Pirmie iespaidi Opcijas

[arturchix]

Kopumā, lieliska grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas, ka R.A.B. bija Reguluss Bleks un ka Harijs bija horkrusts, šķiet, nevienu nepārsteidza (surprise, surprise). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man sevišķi patika moments, kad Harijs visiem teica: „Neviens neiejaucieties, viņš [Voldemorts] ir mans.” Vai kaut kā tā. Varu iedomāties, kādu feisu rādīja Voldijs, kurš vienmēr bija reklamējis, ka tieši viņam ir jānogalina Poters, un te pēkšņi puika publiski viņu šādi piesmej. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man liekas, ka Roulinga bija par faniem tā kā apžēlojusies – izslavētā slaktiņa vietā kopumā novāca tik maz galveno varoņu (vienīgi Freda ir mazliet žēl), un beigās tāds cukurdzēriens vien sanāca, visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam. Tomēr pasaku grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)



Šo rakstu rediģēja Elony: 15.02.2008 16:53

[Kaķurēgs]

Es epilogā būtu gribējusi redzēt tādu kopsavilkumu par visu varoņu tālākajām gaitām. Kas notika ar Dūdiju? Vai Harijam bija jāatgriežas Cūkkārpā, lai pabeigtu septīto gadu? Par ko kļuva Luna? Kas ir Cūkkārpas jaunais direktors? Un daudz citu...

Vai arī līdzīgi Klementa Deivisa "Ugunsnesējam" - pēc uzvaras - nāve vecumdienās.
Var jau būt, ka tika uzrakstīts ar domu - dzīve turpinās un jauns sākums.

Septītā grāmata lielākoties atbildēja uz visiem jautājumiem, kuri bija radušies, lasot sešas iepriekšējās. Tagad tās var pārlasīt, pilnībā saprotot visu, ko autore vēlējusies pateikt.

Ritas Knisles atkalparādīšanās nebija tik "spoža" kā Ambrāžas. Tā kaza nepavisam nebija mainījusies - vēljoprojām pretīgumu uzdzina.
Nevils - tas bija kronis visam. Beidzot arī viņš no neveikla neveiksminieka biaj izaudzis par līderi un spēcīgu burvi. Labākās domās esmu arī par vecmāmuļu - nabaga nāvēdis, kurš nonāca Svētā Mango slimnīcā.

Dūdija pateicība Harijam - manuprāt, labas atvadas no Dērslijiem; es gan vēl cerēju, ka Petūnija arī beigās kaut ko pateiks. Bet nekā.

Tante Mjūriela - man ļoti atgādināja kādu radiniece. Tenkuvācele apvienojumā ar nelāgu raksturu un uzpūtību.
Krums - spārnotais citāts: "Ko līdz tas, ka tu esi slavens, ja visas glītās meitenes jau ir aizņemtas."

Iepatikās Dumidora jaunības mirkļi ar Grindevalda piedalīšanos. Turklāt atklāsme, ka ne visi "labie" vienmēr ir bijuši tik ideāli. Ka arī viņi ir tikai cilvēki.

Aizkustināja Harija atgriešanās Godrika gravā. Gan aina kapos, gan arī pie Poteru pussagrautās mājas. Citu atbalsts.

Beigas - kad pierādījās, ka, par spīti tam, ka Harijs ir miris, tie, kuri turpinās cīnīties pret Voldemortu un viņa sabiedrotajiem, netrūks. "Un tad zālē parādījās vēl vairāki burvji. Visi mīļie tiem, kuri cīnījās."

Mollijas Vīzlijas uzvaras gājiens pret Bellatrisi.


Kopumā ņemot, grāmata tika uzrakstīta tik labi, ka turpinājumu tik tiešām vairs nevajadzētu. Vienīgi būtu jauki, ja tiktu izveidota tāda pilnīga "poteropēdija", kur būtu par katru sīkumu izstāstīts mazliet vairāk.