Adrenna - LS, Vēl var pieteikties! [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ārpus tēla diskusijas šajai LS

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

[Lianjuks]

Leila mīlēja lietu, varētu pat teikt dievināja. Mugurā viņai bija bikses un savāds vīriešu kārtas pārstāvju krekls. Sudrabainie mati bija paslēpti zem milzīgas, brūnas cepures kurā bija iesprausta pelēka spalva. Bija arī apmetnis kurā viņa mēģināja patverties lietum pieņemoties spēkā. Laiks pamazām elfai kļuva nedaudz neciešams un tādēļ viņa nolēma patverties tuvējā krodziņā. Vējš bija tik stiprs, ka elfai atverot kroga durvis tas ietriecās mugurā un tā rezultātā elfa iekūleņoja krogā. Ietriekusies kentauram kājās viņa gribēja teikt, ka nevajag stāvēt kur pagadās, bet kad Leila ieraudzīja tā apmērus viņai atkārās žoklis un no mutes izripoja milzīgs sarkans rubīns ko viņa bija nozagusi pirms kādas nepilnas pusstundas. Ātri iebāzusi to kabatā viņa nez no kurienes izvilka arī nozagtu loku un bultu un pavērsa to pret kentauru. Viņai bija paniskas bailes no kentauriem. Loks trīcēja.
- Nenāc klāt.. - viņa iepīkstējās, bet ar loku rīkoties viņa nemācēja un tas nokrita zemē. Bailēs iespiegusies viņa ieleca bārmenim klēpī.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 20.08.2007 09:13