Vienīgi atmiņas., [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Meža vidū uzslietās pāris teltīs bija dzirdami klusi šņācieni, ik pa brīdim varbūt arī kāds iekrācās. Pulkstens bija apmēram pus vienpadsmit no rīta. Ārā jau bija silts un saulīte cepināja cauri koku zariem, teltis sāka palikt smacīgas, pieelpotas no iekšienes un pārkarsētas no ārienes. Apkārt jauniešu guļvietām slējās vieni vienīgi koki, šī bija jau otrā diena, kad viņi bija devušies pārgājienā, vēl bija atlikušas divas dienas līdz viņi būs mājās, vismaz tā bija sarunāts. Protams viss bija atkarīgs no vairākuma vēlmēm un iecerēm. Karte norādīja, ka pēc apmēram 5 km ejot pa kādu stigu varēja nonākt pie maza ezeriņa, kurā varēja atveldzēties un nomazgāties.
Pamazām telšu iemītnieki sāka mosties, galu galā bija jāpaēd, jāsapakojās un lēnā garā jādodās tālāk. Putni vīteroja, sūnas zem kājām darbojās kā mīksts paklājs, kuru ik pa brīdim izraibināja vairākas alus pudeles vai čipsu pakas, vietām bija redzamas arī dažas tukšas pudeles ar kādu stiprāku dzērienu. Netālu no lielākās telts atradās grills, kurā iepriekšējā naktī bija mēģināts cept viss pēc kārtas. Atlika vien minēt, vai paģiras jauniešus no rīta mocīs vai nē.

[Grēkmeistars]

Alaks lēni un miegaini uztrausās sēdus. Kārtodams savus izpūrušos matus, viņš vēroja savu vēl guļošo māsu un tad centās atsaukt atmiņā vakardienas notikumus. Ievaidēdamies viņš nodomāja: Atkal es nezinu kā es nokļuvu šajā pašā cilvēku pulciņā un ko es šeit vispār daru. Atpūta pie dabas... kā tad. Un vēl paņēmu līdzi viņu.... Viņš sakārtoja Sofei guļammaisu. Likās nedaudz vēss, ārpusē bija dzirdama čalošana, tātad pārējie jau bija piecēlušies.
Tā kā Alaks parasti turējās vairāk ar māsu un vakaru bija pavadījis nevis dzerot, bet gan izstaigājot daļu meža kopā ar Sofei, viņš šorīt jutās labi, neskatoties, ka pavadītā nakts bija savāda, neērta un murgaina.
Nolemdams nemodināt māsu, Alaks izlīda laukā no telts un ieelpoja samērā tīkamo meža gaisu. Labrīt. viņš teica, bet tas izklausījās klusāk, nekā viņš bija domājis teikt. Alaks apsēdās zālē un sākā ģērbt kājās savas aprasojušās kurpes. Jā, dzeršanā nepiedalījos, ceru jūs to nebūsiet pamanījuši. To varētu arī pārmestviņš pie sevis pasmaidīja.