Ēģiptes piramīdu izcelsme. Opcijas

[Seila]

Daudz neko par šo jautājumu pati nerunāšu, jo galu galā visiem ir zināms, ka piramīdas it kā tika radītas kā kapenes faraoniem un cēla tās tūkstošiem vergu vairākus desmitus gadu.
Tā to visu mums māca skolās.
Tomēr kā jums pašiem šķiet. Vai mēs varam ticēt tam ko māca skolās? Un vai mēs varam ticēt, tam kā ir tikušas celtas Ēģiptes piramīdas?
Vai varbūt, ka jūs nosliecaties uz kādu citu teoriju? Citplanētiešu? Kādas izmirušas, nezināmas civilizācijas tehnoloģijas. Vai varbūt, ka vēl kas cits?...

[Elony]

Nu par Pluudu pieraadiissanu ir kaa ir. Piemeera, ir versija, ka leduslaikmets nav bijis bet noguluumus un peedas atstaaa uudens masas.

Ja to pieraadiit buutu vegli, tad tas jau sen buutu izdariits.
Mani vieniigie argumenti ir Bibele un citu tautu mitaloggiija, kaa arii nogulumi daudzviet pasaulee.
Jebkurss var piedaavaat savu versiju, kurai es vareessu izvirzit pretargumentus, taapat kaa tie tika izvirziti manai versijai.

[Farliner]

Nu par Pluudu pieraadiissanu ir kaa ir. Piemeera, ir versija, ka leduslaikmets nav bijis bet noguluumus un peedas atstaaa uudens masas.

Ja to pieraadiit buutu vegli, tad tas jau sen buutu izdariits.
Mani vieniigie argumenti ir Bibele un citu tautu mitaloggiija, kaa arii nogulumi daudzviet pasaulee.
Jebkurss var piedaavaat savu versiju, kurai es vareessu izvirzit pretargumentus, taapat kaa tie tika izvirziti manai versijai.

To versiju par leduslaikmeta nebūšanu var apgāzt jebkurš cilvēks kuram ir kaut vai elementāras zināšanas ģeologijā - leduslaikmeta nogulumi ir raksturīgi ledāju atstātajiem, bet plūdu radītie nogulumi ir savādāki. Ir ļot viegli iestāstīt kādam kur'neko nejēdz no ģeoloģijas ka redz abos gadījumos bvūs atrodami māli un smiltis un ar to pietiek. ja zin kaut ko vairāk, tad šādi apgalvojumi izraisa tikai smaidu.

[Elony]

To versiju par leduslaikmeta nebūšanu var apgāzt jebkurš cilvēks kuram ir kaut vai elementāras zināšanas ģeologijā - leduslaikmeta nogulumi ir raksturīgi ledāju atstātajiem, bet plūdu radītie nogulumi ir savādāki. Ir ļot viegli iestāstīt kādam kur'neko nejēdz no ģeoloģijas ka redz abos gadījumos bvūs atrodami māli un smiltis un ar to pietiek. ja zin kaut ko vairāk, tad šādi apgalvojumi izraisa tikai smaidu.

Mans smaidu izraisa tie zinātnieki, kas atrod cilvēka galvaskausu un pērtiķa apakšzokli, pasludina to par "trūkstošo ķēdes posmu", bet kad atklājas patiesība, ir pārāk gļēvi, lai to atzītu.
Pēdējo tūkstošu gadu laikā nav bijuši plūdi, kas aplūdinātu zemi līdz pat augstāko kalnu virsotnēm. Tik milzīgu plūdu iespaids uz zemi būtu krietni lielāks kā tas, kas raksturīgs parastiem plūdiem.

Heopsa piramīda ir celta ap 2550.g. p.m.ē., tai blakus esošā Mikerina piramīda - ap 2490.g.p.m.ē. un Heopsa dēla Hefrena piramīda - ap 2520.g.p.m.ē. Tas būtu par tām trijām lielajām. Ēģiptieši, starp citu, prata rakstīt, un šos laikus viņi ir pierakstījuši.

Egejas (Krētas-Mikēnu) kultūra - 3-2 gt.p.m.ē. Tauta, kas radniecīga hetiem, un nepavisam ne grieķi, kas Krētā parādījās tikai laikā starp 1700. un 1400.g.p.m.ē.

Ēģiptieši savā vēsturē mēdza noklusēt visu kas apkaunojoš, pat izdzēsa daudzu valdnieku vārdus pēc viņu nāves, ja vēlējās. Viņu vēsturei es uzticos tikpat ļoti, cik bankas "Baltija" akcijām. Turklāt. liekas, ka nav atrast īpaši daudz liecību par to, kā ēģiptieši šīs lielās piramīdas cēluši.

Tauta, kas radniecīga hetiem(pēc zinātnieku domām) un nav grieķi, kas ienāca šajā teritorijā vēlāk. Grieķi ienāk un brīnās par Mikēnu pili ar tiem lielajiem akmeņiem. Savu versiju, kur pazuda šīs pils cēlāji es jau izteicu.

[Farliner]

Mans smaidu izraisa tie zinātnieki, kas atrod cilvēka galvaskausu un pērtiķa apakšzokli, pasludina to par "trūkstošo ķēdes posmu", bet kad atklājas patiesība, ir pārāk gļēvi, lai to atzītu.
Pēdējo tūkstošu gadu laikā nav bijuši plūdi, kas aplūdinātu zemi līdz pat augstāko kalnu virsotnēm. Tik milzīgu plūdu iespaids uz zemi būtu krietni lielāks kā tas, kas raksturīgs parastiem plūdiem.
Ēģiptieši savā vēsturē mēdza noklusēt visu kas apkaunojoš, pat izdzēsa daudzu valdnieku vārdus pēc viņu nāves, ja vēlējās. Viņu vēsturei es uzticos tikpat ļoti, cik bankas "Baltija" akcijām. Turklāt. liekas, ka nav atrast īpaši daudz liecību par to, kā ēģiptieši šīs lielās piramīdas cēluši.

Līdz augstākajām kalnu viorsotnēm??? Tātad 8 km biezs ūdens slānis kas pārsedz zemes virsmu? Labi, pat ja ņemam mazāk, kādus 4-5 kilometrus biezs slānis ar ūdeni kas pārsedz visu zemeslodi. No kurienes tik daudz ūdens???
Un ja tu nezinui ar ko atšķiras ledāju un plūdu nogulumi, tad nerunā par to, ko nezini - tās ir pietiekoši specifiskas lietas, un no plūdu izmēriem tas nav atkarīgs.

[Elony]

Līdz augstākajām kalnu viorsotnēm??? Tātad 8 km biezs ūdens slānis kas pārsedz zemes virsmu? Labi, pat ja ņemam mazāk, kādus 4-5 kilometrus biezs slānis ar ūdeni kas pārsedz visu zemeslodi. No kurienes tik daudz ūdens???

Tas nav svarīgs jautājums, svarīgāk - kur ūdens pēc tam pazuda. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Vispār par plūduem - tas jau ir off topik, bet šīs ūdnes masas varēja pastāvēt tvaika mākoņu veidā, ja pirms plūdiem bija cits atmosfēras spiediens. Zemes vaidošanās aptākļi nav līdz galam izpētīti.
Kur ūdens pazuda pēc tam? Godīgi saku - nezinu. Tas nav pētīts, taču nevajag apgalvot, ka tas nav iespējams, pat ja tā tagad liekas.

Un ja tu nezinui ar ko atšķiras ledāju un plūdu nogulumi, tad nerunā par to, ko nezini - tās ir pietiekoši specifiskas lietas, un no plūdu izmēriem tas nav atkarīgs.

Nu ko, secinu, ka Farliner ir eksperts šajā ziņā, ja jau var tā apgalvot. Viņam atliek tikai to pierādīt.

[Farliner]

Nu ko, secinu, ka Farliner ir eksperts šajā ziņā, ja jau var tā apgalvot. Viņam atliek tikai to pierādīt.

Pierādīšana šinī gadījumā neprasa daudz darba:

Ledājs pārvietojoties atstāj aiz sevis gana specifiskus nogulumus - t.s. morēnas. Tiek izdalītas galamorēnas (tā mālu+grants+smilšu masa kas tika stumta ledājam pa priekšu) sānu morēnas (tā nogulumu daļa kas atradās ledājam gar malām) un vairāki citi veidi morēnu. Bez tam, ledājs veido tikai tam aksturīgas reljefa formas - kēmus, uvālus u.c., kas veidojušās ai nu ledāja masas iekšienē vai arī tā kušanas ūdeņu darbības rezultātā. Un to visu ir iespējams pārbaudīt dabā novērojot mūsdienu ledāju darbību. Tā kā praktiski visu Latvijas teritoriju klāj dažādu apledojumu nogulumi un to veidotās reljefa formas tad ledāju darbības pēdas var redzēt dabā kad vien ir vēlme.

Kas attiecas uz plūdiem, tad to atstātajiem nogulumiem ir cits raksturs - pārsvarā gadījumu to aiz sevis atstāj dubļu un dažādu atkritumu masu kas ir sajaukta un bez skaidri izteiktas stratifikācijas iezīmēm. Arī plūdu nogulumi ir aplūkojami daudzviet pasaulē, un viegli secināms, ka no plūdu izmēriem nav atkarīgs to nogulumu veids bet tikai daudzums.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 03.09.2007 16:03