Jūsu 3 mīļākās vietas, par ko noripoja asaras vai uznāca smieklu lēkmes Opcijas

[šķirmice]

Tātad manas 3 mīļākās vietas:

1. Prinča atmiņas. Kā jau iepriekš minēju, tas bija tieši tas, ko paredzēju un uz ko cerēju. Tā kā Strups ir starp maniem mīļākajiem grāmatas varoņiem (es domāju, Alans Rikmans te arī ir pie vainas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), es biju gandarīta par to, ka viņš izrādījās labais un ka Harijs publiski reabilitēja viņa piemiņu.

2. Maksūras un Harija satikšanās Kraukļanagu koptelpā. Vispirms jau es smējos par Maksūras šoku, pirmkārt, ieraugot Hariju nepiemērotā vietā, otrkārt par to, ka viņš lieto Nepieļaujamo lāstu (Mokum - aizstāvot Maksūru pret nāvēža necienīgu izlēcienu), treškārt par to, ka viņš vispār ir spējīgs prasmīgi to nodemonstrēt. Un šito svētulību - Maksūra norāj Hariju un tulīt pati nāvēdim uzlaiž vienu treknu Valdum! Labais! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

3. Narcisas atriebība. Kad Harijs pakrīt pēc Avada Kedavra trieciena, Voldis saka, lai kāds pārbauda, vai šis ir beigts. Un ko Narcisa dara - pieliecas pie Harija, aizklāj priešā matus, un pajautā, kas noticis ar Drako, un, saņemot pozitīvu atbildi, pasaka Voldim, ka Harijs ir beigts! Vienkārši super vieta! Man Drako māte savā ziņā vienmēr ir patikusi, jo viņai vissvarīgāk par visām Nāvēžu padarīšanām, bija ģimene un dēls. Es no tiesas ticēju un cerēju, ka viņa sevi vēl parādīs, un man par to prieks (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Un kas vislabāk patika jums?

[pekene]

Man ar 3ām būs par maz.

1. Sajūsminājos par ainu, kur Narcisai dēls ir svarīgāks par Voldemortu [tāds ļaunais saņem, Voldij! prieks (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ]. Kaut kāds cilvēcīgums.
2. Dobija kapa rakšana. Un arī pirms tā - kā Harijs tā uzmanīgi un uzticīgi tur visu ar un ap viņu. Aizkustinoši.
3. Kad Harijs pārmeklēja Siriusa istabu. Siriuss kā nekā bija mans mīļākais tēls, un tāpēc laikam. Vienkārši tāda atblāzma no mana mīļākā tēla pagātnes un kaut kādas zīmes no laika, kad viņš vēl bija dzīvs.
4. Harija akmens pagriešana, kad uz laiciņu tā kā atgrieza vecākus, Siriusu un Vilksōnu. Tā atbalstīšana no viņu puses. Vecāki mani nesajūsmināja tik ļoti kā Siriuss [atkal mīļākā tēla statuss laikam spēlē lomu] un Vilksōns [jo nomira, tikko piedzimis dēls un tur līdzības krusttēvu būšanā ar Hariju un tamlīdzīgi]. Plus, tas, ka Harijs bija gatavs doties nāvē for the greater good (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) . Smuki. Aizkustinoši atkal. Ļoti raudāju.
5. Nevils un čūska ^__^. Uzticība un, jā, lojalitāte. Pēdējās vēlēšanās izpildīšana.

Albusa teikums:"..protams, ka shis viss notiek tavaa galvaa Harij, tikai kaapeec, lai taa nebuutu iisteniiba?"

Tas teikums bija ļoti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif) . Un tieši tāds, kādu es to paredzēju. Tieši tāds, kādu biju iedomājusies Dumidōra atbildi.