Wolfsong II atsauksmes, Jo spēle ir galā. Vismaz man. Opcijas

[Andza]

Pats pagaidām neko neieplekstēšu, izņemot prieku par to, ka spēles laikā nelija lietus. Kaut kādas detalizētākas pārdomas sekos varbūt vēlāk.

[enj]

So ...
Aptuveni gadu pēc WS1 notikumiem, hercogs Uddi Le-Sidārs, pamanijies pa šo laiku sadarīt milzum daudz lietas, pie kurām sīkāk nepakavēšos, beidzot atrada brīvu brīdi, lai pievērstos WS reģionam. Nolēmis noskaidrot, ka klājās vina bijušajiem cīņu biedriem, viņš ķērās pie ierastās meditācijas ar izeju Astrālā, tau tā vietā, lai ieraudzītu dažas vīzijas par to, kas noticis ar meklētajiem, un sajustu viņu aptuveno atrašanās vietu, viņš nokļuva dziļi otrā pusē, kur nemirekļu dvēseles atradās starp debesu un elles vārtos, jo neviena no šīm pusēm negribēja viņus pieņemt. Tad viens no elles vārtu sargiem paņēma atvaļinājumu, un atdzīvināja nemirekļus, lai tiem būtu otra iespēja saprast, kas pie velna ar viņiem atgadījies. Tā hercogs nolēma pievienoties nemirekļu grupai, lai uzzinātu patiesību, un piesegtu savus draugus, kā arī viņam bija arī savas intereses. (Bez Uddi šajā klubiņā bija vēl pāris "dvēseles no malas", kuri arī tusēja ar nemirekļiem).

Pirmā diena (to biš nakts). Iekārtojam nometni, ejam explorēt poligonu. Biedri sadalās trīs grupās - uz bijušo Orku nometni (neviena orka, laikam, pagaidām vispār nav:D), neitrālo zonu (vajag bibliotēku, kuras arī vēl nav (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) un bijušo neitrālo zonu, kur it kā apglabāti ieprikšējās spēles personāži) - ar šo grupu dodas arī hercogs. Nepaiet ne divi mazi brītiņi, kad atrodam kapsētu. Nemirekļi šajā spēlē ir visīstākie, visdabīgākie nemirekļi ever, kas nespēj paiet garām neizvandītam kapam. Vispirms gan tiek iekmēģināta klasiskā nekrotiskā tradīcija, tacu mazās Anniņas gars neko prātīgu nepasaka, tāpēc tiek pārrakti visi kapi. Atrodam artefaktu, mazliet naudu. Kapi ir dziļi, rakt grūti, iebesījusies nemirekļi kārtīgi apgāna vienu līķi, uzkarot kāju kokā (tas laikam bija rūķu ciltstēvs (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ). Labs darbiņš, kas padarīts. Tālāk uz neitrālo zonu, kur visus nemaz nelaiž iekšā. Bibliotēkas nav, toties pa ceļam izdodas lēti ietirgot laužņus. Biki patusējam, aizejam paskatīt trako saimnieku, izkauties ar qq bandītu (tāda laža - kā mēs abi varējām aizmirst, ka ar bruņām mums ir pa 3 un nevis 1 HP), tad atrodas qq tēls, kurš zina, kur atrodas tumsas altāris, kuru ejam atjaunot (pa ceļam atrodam vēl vienu līķi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ). Rezultāts tomēr ir bēdīgs - patiesībā tas ir Zemes altāris, Raine un otrs apgānītājs kļūst pa pusei paralizēti. Tiek satikti vēl nemirekļi, kurus aizsūta uz NZ pēc zālēm. Šī arī ir tā vieta, kurā Grims tumsa ar lielu plunkšķi iekrīt grāvī, un DM aizsūta viņu sildīties pie Elfu ugunskura, kurš patiesībā ir benjtanx. So, zāles tiek dabūtas, laikam vēl atgriežamies NZ, es apmeklēju uguns altāri, un iegūstu uguns maģiju, bet skaidrs, ka tagad nekas nenotiks, jāiet gulēt. Nežēlīgi auksts un mitrs.

Otrā diena : rīts ap 7, atkal dalāmies grupās. Es vedu alķīmiķi un vēl vienu tēlu apgaitā caur orku mežiem, tad uz izcirtumu, tad vēl caur bijušo melno altāri līdz atpakaļ NZ. Neko neatrodam, pie NZ saprotam, ka bijām pārāk agri (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) . Poligonā esot parādījušies cilvēki un rūķi, vismaz mēs viņus beidzot redzam. Otra grupa, kas devās uz Elfu mežu pēc reaģentiem ir augšamcēlusi Kraistu, kurš WS1 bija L5 baltais burvis, vedam viņu atpakaļ uz nometni. Tur alķīmiķi eksperimentē viens uz otra. Mums tagad arī ir paralizēts tēls. Kamēr izdomāju, ko darīt lietas labā, DM jau ir prom, tāpēc arī dodos uz NZ.
Sēžu bibliotēkā, pārrakstu daļu skrollu nesaprotamās valodās, uzzinu, ka līķis pie Zemes altāra ir bijis no zagļu ģildes, ka DM piesauktā zemes virsas grauzējvālodze tiešām pastāv, etc.
Pēc tam meklētjam Raines stafu, ko kāds ir nospēris, ka rezutātā Raine nevar normāli pārvietoties. Uzzinam, ka stafs ir pie rūķiem, kuri negrib mums viņu atdot. Atrodam rūķiem tik vajadzīgās slepenās raktuves (tās, kurās ogles bija 2m dziļi, un ūdenī (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), un piedāvājam viniem darījumu - vieta pret stafu, tacu stulbie rūķi vienalga nepiekrīt. Rodās ideja palaist bioloģisko ieroci uz raktuvēm, lai padarītu tās rūķiem nepizmantojamas. Katra puse ieņem nogaidošu pozīciju, DM saka "jūs te ilgi sēdēsiet", tāpēc dodos uz nometni paalķīmiķot.
Atgriežoties nometnē, atrodu galveno maģisko itemu - meteorītu, tau atklājas, ka to nevar noslēpt, tāpēc man jāvelkās likt to vietā. Tomēr "Ofisa" komanda to jau ir atradusi. Palīdzu viņiem stiept, pats sekoju kur tas paliks, tau DarkJedi akmeņa spārdīšana beidzas ar kāju paralīzi. Apsolu atsūtīt ārstu, un dodos uz nometni. Nometnē ir pusdienas, un paralizētais jau ir izdziedināts.
Atgriežos NZ, Raine ir saindējusies ar pašas bioieroci, tagad viņai bez gāzmaskas neviens tuvuma nevar nākt, sēž kā spitālīga. DM visu laiku mudina izsaukt kādu garu. Tā, kā es neatceros neviena vecīša vardu (un citi arī ne (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), dabūjam hintu - painteresēties par politiku un Izmiru, kuru augšāmcēla pagājušajā spēlē. Īsa saruna ar igauņiem (Kā D&D datorspēlē : We heard some strange rumors .. What U want to know ? atbilžu varianti 1) Let's talk about Izmir 2) Farewell. Sinī brīdī es atkal sajutu klaviatūru zem pirkstiem) uzzinām, ka Izmirs ir noslepkavots, un cilveki labi maksātu par viņa ķermeni, kas atrodas karaļa pilī, ko viņi grb augšāmcelt (āā, kvests, expa, bet pagaidām citas lietas ir svarīgākas). Izsaucam izmiru, kurš sūdzas par stulbajiem cilvēkiem, kuri negrib viņu augšāmcelt, un pasaka, ka vecīšu mājiņā ir skrolls, kurā rakstīts kā tos uzmodināt.
Ap šo laiku uzzinu, ka ir tādi blood'i, kuri a)ir nejēgā kruti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) tāpat vien sit visus, kas nav elfi c)īpaši necieš nemirekļus d)milzīgā barā aizvelkas mūsu nometnes virzienā ar acīmredzamu mērķi kadu atsist. Nekavējoties uzdodu misiju : jūs dārgie komandas biedri par to atbildat ar savu dzīvību - jums jāapsteidz bloodi, un no nometns jāsavāc artefakti, un jāatnes šeit. Mums nav tik daudz resursu, lai ometni noturētu pret TĀDU baru, bet vismaz viņiem netiks tas, ko viņi grib. Misija arī tika veiksmīgi izpildīta. Tāpat ap šo laiku ir noslēgta savienība ar rūķiem (pret blood'iem), Raine atgūst stafu. Atkal trīs grupas - viena iet pēc skrolla, otra meklet altārus, trešā - Uddi grupa - dodas kopā ar rūķiem uz gaisa altāri orku zemēs. Tur mēs redzam, kā pirmie orki iekārto nometni. Tomēr altāri uztaisīt nepaspējam, jo, beiguši izlaupīt mūsu nometni, no meža izlien blood'i. Rūķi paliek pie altāra, jo "šitos nevar uzvarēt, un no viņiem arī aizbēgt nevar", bet mēs izejam uz stratēģisko atkāpšanos, jo visu baru uzvarēt ir bezcerīgi. Bet izrādās, ka pie koka bija ūdens altāris (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .
Atpakaļ NZ, vācu naudu, lai tulkotu skrollu, ko atveda no vecīšu mājas, pie NZ atvelkas blood'i, bet neviens neiet ar viņiem kauties (viņi ir tikai 4! būtu to zinājis agrāk ...). Uztaisam dinamītu, lai arī zaudējam mūsu elfu-alķīmiķi-plastisko ķirurģi. Sūtam pretī bloodiem suicide bomberi, tau DM izjauc šo pasākumu, aizvilinot viņu uzspridzināties tālāk, kur sprādziens blood'iem nekaitē (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) ((. Beidzot iņi aizvācas.
Būtu aktīvi jadarbojas, bet atkal problēma - bloodi' taisa rituālu, kas izaicina mūs uz kauju TAGAD, kad mēs tam neesam vēl gatavi. Ko darīt, izmantojam alķīmiju un uztjūnējam sevi, cik varam. Sabiedrotie rūķi atsakās iejaukties (baidās lielā barā kopa r mums no 4 (!) blood'iem. ). Virsū gan nāk vismaz 8 un cīnās kādi 6, 4 mēs laikam atsitam, bet uzvara ir viņu pusē. Izdzīvojušie blood'i izkūp gaisā, jo domā savu misiju - izkaut nemirekļus - pabeigtu esam, bet nemirstīgbas zālītes kārtējo reizi sniedz nepatīkamu pārsteigumu - daži ir izdzīvojuši, un kur viens nemireklis, tur drīz arī pārējie.
Sēžu NZ un tulkoju scrollu, uztaisu sudraba altāri un iegūstu fireballus, pakāšu orku laupītājiem zobenu, un visādi citadi izklaidējos. Ir klat pusnakts, un komanda dodas uz mežu meklet Nāves Skūpstu - pretīgāko augu, kurš jebkad eksistējis, ko mums vajag, lai piejaucētu Zemes virsas grauzējvālodzi. Man uz šo radījumu ir lieli plāni - gribu viņai izbarot meteorītu, kurš pievelk visus. Upurējam mūsu jauko elfu, un iegūstam augu, pēc tam alķīmiķis elfu ārstu atdzīvina, tau valodze naktīs nestaigā, tāpēc ejam uz NZ patusēt un tad uz nometni gulēt.

Trešā diena : rīta pēc 9, bet vālodze arī agrāk neceļas. Nakts bija nenormāli auksta, arī n ogurums ir liels. Savācamies, un uz NZ. Aizeju uz Sudraba altāri, lai dabūtu L4, bet laika ir maz. Ejam ķert ZVGV, tau rezultāts ir nelāgs - vālodze mūs sagrauž. Bet nu, viena deva nemirstības eliksīra par skaidrību attiecībā uz šo radījumu ir tīri O.K. Tad mums jāveic misija (sektas galvenais kvests) - atdzīvināt vienu vecīti, kam mēs resursus esam ilgi un pacietīgi vākuši. Rituāls tiek paveikts, vecītis-burvis iemiesojas Alt, uzņemas vadību (komandas biedri tam neprotestē), un nekavējoties liek doties sist Elfus, ir jau arī par ko. Esmu neredzams faiteris aizmugurē, tāu, kolīdz sākas kautiņš, cīņa ir kā parasti. Bet, atsist līdz nullēm, varu ieņemt neredzamā skatītāja pozīciju. Rūķi, protams, nekavējoties aizmirst, ka ar viņiem mēs zemi sadalījām un līgumus noslēdzām, un klūp mugurā, kā rezultātā iznākums ir parastais - nemirekļi zaudē kauju, stulbais vecītis ir atpakaļ kapā, bet mēs izdzīvojam, un ātri vien nemirekļi ir atpakaļ.
Pēc tam vl ir superīgā combo battle prieks tiem, kas grib izkauties, un nobeiguma runa, par ko daudz labak pastāstīss spēles GM'i savās garajās un detalizētajās atskaitēs, kuras tiem nekad nav slinkums uzrakstīt.

Kopsavilkums :
Bija laba spēle. Bija ļoti auksts un slapjš, kas traucēja. Bija maz laika. Bija maz ekspas un iespejas levelapoties. Bija jāizvēlas - bīdīdi komandas kvestus un attīstīsi komandu, vai bīdīsi savējos un attīstīsi savu tēlu, abi kopā qq nesanāca. Bija laba komanda, tomēr vāja iekšējā organizētība un disciplīna. Bija labs GM un DM atbalsts, un bija dažas atsevišķas reizes, kad tie reāli sakoja. Ko darīt bija visu laiku. Bija maz globālās informācijas. Mūsu omanda, neapšaubāmi, bija visdabīgākā savas rases atainotāja, un arī visperversākā - mēs apgānījām līķus, radījām monstrus un transvestītus, staipījām apkārt beigtas vārnas un žurkas, un izmantojām reālus bioķīmiskos ierocus, un tas viss ir tikai sākums. Bija jautri. Un vēl viss kas bija ...

Citreiz gatavoties vēl nopietnāk, noteikti noturēt vairākas komandas pilnsapulces ar trenniņiem, niknāk uzmāktie GM/DM ar savām fiškām, srvišķi pirms spēles, i vobšcem WS3 būt.