![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.01.06 Kur: Starp melodisko dēļu čīkstoņu un caurvēja vaimanām* ![]() |
Leģenda:Bija palikušas vien atmiņas, atmiņas par labākajiem laikiem, laikiem kad viņi vēl eksistēja. Kad eksistēja eņģeļi un dēmoni, kas turēja pasauli līdzsvarā, taču ar laiku tie abi šķietami izmira un to vietā nāca divi neiedomājami spēki: ļaunais un labais. Cilvēce strauji sāka degradēties, tūkstošiem gadu laikā nebija palicis pāri nekas no agrākās cildenības, tā vismaz šķita, tiem izredzētajiem, tiem, kas aizvien vēl atcerējās tos apgaismības brīžus, naktīs, kad pie viņiem nāca vīzijas, vīzijas par pasauļu dalīšanos, mistiskajiem kariem un maģijas plaukuma laikiem.
Tie daži, kas bija izraudzīti, lai atgrieztu cilvēkiem to neiedomājamo majestātiskumu, kas valdīja agrāk lielākoties nokļuva trako namos. Nebija nekādas jēgas kādam ko skaidrot. Beigu beigās otra pasaule nolēma kārtējo reizi saukt kādu palīgā, kādu, kas spētu ieviest cilvēkos agrāko ticību, taču tam bija vajadzīga sākotnēja viņu pašu ticība un šķīstība. Aizspogulija nolēma sūtīt eņģeli, kam vajadzēja atrast kādu, ko varētu sūtīt uz otru pasauli, lai novērstu vēl lielāku pagrimumu. Precīzāk sakot, lai atrastu iespējamos Aizspogulijas karaļvalstu mantiniekus, kas būtu spējīgi padarīt atmiņas realitātē. Lēmums tika izpildīts un eņģelis tika nosūtīts uz zemi, trīssimt gadus dievišķā būtne cilvēka izskatā meklēja kādu, kas varētu būt piemērots ceļojumam, varētu atgādināt senos valdniekus, maz pamazītēm zaudējot spēku no milzīgās, negatīvās enerģijas, kas plosījās pa šo pasaules pusi. Beigu beigās būtne neizturēja un viņas ķermenis palika, bet dvēsele atgriezās Aizspogulijā. Pēc pāris mēnešiem paliels draugu pulciņš devās pārgājienā un atrada eņģeli īstu, mirdzošu, taču mirušu. Līdz ar eņģeļa nāvi bija atgriezušies mirdzošie baltie spārni kā pierādījums to eksistencei. Visapkārt būtnei bija uzplaukuši gaiši ziedi, kas bija pārsteidzoši skaisti, meža klusais ezeriņš spīdēja mēnesnīcā-naktīs un saules gaismā-dienās... Spēle: Šie draugi, kas atrada eņģeli būsiet Jūs spēlētāji. Spēlē jums nāksies iziet cauri ugunij un ūdenim Aizspogulijā uz kurieni Jūs tiksiet ar manu[GM] palīdzību, lai vēlāk atbrīvotu Zemi no bojāejas, degradēšanās dēļ un apvienotu abas pasaules kopīgā veselumā. Patiesību sakot spēle būs ārkārtīgi līdzīga Saullēkta nesējam, ja to vēl atceraties. Sākotnējie notikumi līdz otrai pasaulei norisināsies mūsdienu pasaulē. Anketa:
Spēlei būtu vajadzīgi apmēram 8 spēlētāji. Sāksies viņa tiklīdz būs savākts vajadzīgais skaits. Dvēseļu marionete. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Mācās koptelpas paroles ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 21.04.07 ![]() |
Vārds Uzvārds: Eva Valmona Vecums: 17 Biogrāfija: Valmoni, kā jau pasaka uzvārds, ir visai ietekmīgi un turīgi. Lai gan Eva to nekad neizmanto, viņa apzinās, ka jebkurā mirklī to varētu. Meitenes principos vienkārši slēpjas kaut kas līdzīgs vēlmei nebūt līdzīgai vecākiem. Attiecības ar vecākiem ir visai vēsas. Viņi gan neapmainās ar asām frāzēm, tomēr tik pat kā nerunā un nezin, kas notiek meitas dzīvē. Arī pašu vecāku savstarpējās attiecības nav no ideālajām un, iespējams, tāpēc Evas prātā vēl nav īsta mīlestības, saticības un ģimeniskuma modeļa. Un, iespējams, tāpēc meitene 17 gados vēl ir sevis meklējumos, pati gan to īsti neapzinādamies. tēvs ir politiķis un māte ir viņa kampaņu vadītāja, tāpēc arī visi pārējie cer, ka Eva savu dzīvi virzīs uz politikas un ekonomikas virzienu. Taču meitene nemaz negrasās to darīt un ja beigās nāksies aiziet no mājām, tikai lai spētu sasniegt to, ko viņa vēlas, tad, Eva jau ir izlēmusi, viņa tā darīs. Bērnībā meitene negāja bērnudārzā, tāpēc vienmēr spēlējās viena. Šķiet tāpēc vienmēr ap viņu sajūtama tāda kā noslēpumaina dūmaka. Tomēr meitene nekad nav domājusi, ka bērnība bijusi vienmuļa un garlaicīga. Nē, viņa izklaidējās kopā ar iedomātiem tēliem, lellēm, šūpolēm, mākoņiem, pasaku prinčiem baltos zirgos...To gan viņa tagad ir iespiedusi vistālākajā un tumšakajā savas sirds nostūrītī. Raksturs[vēlētos palūgt uzsvērt labās un sliktās īpašības]: Eva mīl mākslu un tīru skaistumu, kā arī visu, kas ar to saistīts. Viņas gaume ir izsmalcināta un meitene pati uzskata, ka šajā jomā nekad nekļūdās. Tomēr pret cilvēkiem nereti ir vēsa vai sarkastiska un tas droši vien ir iedzimts un ieaudzināts no tēva. reizēm viņā ir novērojama neciešama lepnība un neapstādināms cīņas gars. Par spīti tam, meitene iekšā lolo ļoti daudz ilūzijas un sapņus, par mīlestību, draudzību un piedzīvojumiem. tos gan nekad nevienam nebūs lemts uzzināt, jo pati meitene tos tikai glabā sevī, pati neticot, ka tie varētu piepildīties. klasēs un stundās ir neciešami gudra, tāpēc bērnībā cieta no citu nožēlojamajiem skaudības apliecinājumiem. tas gan sevišķi neiedragāja meiteni, bet gan tieši otrādi, par nelaimi Eva jūtas apmierināta, ja sajūt, ka otru moka skaudība vai izmisums. Tātad viņas izsmalcinātajai gaumei, gudrībai, skaistumam un nevainīgajiem sapņiem klāt nāk vēlme vienmēr un visu izprast. Lai gan Eva spēj būt atturīgs un pat vēss cilvēks, viņa spēj cilvēkus izvest no pacietības jautājot neciešami daudz jautājumus. Ziņkāre meitenē nav novaldāma. Tomēr vēsumam, sarkastikumam, neticēšanai saviem sapņiem, lepnībai un nelielajai iedomības dzirkstij nākt klāt spētu ietiepība, kas spēj izlausties jebkurā momentā. It sevišķi tajos nepiemērotākajos. Reizēm meitene mīl iesaistīties kādās dēkās, afērās vai kaisles meklējumos. Izskata apraksts: Gaiši, blondi mati, kas parasti ir sasprausti uz aizmuguri tā lai netraucē. Evai bieži ir teikts , lai viņa matus nokrāso kādā tumšākā tonī lai āda neizskatītos tik bāla, tomēr meitene to vienmēr spītīgi ir atsacījusies darīt. Viņai patīk savs izskats. Pareizāk sakot viņa uzskata, ka tas ir lielisks. Augums tievs un slaids. Eva gan nav tipiska 17 gadus veca meitene. Viņai patīk ģērbties izaicinoši, mākslinieciski un kārdinoši apburoši. Un viņai tas piestāv. Lai gan izskats meitenei nav pirmajā vietā. To viņa vienkārši uzskata par dabas dotu dāvanu, taču vairāk viņa vērtē cilvēku raksturus. Evas acis ir neticami zaļas, par ko vecāi vienmēr ir brīnījušies, jo nevienam no viņas ģimenes nekad nav bijušas zaļas krāsas acis. Tomēr tas meitenei tikai liek justies vairāk īpašai. Un labākai. Vispār viņas izskats mēdz pievilināt un sagūstīt savos valgos un bieži meitenei tas pat krīt uz nerviem. cik nav pieredzēti apmātie, kas seko uz katra soļa, vai tādi, kas jau otrajā tikšanās reizē, apburti no meitenes izskata cenšas iestāstīt, ka viņu mīl. Parasti pret šādiem tipiņiem Eva mēdz būt atturīga. Vēlama bilde, bet ne obligāta: (IMG:http://www.sweetandtalented.com/images/johansson/johansson39.jpg) Vēlamā maģiskā spēja kādu vēlētos iegūt: Lidot, jo brīvību vienmēr saistījusi ar putna tēlu, kas lido. sapņos gan meitene nekad nav lidojusi un arī par cilvēku lidošanu nekad nav interesējusies, jo maigā daba jau sen sapņus un fantāzijas ir nospiedusi un tagad cenšas cīnīties ar pusaudžu dzīvi. Šo rakstu rediģēja Līg: 18.10.2007 16:06 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.05.2025 16:09 |