Jūsu 3 mīļākās vietas, par ko noripoja asaras vai uznāca smieklu lēkmes Opcijas

[šķirmice]

Tātad manas 3 mīļākās vietas:

1. Prinča atmiņas. Kā jau iepriekš minēju, tas bija tieši tas, ko paredzēju un uz ko cerēju. Tā kā Strups ir starp maniem mīļākajiem grāmatas varoņiem (es domāju, Alans Rikmans te arī ir pie vainas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ), es biju gandarīta par to, ka viņš izrādījās labais un ka Harijs publiski reabilitēja viņa piemiņu.

2. Maksūras un Harija satikšanās Kraukļanagu koptelpā. Vispirms jau es smējos par Maksūras šoku, pirmkārt, ieraugot Hariju nepiemērotā vietā, otrkārt par to, ka viņš lieto Nepieļaujamo lāstu (Mokum - aizstāvot Maksūru pret nāvēža necienīgu izlēcienu), treškārt par to, ka viņš vispār ir spējīgs prasmīgi to nodemonstrēt. Un šito svētulību - Maksūra norāj Hariju un tulīt pati nāvēdim uzlaiž vienu treknu Valdum! Labais! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

3. Narcisas atriebība. Kad Harijs pakrīt pēc Avada Kedavra trieciena, Voldis saka, lai kāds pārbauda, vai šis ir beigts. Un ko Narcisa dara - pieliecas pie Harija, aizklāj priešā matus, un pajautā, kas noticis ar Drako, un, saņemot pozitīvu atbildi, pasaka Voldim, ka Harijs ir beigts! Vienkārši super vieta! Man Drako māte savā ziņā vienmēr ir patikusi, jo viņai vissvarīgāk par visām Nāvēžu padarīšanām, bija ģimene un dēls. Es no tiesas ticēju un cerēju, ka viņa sevi vēl parādīs, un man par to prieks (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Un kas vislabāk patika jums?

[Blackberry.]

Jāatzīst, ka grāmatā bija daudz vairāk nekā trīs mīļas, skumjas, jautras, dīvainas vai vienkārši labas vietas. Bet ja ir jāizvēlas tikai trīs, tad tās droši vien ir šīs:

* Vīzlija Kundzes teikums Bellatriksai: " Ne jau manu meitu, Tu k***!!!'' (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) vienkāši fenomenāli on oriģināli. Pārlasīju vairākas reizes to rindkopu, lai pārliecinātos, ka to tik tiešām pateica. Apbrīnojama meitas aizstāvēšana. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

* Freda Nāve. Mans mīļākais varonis un miris. Pat nobirdināju asaru. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/crying.gif) Bet vēl skumjāk bija lasīt un pat iedomāties to vietu, kur bija aprakstīts, kā visi vīzliji sēdēja ap Freda līķi. Pat mazliet mokoši. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

* Nevils. Man jau no paša hāpē sākuma likās, ka viņu J.K.R. tādu neatstās. Tā arī bija. Izaudzis par īstu līderi, ne miņas no tā mazā, kautrīgā, nožēlojamā puišeļa. Tik tiešām liels prieks. (Varu derēt, mazo meitenīšu jaunais elks.) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)