēc kārtas. Atlika vien minēt, vai paģiras jauniešus no rīta mocīs vai nē.

[Līg]

Skanīgi smiekli izlauzās no meitenes lūpām pēc Tiamaras teiktā. Šodienas sākums nu dien bija labs.
-Tur nu tev taisnība, Tiamara!- smaids.
Tā sēžot un gaidot, kad būs kāds ēdiens viņa pati bija aizmirsusi, ka somā vēl mētājas kaut kas. Ātri ielīdusi neparocīgajā teltī, blondajiem matiem noplīvojot un ar triumfālu smaidu sejā, Eva izvilka maisiņu ar tumšsarkaniem un sulīgiem āboliem.
-Kāds vēlas?- pašas meitenes bālā roka jau bija paspējusi izvilkt vienu ābolu un tagad tajā sajūsmināta iekodās.