Medusa IV [WH 40k] [BP], Nākotnē ir tikai karš. Opcijas

[Hworang666]

Planēta: Medusa IV
Datums: 40’000 gada 31. septembris.
Atrašanās vieta: Altlāzijas džungļi.
Attālums līdz mērķim: 13 km.

Tieši šādu skatu savā GPS redzēja kapteinis Ergo... Teju iegrimis nostaļģijā, viņš plānoja, kā aizkļūt līdz kuģim, kuru bija atsūtījuši glābēji. Vairāk kā diennakti viņi bija bēguši un visādi citādi centušies izvairīties no, viņaprāt, briesmīgākās sērgas visumā - Tiranīdiem... Nevienam pat nebija laika apraudāt bojāgājušos biedrus. Viņi katru stundu, katru minūti, cīnījās par savu izdzīvošanu šajos džungļos, kur, izņemot tās “nolādētās, pāraugušās ķirzakas”, viņiem traucēja arī karstais laiks, daudzi rāpuļi un purvāji... Ar viņu palikuši bija vairs tikai 23 vīri, kas arī bija noguruši, bet vēl arvien cīnījās plecu pie pleca, balstot viens otru... Bezcerība pieauga un kapteinis gandrīz atkal iegrima nostaļģijā, kad pēkšņi aiz muguras nočabēja lapas. Vīri, uzmanību! Viņš pieklusināti nosaucās un visi kājinieki sastinga kaujas gatavībā. Tieši laikā, lai atklātu uguni uz tiem 12 tiranīdu kājiniekiem, kas iznira no krūmiem. Apšaudi pavadīja cilvēku kaujas bļāvieni un kropli gārdzieni, kas radās ķirzakveidīgajiem radījumiem mirstot. Kāds cietušais? Ievainotais? Kapteinis pārjautāja pēc 30 sekundēm pilnīga klusuma. Šīs būs garākās dienas manā mūžā... viņš paspēja nodomāt, pirms no krūmiem izskrēja vēl 13 tiranīdi. Visi 24 kaujinieki atklāja uguni un pēc īsa mirkļa viss bija beidzies. Vismaz tā varēja šķist. Kad kapteinis pacēla galvu, lai pārlūkotu kādi ir zudējumi, aptuveni 12 metrus no viņiem atskanēja lūztoša koka skaņa. Vīri, ieņemt pozīcijas! Viņš nokliedzās. Visi izkārtojās "trijstūrī". Priekšā 2 rindās sastājās izdzīvojušie kājinieki (pēc skaita 16), aiz viņiem uzmanīgi ievietojās abi divi "smagie" un aiz viņiem pēdējie pieci snaiperi. Bija skaidri dzirdams, ka tuvojas kaut kas lielāks nekā parastie Tiranīdi. Koki brakšķēja jau daudz tuvāk un kapteinis pieklusinātā balsī noteica, 5 metri, sagatavojaties! Pēkšņi koku brakšķēšana gluži vai pārtrūka. Iestājās kapa klusums. Pāris kājinieki sāka nervozi skatīties uz visām pusēm. Pēkšņi sāka likties, ka krūmi čab gandrīz no visām pusēm. Pārkārtoties! nokliedzās Ergo un vīri pārkārtojās aplī, kura ārpusi veidoja kājinieki. Pēkšņi atskanēja skaļš kauciens, kas lika asinīm gluži vai sastingt. No visām pusēm uzbruka Tiranīdi, bet, kā nelaimi nesošs tuvojās arī viens no viņu spēcīgākajiem ieročiem... "Liktors" Kārtējais uzbrukums bija sācies...

[Hworang666]

Ergo piegāja pie visiem trim kritušajiem kājiniekiem un aizvēra viņiem acis, klusībā pie sevis atvadīdamies no viņiem visiem. Tad pagriezās pret pārējiem un sacīja: neskatoties uz to, ka tikko esam pārcietuši cīņu, mums nekavājoties jāturpina ceļš... Tad pagriežoties pret Murgu viņš nokomandēja: Džek, savāc munīciju. Tā kā krita arī mūsu ieroču speciālists, tas tagad būs tavs darbs... Tikmēr mediķis koķeti atsmaidīja Leilai. Mediķis bija garš un fiziski spēcīgs cilvēks ar piķa mleniem matiem un olīvzaļām acīm. Kā rādās, jaunkundz būsiet izmežģījusi potīti... Izskatās pēc privātās konsultācijas... Un tad atrādot vēl vienu savu žilbinošo smaidu, viņš piegāja pie Lūka. Pagaidi, pagaidi... Ar siekalām te līdzēts nebūs... Un neticamā ātrumā izvilka no brūces palikušos kaula gabaliņus un aizšuva to ciet. Rēta tavai kolekcijai... Būs par ko mazbērniem stāstīt... Tikmēr Džeks savāca no visiem kritušajiem munīciju un atdeva tiem, kuriem tā visvairāk bija nepieciešama. Tad, kad mediķis un ieroču speciālists atgriezās pie Ergo un kādu mirklīti aprunājās, Ergo teica: Labi, visi, turpinām iet... Tagad pēc 5 kilometriem jābūt purvājam, bet pie purva jābūt rezerves apmetnei... Mūsu nākamai mērķis, viņš noteica un sāka iet.