Adrenna - ATD, [C] [PZP] Opcijas

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Laipni aicināti piebiedroties kārtējā pasaules glābšanā!
Mana pirmā LS ļoti ilgā laikā - mazliet vairāk pa gadu, man šķiet. Tāka zinu, ka kļūdos, taču ceru uz atsaucību. Mēģināšu ievirzīt pareizajā sižetā, un anketas, lūdzu, sūtiet man!
Iedvesma ņemta no dažām labām citām LS šajā fōrumā, un karte no TES IV, jeb Oblivion'a, jo man vienkārši bija slinkums izdomāt pašai.
Karte (drusku nepilnīga, taču sižeta dēļ labāka nav pieejama)

Adrenna bija kūrorta pilsēta. Fejas un elfi tur redzēja savas mājas, un cilvēki un citas būtnes varēja izklaidēties un izbaudīt Adriennas jūras veltes. Tas ir, līdz šim. Kādu dienu, kas iesākās tik parasti, notika krasas pārmaiņas. Daži teicās paredzam šīs pārmaiņas jau agrāk, bet vienā brīdi visi pamanīja, ka Adrennas reljefs ir izmainījies līdz nepazīšanai. Siltie un patīkamie meži pēkšņi kļuva par stāviem un neauglīkiem kalniem un kādreiz tik skaistā Lillijas upe kļuva neglīta un zivis pamazām izmira. Ganāmpulki lēnām kļuva mazi un nepatīkami, dēļ sausuma un
dzeramā ūdens trūkuma. Medības drīz kļuva bezjēdzīgas un vienīgā cerība bija augļi un krājumi. Par laimi, galvenās pilsētas bija uzturējušas botāniskos dārzus, kuros auga īpaši ziedi priekš fejām un augļi, lai gan tas sākotnēji bija domāts tūristu izklaidēšanai. Arī dzeramais ūdens saglabājās no kalnu strautiem, kuri palika tīri vienalga kādas pārmaiņas tiem vajadzēja izdziest. Pēc pāris nedēļām, pāris draugi un paziņas sapulcējās bārā un uzsāka mēģinājumu palīdzēt. Tas bija slepeni, jo pēdējā laikā visi, kuri mēģināja pastrādāt noziegumus vai dumpoties, tika mistiskā veidā pazuduši -
Vai vēlies uzzināt, kas notika tālāk? Piesakies spēlē! Bet uzmanies, jo vēl un vēl jauni kalni aug un pazūd, un ļoti iespējams, kāds nezināms spēks grasās ko izbeigt - bet varbūt izveidot ko jaunu? Neuzticieties kartei un loģiskajam, jo šajā pasaulē maģija vēl pastāv!


Pārējais info:
Ja jūsu anketa ir apstripinātā, tad es jums personīgi iedošu kādu spēju. Bet brīdinu, tā nebūs kāda elementa pārvaldīšana vai kas cits tik varens, taču es centīšos izvēlēties praktisku viņu. Pēc tam gan būs iespēja iegūt papildus spējas, kuras gan jūs varēsiet izvēlēties....
Spēles mērķis ir savākties kautkā kopā Rhiannā, apspriesties un izlemt iztaujāt kādu gudru burvi Modu, kurš varbūt varētu zināt atbildi - viņa jau agrāk bija paredzējusi ko tādu. Taču, viņa dzīvoja Siennā, kura tagad ir izolēta dēļ kalniem, kuri ir pārtraukuši ceļu. Arī tilti pār Lilliju ir sagrauti, itkā kāds negribētu lai kāds tiek iekšā Siennā....
Rases jūs paši varat izdomāt, bet, lūdzams, ievietojiet rases aprakstu. Un tikai kādu trīs izdomātos rases pārstāvjus! Citi var lietot jau esošās rases.
Elfi (slaida augums, lielas spicas ausis un lielas zināšanas maģijas un dziedniedzības jomās. Pluss - vienīga rase, kurai var piemist dziedēšanas spējas, kā arī ātri refleksi.
Nakts elfi (Līdzīgi Tīrajiem elfiem, tikai ar tumšāku, bālu ādu un acīm dzeltenīgos toņos un pustoņos.)
Tīrie elfi ( ar blondiem matiem, hierarhijā visaugstākie.)
Koku elfi (tikpat gudri kā cilvēki, tikai daudz veiklāki un ļoti labi saprotas ar putniem un labi pārvalda loku. Var paši izveidot lokus un bultas, pārsvarā izvairās no citiem un mājas būvē kokos.)
Cilvēki (tākā mēs, tie cilvēki otrā ekrāna pusē, tikai rūdītāki un sabriediskāki. Humora izjūta, cīņas māksla un citas lietas atkarīgas no audzināšanas apstākļiem un spējām - visizplatītākā rase Adrennā.)
Cīnītāji/Mednieki (kā jau viņi ir, intinkti un cīņas spējas labas)
Magi/Burvji (Tikpat labi maģijā kā elfi, tikai bez dziedēšanas spējām. Daudz laiku pavadījuši mācībās, tāpec var savu spēju izmantot gandrīz visā pilnībā, taču arī tas ir atkarīgs no vecuma)
Alķīmiķi/Zaglī (kā cilvēki, bet ar atbilsotšiem refleksiem un runas spējām)
Citi
Puscilvēki (Cilvēka un kāda dzīvnieka krustojums - kentauri, mežakaķi, utt. Ļoti reto sastopami un tikai viens spēlētājs tāds var būt! (ja nu vienīgi man ir labs garastāvoklis *ļauni smiekli un kaut kur tālumā atskaņojas pātagas sitieni* ātri refleksi un pārsvarā dabīgas spējas, taču ļoti minimāli var tās izmantot, jo nav to iemācījušies.
Vampīru gan šoreiz nebūs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Dēmoni (Ne vienmēr ļauni, tie praktiski nav iespējami, jo Adrennā laiž iekšā tikai tādus, kuri ir pierādījuši savu uzticību, un, ja kāds tur ir iekļuvis nelegāli, viņi tiek vajāti (jā, Adrennā ir elfi signalizācijas). Ļoti liela iespējamība lidot ar vai bez spārniem, sajūt cita dēmona klātbūtni.)

Anketa:
Tēla vārds,
dzimums,
rase (no piedāvātajām)
vecums,
dzīvesvieta, (Visi satiekas Rhiannā, taču daži var būt ieceļotāji)
speciāli spēki (aizpildīt pēc tam, kad esmu apstripinājusi!)
ieroči, amuleti (nepārspīlējiet! Cīnītājiem zobens vai cirvis vai kas, magiem zizļi, taču var maģiju veikt arī ar prātu un rokām, kā arī kāds laimes amulets. Zagļiem dunči vai kas tamlīdzīgs.)
Klase: Burvis, Zaglis, Cīnītājs
fotoattēls vai zīmējums(nav obligāti),
izskata apraksts,
rakstura apraksts,
tēla pagātnes apraksts (obligāts! Mēs taču varam uzrakstīt divas rindiņas, ne?)

[rudo lapu vilcēn...]

Ar GM atvēli

Tēla vārds: Esmus Dinavs Dorejs
dzimums, V
rase koku elfs
vecums, nenoteikts, nepievērš tam pārlieku lielu uzmanību, bet varētu būt jau pāris simti vismaz, kaut arī izskatā līdzinās vairāk pusaudzim.
dzīvesvieta mīt ne pārāk tālu no Rihiānas kādā elfu ciematā, kas atrodas virs zemes, koku galotnēs.
speciāli spēki lieliski šauj ar loku(mācījies jau kopš nostājās pats uz savām kājām), pazīst katra meža zvēra pēdas un prot tām izsekot. Veikls skrējējs un kāpelētājs. Māk pārvietoties klusi un teju nedzirdami teju jebkurā vietā meža vidē (brikšņos, klajumos, purvos, kokos...). Teju vienmēr pratīs noteikt debespuses un atrast takas, reizēm arī ūdeni pēc sev vien zināmām zīmēm. Taču pamatā to visu macījies mežā, tādēļ citās vidēs (līdzenumos, kalnos) šīs prasmes ne vinmēr ir izmanotjamas. Noguru izjūt daudz mazāk kā vidusmēra elfs, par cilvēkiem nemaz nerunājot. Spēj ilgāk skriet, rāpties kokos u.tml.
ieroči, amuleti Paša taisīts loks un bultas. Garš, viegls duncis gan tuvcīņai, ja tādā iznāk iesaistīties, gan ikdienas vajadzībām. Kaklā vienkāršā siksniņā iesiets vilka zobs, ko vecvecvecmāmiņa apvārdojusi ar drošības buramvārdiem un kas sargā viņas pečtečus jau vairākas paaudzes(vairāk sentimentāla lietiņa ar ģimenes relikvijas pieskaņu).
Klase: zaglis (vairāk atbild par pēdu dzīšanu un izlūkošanu, kaut prot arī atmūķēt slēdzenes)
fotoattēls vai zīmējums,
(IMG:http://neondragonart.com/Art/sketch/sketch16.jpg)
izskata apraksts, gari, gaiši mati, kas parasti saņemti ar siksniņu uz mugras, lai netraucē. Vienkārsš apģērbs, kas nereti paslēpts zem tikpat vienkārša apmetņa. Vieglas roku bruņas, bezpirkstu cimdiņi. Uz muguras teju vienmēr loks un bultu maks, pie paplatās, šallei mazliet līdzīgās jostas neliela somiņa, ūdens Bl.ašķe, virves ritulītis un duncis. Smailas ausis, zaļas, dziļas acis. Smaids ir rets viesis viņa sejā. Augums slaids un šķietami trausls, līdiznās vairāk pusaudzim, taču ir diezgan lokans un veikls.
rakstura apraksts, atkarīgs no apstākļiem, kādos viņš nonācis. Parasti pieklājīgs, laipns, var reizēm šķist arī bargs un nerunīgs. Visbiežāk ziņkārīgs, vienmēr visu grib zināt un redzēt, taču par zināto un redzēto, ja nav nepieciešamība, citiem nestāsta. Visbiežāk meiraminka, taču ir brīži, kad viņu nokaitīnāt ir viegli. Dusmās parasti kļūst agresīvs, tādējādi cenšoties slēpt bailes. Gandrīz vienmēr, ja nodarījis kādam pāri, cenšas atvainoties. Visvieglāk viņu nokaitināt sarežģītās situāciās un briesmu brīžos, iespējams tādēļ, ka pārlieku raizējas par citiem. Nesavtīgs. Neizvēlēsies sev to labāko, bet atdos citiem. Uznāk brīži, kad baidās palikt viens. Lai arī ārēji pats šķiet trausls, ir apņēmības pilns un gatavs iet uz savu mērķi viesiem spēkiem, nenoniecinot citus un aizstāvot, sevi nežēlodams.
tēla pagātnes apraksts Dzimis un uzaudzis Esmus tajā pašā ciemtā, kur dzīvo tagad. Mazotnē centies būt pats labākais, taču nav spējis to sasniegt, jo citi bērni bijuši spēcīgāki par viņu. Taču viņš savukārt bijis viens no stiprākajiem vājāko bērnu vidū. Šī iemesla dēļ (un arī tādēļ, ka reizēm spēcīgākajiem pati savu varu izbaudīt uz vājākajiem), Esmus nolēma aizstāvēt sevi un citus., kas nebija tādi kā viņš. Izauga Esmus par veikli jaunu elfu, kas mežu, vismaz tuvākajā apkārtnē, pazina kā savus peicus pirkstus un teju visur spēja atrast ceļu. Dzīve savā ziņā bija bijusi vienkārša un, pat varētu tā teikt, laimīga. Līdz brīdim, kad labākais draugs gāja bojā mežacūku medībās. Tas elfu satrieca un viņam kļuva arvien grūtāk palikt dzimtajā vietā. Šī eimesla dēļ, viņš nolēma doties projām un uz kādu laiku mēģināt aizmirsties pasaulē ārpus dzimtās malas. Kaut arī ierpeikš jau ceļojis, viņš bija nolēmis doties tālāk kā jebkad.