Vienīgi atmiņas., [c][pzp][pg-16] Opcijas

[Eņģeļu gūstekne]

Meža vidū uzslietās pāris teltīs bija dzirdami klusi šņācieni, ik pa brīdim varbūt arī kāds iekrācās. Pulkstens bija apmēram pus vienpadsmit no rīta. Ārā jau bija silts un saulīte cepināja cauri koku zariem, teltis sāka palikt smacīgas, pieelpotas no iekšienes un pārkarsētas no ārienes. Apkārt jauniešu guļvietām slējās vieni vienīgi koki, šī bija jau otrā diena, kad viņi bija devušies pārgājienā, vēl bija atlikušas divas dienas līdz viņi būs mājās, vismaz tā bija sarunāts. Protams viss bija atkarīgs no vairākuma vēlmēm un iecerēm. Karte norādīja, ka pēc apmēram 5 km ejot pa kādu stigu varēja nonākt pie maza ezeriņa, kurā varēja atveldzēties un nomazgāties.
Pamazām telšu iemītnieki sāka mosties, galu galā bija jāpaēd, jāsapakojās un lēnā garā jādodās tālāk. Putni vīteroja, sūnas zem kājām darbojās kā mīksts paklājs, kuru ik pa brīdim izraibināja vairākas alus pudeles vai čipsu pakas, vietām bija redzamas arī dažas tukšas pudeles ar kādu stiprāku dzērienu. Netālu no lielākās telts atradās grills, kurā iepriekšējā naktī bija mēģināts cept viss pēc kārtas. Atlika vien minēt, vai paģiras jauniešus no rīta mocīs vai nē.

[Margo]

Estere smaidot izvēlās no sevas divvietīgās telts. Tā kā stiprie dzērieni viņai īsti negāja pie sirds, meitene šorīt bija mundra un labā garstāvoklī. Meitene nopētīja apkārtni. Šķita,ka viņa vienīgā pašlaik bija nomodā, jo no teltīm skanēja klusa šņākuļošana. Izstaipījusies, Estere aizvilka rāvējslēdzēju un aizšņorēja savas sarkanās, augstās kedas, un apsēja ap vidukli savu jaku. Tad viņa saņēma savus matus copē un sasprauda ar matadatām. Cope nebija īsti kārtīga. Šur tur ārā spraucās kāda matu šķipsna, citur meta cekulu, taču Esteri tas nesatrauca. Sakārtojusi īsos džinsa šortiņus, Estere devās meklēt ko uzkožamu, censdamās nepamodināt savus ceļabiedrus un draugus.
Pemtusi vēl skatu uz savu koši zaļo telti, uz kuras sāniem rotājās stilizēti ziedi, Estere devās uz grila pusi, kur vakar tika gatavotas visdažādākās 'delikateses'. Šur tur mētājās pa kādam papīram un pudelei, taču ēdienu nekur nemanīja. Droši vien kāds to bija noglabājis kādā teltī. Nolēmusi pagaidīt pārējos, viņa salasīja pāris papīrus un sameta tos kaudzītē, lai pēc tam neatstātu mežā cūku kūti. Tad viņa iespieda rokas sānos un nopūtās.
Meitene nolēma izmest kādu līkumu pa mežu un atbrīvoties no vielām, kas bija sakrājušās viņas organismā.

Šo rakstu rediģēja NorthSee: 23.10.2007 12:20