Brīvie un pakļautie Opcijas

[ils]

Maksima Vižlakova raksts no žurnāla "Mir fantastiki" 2007. gada septembra numura. [Tā kā tulkojot no krievu valodas man pie rokas nebija GP latviešu izdevums, un tajā jau pielikumu tāpat nav, tad daļu no īpašvārdiem rakstu pēc savas saprašanas – ila piez.]

Viduszemes necilvēcisko rasu valstis.

Viduszeme. Laikam šodien nav neviena cilvēka, kas kaut ko nezinātu par Džona R.R. Tolkina
"Gredzenu pavēlnieku". Klasiskais fantāzijas romāns, žilbinoša ekranizācija, daudzas spēles -
un protams, arī raksti žurnālā "Mir fantastiki", kas atklāj jums visdažādākās Viduszemes puses.
Necilvēciskās rases ir viena no galvenajām fantāzijas rozīnītēm un iedomāties Viduszemi bez
elfiem, rūķiem, hobitiem, orkiem vispār nav iespējams. Turklāt šīs rases atšķiras ne tikai ar ārējo
izskatu vai paradumiem. Katrai Tolkina rasei ir sava valoda, savs pasaules uzskats, beidzot,
sava valsts iekārta.

Elfi: despoti un gudrie.

Hronoloģija.

Līdz pirmajai ērai. Elfu atmošanās. Daļa no ciltīm pārceļas uz Valinoru. Viduszemes rietumos, Beleriandā sindari dibina Doriatu un Falasas ostas. Elfi apmetas arī Lorienas un Krēslaines mežos.
Pirmā ēra – elfu valstu uzplaukuma posms. Visi notikumi, kas šajā laikā notiek Viduszemē tādā vai citādā veidā ir saistīti ar elfiem.
PĒ 1. gads. Noldori atgriežas Beleriandā.
PĒ 100. gads. Dibināta Norgotronda.
PĒ 126. gads. Uzcelta Gondolina.
PĒ 472. gads. Falasas ostu krišana. To iedzīvotāji bēg uz Balaras salu.
PĒ 495. gads. Norgotronda sagrauta.
PĒ 505. gads. Doriats izpostīts.
PĒ 510. gads. Pēdējā elfu cietokšņa Gondolinas krišana.
PĒ 583. gads. Dusmības karš. Belerianda applūdusi. Daudzi elfi dodas uz Rietumiem.
Otrajā ērā elfu Viduszemē paliek aizvien mazāk. Viņi paliek jūtams spēks pasaules arēnā, taču pretoties ienaidniekiem spēj tikai kopā ar cilvēkiem un rūķiem.
OĒ 1. gads. Dibinātas Lindona un Mitlonda.
OĒ 750. gads. Pie Khazaddumas Rietumu vārtiem dibināta Eregiona.
Līdz OĒ 1000. gadam. Tranduils kļūst par Krēslaines elfu karali.
OĒ1697. gads. Saurons izposta Eregionu. Elronds dibina Rivendelu.
OĒ 3430. gads. Elfi un numenorieši noslēdz Pēdējo Savienību.
OĒ 3441. gads. Pēdējās Savienības karaspēks sakauj Sauronu.
Trešajā ērā jaunas elfu valstis nerodas, bet viņi paši kā likums dzīvo noslēgti dažos anklāvos – Rivendelā, Lorienā, Krēslainē.
Ceturtā ēra – cilvēku laikmets. Elfu valstis pārstāj eksistēt, vairums elfu pamet Viduszemi.

Sabiedriskā iekārta.

Ja neskaita cilšu-ģinšu stadiju, tad elfu pārvaldes forma nemainās – neierobežota monarhija. Pirmajā ērā elfu valdniekiem patiešām pieder neierobežota vara, tas atnes daudz ļauna. Piemēram, var minēt Feanora nepakļāvīgo garu vai Tingola despotisko raksturu. Arī noldoru vēsture Viduszemē sākās likumsakarīgi – ar dumpi.
Beleriandas karte atgādina feodālo valstu lupatu segu, taču klasikais feodālisms elfu zemēs tā arī neizveidojas. Ir kaut kāds Lielkņaza analogs: par pirmo noldoru valdnieku tiek uzskatīts Feanors. Otrajā ērā visi elfi par galveno atzīst Gilgaladu, Trešajā – Elrondu.
Attiecības starp elfiem Pirmajā ērā variē no brālīgām savienībām līdz atsvešinātībai ( Tingols aizliedz padotajiem sarunāties kvenja – noldoru valodā) un pat ķildām (te „izceļas” Feanora dēli, kuru galvenais varoņdarbs – Doriata izpostīšana). Pēc Dusmības kara elfi apvienojas ap vairākiem līderiem, vairs ne despotiem, bet gudriem valdniekiem. Iemesli ir vienkārši: no vienas puses, eldaru Viduszemē kļūst mazāk, no otras puses, viņi daudz ir iemācījušies no Pirmās ēras rūgtās pieredzes.
Stingra sociāla noslāņošanās elfiem netiek novērota. Protams, mednieks nav līdzīgs karalim, taču starpība starp viņiem ir daudz mazāka, nekā pie cilvēkiem.
Pēc visa spriežot elfu sabiedrība bija stipri viendabīga, īpaši kultūras un intelektuālā plāksnē. Vienīgais „”vienkāršo ļaužu” elfu piemērs ir sastopams „Hobitā”, taču, neskatoties uz šo izņēmumu, eldari atgādina īstus „gara aristokrātus.”

Ekonomika.

Elfu valstu ekonomika ir tumša bilde. Senatnē eldaru ciltis varēja apgādāt sevi ar medībām, bet no kā dzīvoja veselas karalistes – nav skaidrs. Grūti iedomāties elfu, kas dzen vagas un rušinās dobēs. Pirmajā ērā elfiem kalpoja cilvēki, kas arī nodarbojās ar zemkopību. Pēc tam elfi atvirzījās no cilvēkiem, bet tirdzniecības saites palika. Tikai ar ko viņi tirgojās? Zināms, ka noldori bija izcili kalēji un juvelieri, taču kā ekonomikas pamats tas varēja kļūt tikai Eregionam.

Par citām ciltīm turpinājums sekos.

[ils]

Rūķi: rūpniecības karaļi.

Hronoloģija.

Rūķi parādījās pasaulē pēc elfiem, taču viņu valstis, iespējams, radās ātrāk par elfu valstīm.
Jau pirms Pirmās ēras eksistēja Khazadduma, kur modās pirmais rūķu Pirmtēvs Durins.
Vēlāk Zilajos kalnos dibinātas Nogroda un Belegosta.
Pirmajā ērā šo pilsētu rūķi iesaistās elfu karos ar Morgotu. Nogrodu un Belegostu sagrauj
tāpat kā Beleriandu. Iespējams, ka Viduszemes austrumos eksistēja arī citas rūķu valstis.
Otrā ēra ir Khazaddumas uzplaukuma posms, kurā tā vairāk pazīstama ar nosaukumu
Morija.
Trešās ēras 1980. gads. Khazaddumas rūķi pamodina balrogu.
TĒ 1981. gads. Rūķi atstāj Moriju.
TĒ 1999. gads. Ereboras pilsētas dibināšana zem Vientuļā kalna.
TĒ 2210. gads. Rūķi atstāj Ereboru un pārceļas uz Pelēkajiem kalniem.
TĒ 2589. gads. Karali Dainu I nogalina pūķis un rūķi aiziet no Pelēkajiem kalniem. Daļa
atgriežas Ereborā, daļa nodibina jaunu apmetni Dzelzs pakalnos.
TĒ 2770. gads. Pūķis Smaugs izposta Zemkalna karalisti.
TĒ 2941. gads. Smauga nāve un kārtējā Ereboras atjaunošana; par karali kļūst Dains II.
TĒ 2989. gads. Balins dodas uz Moriju.
TĒ 2994. gads. Viņa mēģinājums atjaunot Khazaddumu cieš sakāvi, Balins un viņa pavadoņi
tiek nogalināti.
TĒ 3019. gads. Saurona karaspēks uzbrūk Ereborai; uzbrukumu atsit, taču Dains II iet bojā.
Ceturtajā ērā Gimlijs, pirms kopā ar Legolasu dodas pāri jūrai, nodibina rūķu karalisti Aglarondā.
Pēc dažiem datiem Durinam VII izdodas atkal apmesties Khazaddumā. Taču, kas notiek pēc šī
pēdējā rūķu karaļa nāves, nav zināms. Visdrīzākais, rūķi vai nu kļūst par Gondoras karaļa
pavalstniekiem, vai arī vienkārši izmirst, jo ar demogrāfiju viņiem ir visai grūti jau Trešās ēras
beigās.

[Principā, interesentus var sūtīt pie dažādiem Tolkina sekotājiem, kas sarakstījuši turpinājumus
"Gredzenu pavēlniekam" vai pavisam jaunus darbus par Viduszemi. Piemināms kaut vai krievu
rakstnieks Niks Perumovs. Rakstnieks jau viņš ir lielisks, bet viņa triloģiju par Viduszemi varētu
arī dēvēt par tās iznīcināšanu. Pieklājīgi runājot. - ila piezīme.]

Sabiedriskā iekārta.

Rūķu vasts iekārta acīmredzot bija līdzīga Skandināvijai. Katrs rūķis varēja vienlaicīgi būt: kalējs,
karavīrs, tirgonis, varēja ieņemt jebkuru vietu sabiedrībā. Zemkalnu cilts karaļi līdzinājās konungiem
vai jarliem. Karš viņiem bija svēts un līdz pašai nāvei viņi vadīja armijas. Turklāt, ar parastajiem
karavīriem karaļi bija kā līdzīgi ar līdzīgiem. Tā Torina vienībā visi izturējās pret viņu ar cieņu, taču
bez dievināšanas un lišķības. Laikam karalis palika tikpat vienkārš attiecībās ar padotajiem arī
miera laikā.
Ar visu demokrātismu dzimtas senums rūķiem bija visai svarīgs. Īpaši attiecībās starp klaniem.
Pats senākais un galvenais bija Durina klans, par citiem klaniem maz, kas ir zināms. Vietu sabiedrībā
nodrošināja arī slava. Piemēram, Dains II nespēja aizliegt Balinam doties uz Moriju, kaut arī šeit
varēja nospēlēt lomu tas, ka Balins piederēja pie karaliskas dzimtas. Sociālais noslāņojums rūķiem
visdrīzāk tika izteikts nevis ar piederību aristokrātijai, bet ar mantu, jo viņi kā Viduszemes galvenie
"kapitālisti" ļoti cienīja zeltu un dārglietas.
Rūķu politiskā sistēma nemainījās visā vēstures gaitā. Tai piemita armijas demokrātijas īpašības,
kaut arī tāpat kā elfu karaļi rūķu karaļi bieži bija visai lieli despoti.

Ekonomika.

Rūķu ekonomikas pamats bija rūpniecība (kalnrūpniecība un ieroču ražošana) un tirdzniecība - izejvielas,
izstrādājumi un pakalpojumi (piemēram Doriata galvaspilsētas būve). Dabas resursi un nauda palīdzēja
rūķiem atrisināt viņu civilizācijas galveno - pārtikas problēmu. Rūķiem bija cieši sakari ar viņu
virszemes kaimiņiem. Ja khazaddumieši sadarbojās ar Eregionas elfiem tikai "zinātniski-tehniskajā"
sfērā, tad starp Ereboru un cilvēku Deilu bija nodibinājusies īsta kara-tirdzniecības savienība:
cilvēki piegādāja ēdienu, rūķi - izstrādājumus un pakalpojumus.

Turpinājums sekos.