Pirmie iespaidi Opcijas

[arturchix]

Kopumā, lieliska grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas, ka R.A.B. bija Reguluss Bleks un ka Harijs bija horkrusts, šķiet, nevienu nepārsteidza (surprise, surprise). (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man sevišķi patika moments, kad Harijs visiem teica: „Neviens neiejaucieties, viņš [Voldemorts] ir mans.” Vai kaut kā tā. Varu iedomāties, kādu feisu rādīja Voldijs, kurš vienmēr bija reklamējis, ka tieši viņam ir jānogalina Poters, un te pēkšņi puika publiski viņu šādi piesmej. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man liekas, ka Roulinga bija par faniem tā kā apžēlojusies – izslavētā slaktiņa vietā kopumā novāca tik maz galveno varoņu (vienīgi Freda ir mazliet žēl), un beigās tāds cukurdzēriens vien sanāca, visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam. Tomēr pasaku grāmata. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)



Šo rakstu rediģēja Elony: 15.02.2008 16:53

[kobis]

Gramata man patika .... Bet vienaa momentaa es gan pamatiigi izsmeejos... Kad uzzinaju, ka buus 7 Poteri. Vnk, iedomajos vini visi tur stav un pamaj ar rocinu un saka :"Sveiki!"... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Kad saku lasiit gramatu, man par Harija navi un izdzivosanu bija taa 50:50, bet kad uzzinaju par to akmeni, ar kuru var atgriezties no mirusajiem kluva skaidrs, ka vins nemirs.

Man liekas, ka par cilveku, kurs atklaj magiskas spejas velaakaa vecumaa bija domata Petunija Strupa atminas.

Bet man izlasot gramatu radas jautajums, kur tad Nevilam bija taa noziimiigaa loma kadaa jautaajumaa? Kkur lasiju pirms gramatas iznaksanas, ka Nevilu gaidis liels parbaudijums.

Par epilogu piekriitu - nu kaa taada konfekte.

Ja taa godiigi, biju mazliet gaidiijusi kko citu... ja taa godiigi, es nezin kadel biju iedomajusies, ka Hagrids nomirs. Domaju, ka viniem vairak sanaks cinas (Trio) nevis kkas slepsanas pa meziem. Taa slepsanaas man saistiijaas ar cinam Latvija (protams, Roulinga to nevar zinaat) kad daudzi cinitaji taisiija mezos sleptus bunkurus.

Ja taa godiigi - ieprieksejaas graamatas man bija izraisiijusas vairaak emocijas - gan smieklu, gan bedu, gan dusmu... Varbuut tapeec ka biju gatavojusies visadam variacijam - bija pietiekami liels laiks, lai domatu visvisadus variantus, turklat izlasiju arii vienu citu versiju sai gramatai ieprieks (labi, taa nebija pabeigta uzrakstiita lidz galam).

Bet viena lieta gan ir - turpinajumu man vnk neprasaas.. Ir neatbildeti jautaajumi, bet nu tas epilogs man radija sajuutu, ka vnk jasaprot, ka viss ir vnk briniskiigi tagad...