Vai SPOKI ir reāli?, Daži tic, citi - nē, bet pārāk daudzi fakti pierāda spoku esamību. Opcijas

[positiv denken]

Es personīgi esmu jutusi spoka klātbūtni, tāpēc - man nav šaubu, ka spoki eksistē un ir reāli.

Iespējams, ka ir labie un ļaunie spoki, taču tikpat iespējams, ka tas atkarīgs no tā, cik jūtīgs ir cilvēks - vai viņš spēj just, uztvert nemateriālo pasauli vai vēl nav gatavs ar to sastapties.

Manā skolā mūsu skolas spoks dzīvo jau sen. Neko ļaunu viņš gan nedara - vēlās vakara stundās, kad kāds sēž pie datora, viņš mēdz skaļi staigāt, virināt aizslēgtas durvis, apsviest krūzē tējkaroti uz otru pusi. Interesantākais, ka viņa skatienu var just - skaidri sarotams, ka neesi telpā viens.

Reiz viņš nošķaudījās, kad apkopēja slaucīja kādu stūri zem kāpnēm, esot pilnīgi viena pati. Tajā stūrī nebija ne dzīvas būtne - ne pat sīkākās peles vai aizmaldījušās eža!!!

Bija reize, kad viņš pieklauvēja pie durvīm no iekšpuses, bet telpa bija aizslēgta un tukša... Vispār, ir pierasts pie viņa, kolektīvs ar viņu vienkārši rēķinās!

[Roviela]

Tā nu ir gadījies, ka esmu nodzīvojusi ilgi, daudz ko redzējusi, un jo vairāk dzīvoju, jo vairāk man ir skaidrs, ka nav nekādu spoku. Ir cilvēki. Ir muļķība. Ir dažādas dabiskas lietas, kuras nezinīšiem šķiet brīnums. Bet spoku, piedodiet, nav.
Tā lūk, bērni! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)

Dažkārt ir vienkārši vēlēšanās zināt, ka nepastāv nekas ārpus materiālās pasaules...

Nesapratu. Ja zin, tad nav arī. Ja tic, tad ir cita lieta.
Jums tā ir ticība, nevis zināšana. Zināšanu var parādīt, pārbaudīt, pierādit. Jūs to varat?
Pastāsti savu reālo faktu. Vienkārši pastāsti, kas notika, kas bija apkārt. Ne to, kas tev likās, bet to, kas notika. Tad paprātosim, kas tas bija.

P.S.Pašnāvība nav ne labi, ne slikti - tā ir brīva izvēle. Tāpat kā - mācītāja aicināšana arī - katra paša ziņā. Tomēr - jo cilvēks mazāk/retāk domās, ko ēdīs, kādu superīgāku mašību pirks utt., bet vairāk domās par to, kāpēc tik daudziekm sāp, viņš, iespējasms, uzzinās daudz vairāk par sevi un apkārtējo pasauli, tai skaitā, arī par spokiem.

Blēņas. Lai būtu sirdscilvēks, nav jākļūst par mistiķi un jāsāk ticēt izdomājumiem. Tie, kuriem Tevi vajag (vai Tavu palīdzību), tie, kuriem sāp, tie ir reāli cilvēki, nevis spoki. Un sajust un sadzirdēt viņu sāpi - tas nav atkarīgs no tā, vai cilvēks ir materiālists vai nav. Lūdzu, nejaukt jēdzienus un, tā teikt, vispirms noskaidrot definīcijas. Un nevajag izplatīt, piedod, stulbus stereotipus par cilvēkiem ar materiālu pasaules uzskatu. Ar bagātību raušanai raksturīgo mietpilsonisko šaurpierību tam nav sakara. Ne mazākā! Ar empātiju vai tās iztrūkumu gan.