Dēkaiņi, [C], [GP], [HP] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Dēkaiņi, [C], [GP], [HP] |
14.10.2007 11:47
Raksts
#1
|
|
Veic pētījumu par katlu dibenu biezumiem Grupa: Biedri Pievienojās: 19.12.05 Kur: dzīvē |
Jūras ūdens bija praktiski gluds kā spogulis. Tikai šur tur uzņirbēja pa kādam viļņu kuprītim. Vai nu noslēpumaina kuģa radītiem, vai nu arī kāda neredzama ūdens dzīvnieka izraisītiem.
Ūdens bija dzidrs un skaidri atspulgoja katra atslpulgu, taču tas arī bija kā vāks un nodalīja svešo virszemes pasauli no pavisam svešatnīgās ūdens pasaules. Nevienam nebija izdevies caurskatīt ūdens virsmu. Un neviens tātad nezināja, kas slēpjas ūdenī. Un, ja, ko nebija lemts uzzināt, tad labāk izturēties pret to kā pret kaut ko tādu, kas nepastāv un nav. Un tā te tas arī bija. Pelēkos un visādos citādos apmetņos ieslēpušies tēli steidzās uz kaut kurieni un kā sapņu ilūzija izplēnēja putukrēmīgajā miglā, kas klāja savādo jūru un ostu. Šī, cik varēja noprast bija osta, jo šur tur no miglas iznira pa kādam kuģa mastam, buru fragmentam vai kuģa apveidam, taču neko par noslēpumaino vietu tas nestāstīja. Paskatoties uz aizmuguri varēja saredzēt kādas brūnas divstāvu mājas jumtu. Pie krastmalas stāvēja divas mucas. Neviens gājējs nelikās par tām ne zinis un pat nedomāja par zagšanu. Migla slēpa šo piejūras vietu vai miestu no septiņiem svešinieku stāviem gaisīgajā parādībā… Šo rakstu rediģēja sirds1: 14.10.2007 11:52 |
|
|
14.10.2007 15:36
Raksts
#2
|
|
Alveus anima Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.07 Kur: Aiz maskas HP eksperts 2008 |
Tumšā un drūmā naktī Elons atradās dziļi mežā, sēdēja uz liela akmens un dziļi domāja. Viņam rokā bija mazs kristāls, kas izstaroja gaismu.
Pirms kāda laika savāds cilvēks, kas it kā piederēja pie dumpiniekiem, nodeva viņam vēstuli. Dīvainu vēstuli, kas lika Elonam aizdomāties. Viņs sākumā negribēja ņemt to nopietni, uzskatīja par muļķībām vai lamatām. Citas pasaules... vai tas var būt? Citas pasaules, kur ir cerība, kur ļaunums nav aprijis visu? Ilgi šaubījās paladins, līdz izlēma. Viņš izlēma atsaukties uz aicinājumu. Viņš bija ietinies pelēkā apmetnī, zem kura bija manāmas spožas bruņas un zobena maksts. Seja Elonam, par spīti viņa trīsdesmit gadiem, bija vēl jauneklīga un glīta, kara rētas viņa seju nebija skārušas, pateicoties prasmei un veiksmei. Elona tumšie mati bija pagari un ieskāva seju. Viņa lūpas bija mierīgas un stingras, taču lūpu kaktiņiem bija tieksme noliekties uz leju. Tumšās acis, kas reiz bija kvēla dedzīguma un tainīguma paziņas pilnas, nu lūkojās uz pasauli skumjas un nogurušas. Uz muguras Elonam bija neliela, noplukusi mugursoma, uz pleca - melns krauklis. Elons piecēlās, uzvilka galvā ķiveri, kauras spārniņi bija nolaisti un pieplacināti ķivers sāniem, p\ari ķiverei uzvilka kapuci, ka slēpa seju, bet, labi ielūkojoties, varēja manīt, ka vīrietim uz sejas ir metāla maska vai ķivere. Elons izvilka pergamenta gabalu no sava apmetņa. Viņš kaut ko pateica un parādijās gaisams aplis viņa priekšā. "Nu, Krā, cita pasaule mūs gaida." savam krauklim noteica Paladins un ienira gaismā. Tad gaisams aplis pazuda, uz zemes palika vien mazais, gaismu izstarojošais kristāls. Elons bija vietā, kas bija pelēkāka par viņa apmetni. Bieza migla. Smaržoja pēc jūras. Liekas, ka tās nebija lamatas un noteikti nebija joks. Varbūt tiešām, tas viss bija taisnība? kas tad bija šis Hameks? Burvis, dēmons, dievs? Elons cerēja, ka atkal spēs būt par to, kas viņš ir - gaismas un visa labā aizstāvis - paladins. Nevis ierocis ļaunuma un nodevības rokās. Viņš pamanīja vairākus stāvus tuvumā. Vai tie kaut ko zināja? Vai kāda no sievietēm bija Lidija Maglēra? Elons zināja, ka ar draugu runājot jānoņem ķivere un kapuce, bet vai viņi bija draugi? Vienam bija spicas ausis. Tas bija dīvaini, atgādināja elfus, kas viņa pasaulē bija pazuduši un bija vien leģendās un mītos pieminēti. Elons palika uz kāda pakalna tuvumā pārējiem un vēroja viņus. Krā ieķērcās un nopurinājās. Viņam ceļojums nebija paticis. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.06.2024 06:05 |