![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Knakts autobusa konduktors ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.03.05 Kur: Jaukā vietiņā. ![]() |
Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs. -Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....- Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....- |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Velvet goldmine ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.08.04 Stāstnieks 2009 ![]() |
Niveuss satruukaas un savu vaigu maigi saarto zemenju toni nomainiija uz koshu bishu kraasu. Teju vai astonjdesmit chetras vasaras nodziivotas, bet vinju veel sauc par puisi! Un ko tad lai elfi saka? Vecaaki par kokiem un kalniem, bet taada uzruna! Nu, protams, protams, vinjsh jau atkal baaza degunu tur, kur nevajag un domaaja par mazsvariigaam lietaam, jaunaa daama tachu tikai apsveicinaajaas, bet vinjsh jau sarka un baaleeja, - nav jau briinums, ka sho notur par jaunu, spraunu zeenu.
Visa kaara uz viinu pilniibaa pazuda, ja vispaar bija bijusi. Vinjsh papurinaaja galvu, mitrajiem, melnjaiem matiem dejojot liidzi taas kustiibaam un atsuacas tanii pashaa klusajaa balsii, -Nee, paldies, man nudien neko nevajag, paldies, paldies. Un, uz luupaam uzbuuris gaishu, vieglu smaidu, vinjs nosliiga pie palielaa galda kroga stuurii, apseesdamies pieklaajiigaa distancee no elfiem, vispirms veerodams vinju ar apslaapeetu sajuutu, kuraa mijaas bailes un sajuusma, un tikai tad ierunaadamies nu jau skaljaakaa, dzidraakaa tonii. -Labu apetiiti!- vinjsh noveeleeja, joprojaam smaidiidams, un peec labaakaas sirdsapzinjas centaas atstuteet zizli pret savu kreeslu un tad galdu, tachu taa peleeciigais koka staavs spiitiigi atteicaas staaveet mieraa, savu saimnieku iedziidams pamatiigaa kaunaa. Burvis ta' burvis, bet pat ar saviem instrumentiem apieties nejeedz! Un vispaar, nez vai tas bija iipashi pieklaajiigi trauceet citiem maltiiti, tachu tikpat nepieklaajiigi likaas vienkaarshi seedeet blakus, skatoties kaa vinji eed, un nestaadiities priekshaa. -Niveuss Bakka, juusu riiciibaa. Šo rakstu rediģēja Nirnaeth: 20.08.2007 08:37 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 04.05.2025 09:15 |