Adrenna - LS, Vēl var pieteikties! [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Ārpus tēla diskusijas šajai LS

Rihannas pilsēta tajā dienā stāvēja drūma. Ziemeļos varēja redzēt milzīgu kalnu grēdu, un, ja rūpīgāk ieskatījās, varēja redzēt tādu kā kustību smailēs.
-Šodien tie sasodītie kalni mainās vairāk....-
Drūmi nopūtās krodziņa "Zelta zirgs" saimnieks lūkodamies cauri kādreiz tik skaistam ozolkoka logam. Ārā bija velnišķīgi karsta, kaut pie debesīm bija tikai pelēki mākoņi. Laiks, kā jau parasti šajās dienās, bija neskaidrs, taču nejauks. Taču šodien vairākas būtnes devās uz šo ēstuvi iestripināties, un, kā jau liktenis vēlēja, doties ceļā uzzināt kraso pārmaiņu cēloni....-

[novemberunge]

OOC: atvainojos par garumziimju truukumu.

Niveuss jau labu laiku uz debesiim bija skatiijies ar vieglaam aizdomaam, taa kaa lietus iipashi vinju nepaarsteidza, turklaat beidzot radaas iemesls lai pagaustos, paskjendeetos, paiignjotos un uzmauktu paar galvu tumshaa apmetnja kapuci. Tiesa, neko daudz tas nedeva- mitrums peec mirklja taapat saaka suukties cauri smalkajam audumam, taadeelj burvis pielika soli un, galu galaa, krodzinjaa "Zelta zirgs" ieradaas skrieshus, aiz sevis strauji un speeciigi aizcirsdams durvis. Vinjsh bija pamatiigi aizelsies un kruutis smagi cilaajaas, censhoties atguut elpu, kameer rokas automaatiski atmeta no simpaatiskaas, jaunekliigaas sejas kapuci, atglauda tumshos matus un saaka puleet nuujas kristaala aci, kas bija paarklaajusies ar uudens pilieniem.

Acis paarluukoja telpu un klaatesoshos, un, pamaajis sveicienu sveshiniekiem, vinjsh pieveersaas krodziniekam, kas tobriid apkalpoja divus elfus. Niveuss pieklaajiigi pagaidiija savu kaartu, nedaudz zinjkaariigi, tachu atturiigi nostaadamies turpat blakus un neuzkriitoshi veerojot abus- kopsh maates vairs nedziivoja kopaa ar vinju, burvim bija paraadijusies neliela, pat nedaudz smiekliiga paranoja attieciibaa tieshi uz sho rasi.
Un nemaz nerunaajot par kentauru, kas apkaarteejajos izraisiija staavu sajuusmu. Niveuss vien speeja sapnjaini smaidiit, iedomaajoties sevi shiis varenaas buutnes vietaa, daaljaajot kundzeem ruunu rakstus uz vinju apaljumiem, tachu vinju arii shoreiz kaut kas lika atgruusties un aizgriesties ar visu to aizgraabto izteiksmi sejaa.
Jaa, nu, un ko pasuutiit? Nekaadus reibinoshos dzeerienus vinjsh neveeleejaas, tachu uz sho ljauzhu fona noteikti buutu ljoti mulkjiigi luugt glaazi silta piena. Kaa taads mazs beernelis. Vaigos iemetoties zemenju saartumam, Niveuss nokrekshkjinaajaas un ierunaajaas ljoti klusaa, kautraa balsii, -Man, luudzu, glaazi viina.
Vismaz to nepasniedz tik milziigos kausos kaa alu. taada bija vinja logjika, turklaat, ar viinu vareeja niekoties un, taa teikt, izbaudiit, lai gan, aizbildinoties ar kompaaniju, kuru vinjsh jau pamazaam saaka iepaziit, viss meedza gadiities.