Medusa IV [WH 40k] [BP], Nākotnē ir tikai karš. Opcijas

[Hworang666]

Planēta: Medusa IV
Datums: 40’000 gada 31. septembris.
Atrašanās vieta: Altlāzijas džungļi.
Attālums līdz mērķim: 13 km.

Tieši šādu skatu savā GPS redzēja kapteinis Ergo... Teju iegrimis nostaļģijā, viņš plānoja, kā aizkļūt līdz kuģim, kuru bija atsūtījuši glābēji. Vairāk kā diennakti viņi bija bēguši un visādi citādi centušies izvairīties no, viņaprāt, briesmīgākās sērgas visumā - Tiranīdiem... Nevienam pat nebija laika apraudāt bojāgājušos biedrus. Viņi katru stundu, katru minūti, cīnījās par savu izdzīvošanu šajos džungļos, kur, izņemot tās “nolādētās, pāraugušās ķirzakas”, viņiem traucēja arī karstais laiks, daudzi rāpuļi un purvāji... Ar viņu palikuši bija vairs tikai 23 vīri, kas arī bija noguruši, bet vēl arvien cīnījās plecu pie pleca, balstot viens otru... Bezcerība pieauga un kapteinis gandrīz atkal iegrima nostaļģijā, kad pēkšņi aiz muguras nočabēja lapas. Vīri, uzmanību! Viņš pieklusināti nosaucās un visi kājinieki sastinga kaujas gatavībā. Tieši laikā, lai atklātu uguni uz tiem 12 tiranīdu kājiniekiem, kas iznira no krūmiem. Apšaudi pavadīja cilvēku kaujas bļāvieni un kropli gārdzieni, kas radās ķirzakveidīgajiem radījumiem mirstot. Kāds cietušais? Ievainotais? Kapteinis pārjautāja pēc 30 sekundēm pilnīga klusuma. Šīs būs garākās dienas manā mūžā... viņš paspēja nodomāt, pirms no krūmiem izskrēja vēl 13 tiranīdi. Visi 24 kaujinieki atklāja uguni un pēc īsa mirkļa viss bija beidzies. Vismaz tā varēja šķist. Kad kapteinis pacēla galvu, lai pārlūkotu kādi ir zudējumi, aptuveni 12 metrus no viņiem atskanēja lūztoša koka skaņa. Vīri, ieņemt pozīcijas! Viņš nokliedzās. Visi izkārtojās "trijstūrī". Priekšā 2 rindās sastājās izdzīvojušie kājinieki (pēc skaita 16), aiz viņiem uzmanīgi ievietojās abi divi "smagie" un aiz viņiem pēdējie pieci snaiperi. Bija skaidri dzirdams, ka tuvojas kaut kas lielāks nekā parastie Tiranīdi. Koki brakšķēja jau daudz tuvāk un kapteinis pieklusinātā balsī noteica, 5 metri, sagatavojaties! Pēkšņi koku brakšķēšana gluži vai pārtrūka. Iestājās kapa klusums. Pāris kājinieki sāka nervozi skatīties uz visām pusēm. Pēkšņi sāka likties, ka krūmi čab gandrīz no visām pusēm. Pārkārtoties! nokliedzās Ergo un vīri pārkārtojās aplī, kura ārpusi veidoja kājinieki. Pēkšņi atskanēja skaļš kauciens, kas lika asinīm gluži vai sastingt. No visām pusēm uzbruka Tiranīdi, bet, kā nelaimi nesošs tuvojās arī viens no viņu spēcīgākajiem ieročiem... "Liktors" Kārtējais uzbrukums bija sācies...

[Hworang666]

Pārlādējot ieroci, Edgars pat nepamanīja, ka tas Tiranīds, kurš vēlējās viņam uzbrukt, vienkārši saļima uz zemes. Leilas izšautā lode trāpīja precīzi. Vienīgā vieta, uz kuru Rens varēja šaut bija spārnveidīgie, pavisam nelielie izaugumi uz lidojošo "astoņķāju" mugurām. Viena "spārnus" viņam izdevās sašaut jau ar pirmajām lodēm, kamēr otrs ļoti izmisīgi cīnījās par savu dzīvību. Tēmējot pa viņu, Rens gandrīz nepamanīja, kad varēja sašaut kādu citu no kājiniekiem. Par laimi, šī lode ietriecās pie šī kājinieka kājām. Titānam tika veltīts īpaši nikns skatiens. Makss pamanījās sašaut otru lidoni. Cīņa bija tik pat kā beigusies. Lūkam izšaujot lodi, kurā bija sapresētas trīs parastās lodes, tā ietriecās kādā Tiranīdā, kas vēl atradās lecienā. Sašķīstot viņa ķermenim, kaula šķemba pārrāva Lūkam ādu pie deniņiem. Rūpīgāk ieskatoties, Gerija pamanīja, ka koks ir nošķaidīts ar ko līdzīgu asinīm... Kā bija redzams, šeit Edgara raidītā raķete sprāga nogalinot vairākus Tiranīdus, tādēļ arī kokā uzkāpt neizdevās. Šarlote pievienojās savam brālim un drīz vien, visa kujinieku grupa bija pārformējusies "trijstūrī", veltot šāviņus "Liktora" virzienā. Pēc Leilas metiena, milzīgais pretinieks manāmi sasvērās. Trīs granātas tomēr bija par daudz. Pēc Ergo pavēles izšāva abi "smagie" un milzis sabruka. Šī cīņa bija vinnēta. Kuram nepieciešama palīdzība? Medicīniska rakstura, protams! nosaucās mediķis.