![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Leģenda:Bija palikušas vien atmiņas, atmiņas par labākajiem laikiem, laikiem kad viņi vēl eksistēja. Kad eksistēja eņģeļi un dēmoni, kas turēja pasauli līdzsvarā, taču ar laiku tie abi šķietami izmira un to vietā nāca divi neiedomājami spēki: ļaunais un labais. Cilvēce strauji sāka degradēties, tūkstošiem gadu laikā nebija palicis pāri nekas no agrākās cildenības, tā vismaz šķita, tiem izredzētajiem, tiem, kas aizvien vēl atcerējās tos apgaismības brīžus, naktīs, kad pie viņiem nāca vīzijas, vīzijas par pasauļu dalīšanos, mistiskajiem kariem un maģijas plaukuma laikiem.
Tie daži, kas bija izraudzīti, lai atgrieztu cilvēkiem to neiedomājamo majestātiskumu, kas valdīja agrāk lielākoties nokļuva trako namos. Nebija nekādas jēgas kādam ko skaidrot. Beigu beigās otra pasaule nolēma kārtējo reizi saukt kādu palīgā, kādu, kas spētu ieviest cilvēkos agrāko ticību, taču tam bija vajadzīga sākotnēja viņu pašu ticība un šķīstība. Aizspogulija nolēma sūtīt eņģeli, kam vajadzēja atrast kādu, ko varētu sūtīt uz otru pasauli, lai novērstu vēl lielāku pagrimumu. Precīzāk sakot, lai atrastu iespējamos Aizspogulijas karaļvalstu mantiniekus, kas būtu spējīgi padarīt atmiņas realitātē. Lēmums tika izpildīts un eņģelis tika nosūtīts uz zemi, trīssimt gadus dievišķā būtne cilvēka izskatā meklēja kādu, kas varētu būt piemērots ceļojumam, varētu atgādināt senos valdniekus, maz pamazītēm zaudējot spēku no milzīgās, negatīvās enerģijas, kas plosījās pa šo pasaules pusi. Beigu beigās būtne neizturēja un viņas ķermenis palika, bet dvēsele atgriezās Aizspogulijā. Pēc pāris mēnešiem paliels draugu pulciņš devās pārgājienā un atrada eņģeli īstu, mirdzošu, taču mirušu. Līdz ar eņģeļa nāvi bija atgriezušies mirdzošie baltie spārni kā pierādījums to eksistencei. Visapkārt būtnei bija uzplaukuši gaiši ziedi, kas bija pārsteidzoši skaisti, meža klusais ezeriņš spīdēja mēnesnīcā-naktīs un saules gaismā-dienās... Spēle: Šie draugi, kas atrada eņģeli būsiet Jūs spēlētāji. Spēlē jums nāksies iziet cauri ugunij un ūdenim Aizspogulijā uz kurieni Jūs tiksiet ar manu[GM] palīdzību, lai vēlāk atbrīvotu Zemi no bojāejas, degradēšanās dēļ un apvienotu abas pasaules kopīgā veselumā. Patiesību sakot spēle būs ārkārtīgi līdzīga Saullēkta nesējam, ja to vēl atceraties. Sākotnējie notikumi līdz otrai pasaulei norisināsies mūsdienu pasaulē. Anketa:
Spēlei būtu vajadzīgi apmēram 8 spēlētāji. Sāksies viņa tiklīdz būs savākts vajadzīgais skaits. Dvēseļu marionete. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve ![]() Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece ![]() |
Vārds Uzvārds: Tiamaru īsāk Tia, bet tā sauc tikai labākais draugs
Vecums[16-19 gadi]: 18 Biogrāfija: Viņas ģimene nav ģimene, ja tā varētu izteikties. Viņas tēvs bijis viens no kādas mafijas galvām, bet māte kā māte mājsaimniece, kura vienmēr dīdīja mazo Tiu, cenšoties no viņas izveidot ideālu, kuru bija iedomājusies. Ģimenes dzīve ritēja parasti, tēvs atgriezās mājās no „darba", māte to sagaidīja ar siltām vakariņām un jautājumu kā gājis „darbā", bet tēvs atbildējis, kā pāris „putniņus" novācis un tā, jo māte bijusi tās pašas mafijas dalībnieka meita un nebijis ko slēpt, kad kādu dienu uz mājām atnāca ziņa, ka Tias tēvs iekļuvis apšaudē un ticis nošauts, tā arī atklājās, ka šajā šķietami ideālajā mafijā ir nodevējs, un kurš tas bija? Protams, ka mazās meitene, kurai tobrīd bija seši gadi, māte. Skaistā sieviete mazās meitenes priekšā tika sagraizīta mazos gabaliņos, kamēr sieviete sāpēs kliedza. Kad atbrauca policija visi izņemot mazo meitenīti jau bija pametuši noziegumu vietu, un Tiu savāca policisti. Kādu laiku līdz satraukums ap viņas ģimeni norima, meitene dzīvoja patversmē, kad viņu adoptēja kāda aizgādnieciska ģimene. Protams, šī ģimene bija tās pašas mafijas biedri, un ļāvuši un ļauj meitenei darīt ko pati grib. Atlikušo mūžu viņa ir tēlojusi „normālu" dzīvi, pastāvīgi dzīvojot blakus mafijai, un pašai reizēm iepinoties tās darīšanās. Protams, meitenes raksturs ir izveidojies no daudziem briesmīgiem atgadījumiem un savdabīgas audzināšanas, bet cilvēkam, kuram jau ir atvēlēta augsta vietā labā „darbavietā" tieši tas ir vajadzīgs. Ja runājam par privāto dzīvi, tad viņa vienmēr nošķīrusi tādu lietu kā draugi un viņa pati. Jā, varētu teikt, ka par spīti raksturam viņai ir kaudze draugu, bet tie ar neko īpašu neatšķiras no paziņām, aizturēšanās pret tiem varbūt ir par pus milimetru savādāka nekā pret kādu paziņu, un iespējams, jo viņus tikai vienu kāds kopīgs piedzīvojums. Ir tikai viens cilvēks, puisis, ar kuru saistās viņas dzīve jau no amzām dienām, un tas ir vienīhais cilvēks, kurš zina visu par un ap Tias dzīvi un par pašu viņu. šis puisis ir viņas labākais draugs, bet šobrīd viņš ir aizsūtīts "komandējumā", kur pierādīs savu uzticību nākamai "darba vietai" Raksturs:Viņa neciešs cilvēkos kavēšanos un ne izlēmīgumu. Viņa ir strauja un nekad neapdomāsies divas reizes pirms ies vai teiks kaut ko. Viņa mīl brīvību, un neļaus sevi jebkādā veidā ierobežot. Reti kad viņu var redzēt nopietnu un klusu, parasti viņa ir kā tāds dzīvsudrabs, kurš nekad neapstāsies. Parasti mīl ar savu uzvedību un valodu jaukt prātus cilvēkiem, likt tiem iedomāties to, kas nav patiesi bijis vai tieši otrādāk, likt tiem domāt, ka lietas, kas ir notikušas nav bijušas īstas. Viņa reti kad domā par otra jūtām un to kā viņas uzvedība iespaidos otru, viņa ir pati pa sevi, viņa ir tikai sev, izņemot ar vienu izņēmumu. Bet par spīti tam, ka viņa nemēdz domāt par citiem, viņa ir atvērta un jautra, protams, tikai pret cilvēkiem, kuri viņai ir uzreiz iepatikušies, un līdz brīdim, kad runa neiet par viņu vai par viņas draugu, tad viņa mēdz ieņemt pavisam citu tēlu: tumšu, naidīgu un pārlieku spēcīgu, tik spēcīgu, ka otra nonāvēšana būtu nieks tai brīdī. Dusmas ir tas, ko labāk neredzēt šīs meitenes izpildījumā, jo viņa nenomierināsies, nenomierināsies tikai ar vainīgā sodīšanu, viņa nomierināsies tikai tad, kad viņa skaitīs, ka visi vainīgie ir dabūjuši sodu, un vienīgi viens cilvēks spēj viņu apstādināt šādos brīžos. Varētu vienkārši teikt, ka šai meitenei nav bremžu, nav momenta, kad viņa jūs: viss tālāk nevar iet. Viņas moto mierīgi varētu būt: Viss vai neko! Un parasti viņa dabū visu. Izskata apraksts: Viņai ir pagari, melni mati, tumši zaļas acis un viņa ir ap 1,65 gara. Matus sprauž divās copītēs vai divās ļipās. Parasti viņai mugurā ir īsi svārciņi, kāda pieguļoša blūzīte un uz sejas ir jauks smaids, kurš gan ir mānīga lieta šīs meitenes izpildījumā. Ap rokām un matos parasti ir melnas vai tumši sarkanas lentas, kas meitenei piedod neparastu izskatu. Vēlama bilde, bet ne obligāta: aptuveni te Vēlamā maģiskā spēja kādu vēlētos iegūt: Radīt ilūzijas, bet priekšroku tomēr dotu spējai manipulēt ar otra prātu, mācēt kontrolēt un izmantot otra domas un jūtas. Ilūzijas tikai kā bonus, lai vairāk varētu jaukt otram prātu. Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 26.10.2007 19:22 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.05.2025 16:03 |