Hobitu sazvērestība, Teorija Opcijas

[Elony]

Lasot "Hobitu" un "Gredzenu pavēlnieku" mēs redzam, cik hobiti ir jauki, labsirdīgi, driosmīgu un reizēm smieklīgi. bet vai tā pa tiešam ir? Jādomā, ka uz vairumu tas attiecas, lai gan vēsturē ir minēti daži hobiti, kas īsti jauki nebija, piemēram Ludo, kas sevi lika dēvēt par Saimnieku. Tas norāda, ka arī hobitiem bija tieksme pēc varas. Vai Ludo bija izņēmums citu hobitu vidū? Jo īpaši ņemot vērā to, ka viņa attāli radinieki bija Lielvaras Gredzena glabātāji?

Diemžēl "Hobita" un "Gredzenu Pavēlnieka" materiāli ņemti pēc Bilbo un Frodo uzrakstītā, tāpēc patiesība par ceļojumu Gredzena iznīcināšanai ir apšaubāma. Mums ir jātic Bilbo un Frodo vārdiem. Bet vai to ir vērts darīt?
Fakti par šiem abiem Hobitiem.
Viņi ir nākuši no ģimenes, kura raksturota kā trakulīga, iesaitās visādās dēkās un dabūja bagātību nezināmā ceļā. Šajā dzimtā, kuru sauc par Tukiem, parā'dās reizēm arī mežonīgi un bīstami indivīdi kā Buļļarēciens(vai šis vārds visu neizsaka?) Tuks, kurš bija visai liela augumas un mēdza iedzīt bailes citos hobitos(šī paša lielā auguma un spēka dēļ). Vēl viens savāds indivīds ir Vecais Tuks, par kuru runā, ka tas bija ļoti gudrs un viltīgs un mēdza iesaistītie šaubīgos darījums ārpus Šīras. Viņu uzmanīja burvis Gendalfs. Pac Vecais Tuks apgalvoja, ka burvis viņam uzticoties un kopā abi piedaļījušies vairākos piezīvojumos. vai tas tiesa? Gendalfs ir pametis Viduszemi un nav atstājis aprakstu par savām un Vecā Tuka attiecībām.

Vis tālāk minētais ir tikai teorija, jo iespējamie dokumnetālie pierādījumi būtu meklējami vien hobitu hronikās, kas noteikti jau ir iznīcinātas un pārveidotas, ja teorija ir patiesa.

Stāsts par to kā Smeagols dabūja Lielvaras Gredzenu ir vispār zināms Viduszemes vēsturē, tāpēc tas netiks atstāstīts. Taču vai tas bija noslēpums paša Smeagola laikā? Viņā cilts bija radniecīga hobitiem, tātad'Smeagola radinieki nezināja, kas pieder Smeagolam, taču pastāv iespēja, ka daži uzzināja, ka Smeagolam pieder Gredzens, kas padara neredzamu, tāpat, kā Merijs(vai Pīns) uzzināja, ka šāds gredzens pieder Bilbo. Ja tā bija nostāsts par to visdrīzāk neznāca ārpus hobitu saimes, taču pastāv iespēja, ka hobitu ciltis sazinājās savā starpā. Tādējādi nostāsts par hobitu ar neredzamo gredzenu varēja nonākt arī Šīrā un Tuku ausīs, kas bija lieli ceļotāji. Vai viņi varēja zināt, kas ir šis gredzens? Visdrīzāk nē, taču viņi varēja nojaust, ka tam ir liels spēks. Tāpat ir apšaubāms tas, ka Smeagols pazuda kalnu alās, nepasakot neko radiem. Viņš gan bija apvainots, taču raksturots kā nožēlojams un atkarīgs. Tādas personas psihaloģiski ir saistītas ar ģimeni un sakarus pārtrauc ļoti negribīgi. Tādējādi Smeagola radi varēja zināt, kur viņu meklēt, gadījumā "ja jūūssim sagribēsss nākt ciemoss pie mummsim, jā dārgumiņ!"
Tātad pastāv leila iespēja, ka Bilbo laikā dažiem Tukiem bija zināms par maģisku gredzenu, kas ir pie Smeagola zināmā kalna alā. Tas izskaidro, kādāļ Bilbo Baginss no gudras un viltīgas dzimtas piekrita doties bezcerīgā ceļā, lai aplaupītu pūķi. Kā zināms šajā ceļojumā Bilbo ar divpadsmit rūķiem un burvi gendalfam, kurš joprojām uzmanīja visus Tukus un viņu radiniekus, uzdūrās orkiem. Nianse ir tāda, ka Bilbo tos brīdināja tikai pēdējā brīdī, kas ļāva viņam ar rūķiem nonākt kalnu alās un pēc tam tumsā no viņiem atkratīties, vēlāk stāstot, ka sasitis galvu. Kas patiesībā notika Bilbo un Golluma(alisas Smeagols) starpā - nav zināms. Bilbo stāsti ir visiem zināmi un šķiet ticami. Pats Gollums pēc tam bija ļoti apvainots, viņa stāstam netičēja, galvenokārt viņa nožēlojamā izsakta dēļ. Jebkurā gadījumā gredzens bija pie Bilbo un Gollumam viņš to atdot netaisījās.
Kāpēc Bilbo turpināja ceļu kopā ar Rūķiem, nevis atgriezās mājās? Te var atkal tikai minēt. Ispējams, viņš nezināja kā tikt pāri kalniem, ispējams, ka baidījās ceļot viens, varbūt no Gendalfa gribēja uzzināt ko vairāk par maģiskiem gredzeniem. Varbūt viņu iekārdināja pūķa dārgumi. Jebkurā gadījumā Bilbo vēlāk aizbildinājās, ka slēpa Gredzena eksistenci tā varas dēļ.

Taču fakti ir tādi, ka laikā, kad rūķi atradās elfu gūstā, viņš klaiņoja ne vien pa pili, bet arī pa Drūmmežu. Kur viņš tajā sabija? Nav zināms līdz Dolgulturam bija tālu, taču tikt tur bija iespējams...
Interisanta lieta ir Bilbo nodevība pret saviem biedriem rūķiem. Vērtīgo kalna dārgakmeni viņš atdeva cilvēkiem un elfiem, kuri bija aplenkuši rūķus un būtībā būtu uzvarējuši cīņā. vai tur izpaudās Gredzena nodevīgā daba? Cēlsirdība Vai varbūt paša Bilbo viltība? Piecu karapulku kaujā viņš neparādija nekādu drosmi un tupēja malā. Tas ir fakts, ko nenoliedz pats Bilbo.

Pie Bilbo Gredzens sabija daudzus gadus pamēram sešdesmit. Vai viņš zināja, kas tas ir patiesībā? Šajā laikā Bilbo daudz cēļoja, tikās ar elfiem, iemācijās viņu valodu un rakstību. Hobitiem tas ir ļoti neparasti. Kāpēc viņš to darīja? varbūt hroniku dēļ, kur pieminēti maģiski gredzeni? Ja tā, tad Bilbo bija daudz laika, lai noskaidrotu, kurš gredzens viņam pieder.
Bet ja tā, tad kāpēc viņš to darīja? Kāds bija viņa un pārējo Tuku dzinulis? Iespējams, atbildi pateica nākamais Gredzena Glabātājs Frodo: "Gredzens ir mans!"

Turpinājums sekos.

P.S. tas viss ir tikai joks. Neuztvert nopietni. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Mattiass]

Joki, kas jāatspeķo. Vai jāatspēko. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Lasot "Hobitu" un "Gredzenu pavēlnieku" mēs redzam, cik hobiti ir jauki, labsirdīgi, driosmīgu un reizēm smieklīgi. bet vai tā pa tiešam ir? Jādomā, ka uz vairumu tas attiecas, lai gan vēsturē ir minēti daži hobiti, kas īsti jauki nebija, piemēram Ludo, kas sevi lika dēvēt par Saimnieku. Tas norāda, ka arī hobitiem bija tieksme pēc varas. Vai Ludo bija izņēmums citu hobitu vidū? Jo īpaši ņemot vērā to, ka viņa attāli radinieki bija Lielvaras Gredzena glabātāji?

"Hobuti"? Hmm. Jā, Ludo bija izņēmums. Katrā barā pa ````am, nezināji?

Diemžēl "Hobita" un "Gredzenu Pavēlnieka" materiāli ņemti pēc Bilbo un Frodo uzrakstītā, tāpēc patiesība par ceļojumu Gredzena iznīcināšanai ir apšaubāma. Mums ir jātic Bilbo un Frodo vārdiem. Bet vai to ir vērts darīt?

Tolkīns visu rakstījis no trešās personas, nevis no pirmās. Tas, ka viņi paši arī sarakstījuši kaut ko līdzīgu, vēl neko nenozīmē. Tu lasīji to, ko rakstījis profesors Tolkīns, un vecītis nemelo.

Fakti par šiem abiem Hobitiem.
Viņi ir nākuši no ģimenes, kura raksturota kā trakulīga, iesaitās visādās dēkās un dabūja bagātību nezināmā ceļā. Šajā dzimtā, kuru sauc par Tukiem, parā'dās reizēm arī mežonīgi un bīstami indivīdi kā Buļļarēciens(vai šis vārds visu neizsaka?) Tuks, kurš bija visai liela augumas un mēdza iedzīt bailes citos hobitos(šī paša lielā auguma un spēka dēļ). Vēl viens savāds indivīds ir Vecais Tuks, par kuru runā, ka tas bija ļoti gudrs un viltīgs un mēdza iesaistītie šaubīgos darījums ārpus Šīras.

Jā, un šitik nejauki viņus raksturojuši citi hobiti, kuri nemēdza ceļot un pret ceļošanu kā tādu un ceļotājiem konkrēti izturējās ārkārtīgi aizspriedumaini — dēvēja par trakuļiem. Tad jau nav brīnums, ka arī Tukus aprunāja.

Taču vai tas bija noslēpums paša Smeagola laikā? Viņā cilts bija radniecīga hobitiem, tātad'Smeagola radinieki nezināja, kas pieder Smeagolam, taču pastāv iespēja, ka daži uzzināja, ka Smeagolam pieder Gredzens, kas padara neredzamu, tāpat, kā Merijs(vai Pīns) uzzināja, ka šāds gredzens pieder Bilbo.

Mērijs un Pīns (jeb Pipins) to uzzināja, jo bija vairāk vai mazāk Frodo draugi. Savukārt Smeagols bija nožēlojams un noslēgts radījums, kuram, īpaši pēc gredzena saņemšanas, nekādu draugu nevarēja būt principā. Jā, viņa ģimene zināja, ka viņš varēja palikt neredzams. Taču viņi nezināja, kāpēc, citādi ģimenes galva — vecmāmiņa būtu iekrāmējusi Smeagolam ar kūju pa pieri un gredzenu atņēmusi.

Tālākais teksts, ko tagad visu necitēšu, jau ir paranoiska variācija par tēmu "valdību sazvērestību" stilā, kas izriet no tāda paša sviesta iepriekš.

Starp citu, pāris grašu par pareizrakstību — interesanti, nevis "interisanti". Un tur ir vēl daudzas kļūdas līdzīgā stilā. Vajadzētu taču tomēr piedomāt, ko tu raksti un kā.

Nav zināms līdz Dolgulturam bija tālu, taču tikt tur bija iespējams...

Dol Guldur. Jā, tur bija riktīgi tālu, paskaties drūmmeža karti. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Un tētiņš Gendalfs bija piekodinājis tur nerādīties. Man ir stipras aizdomas, ka tas, kurš to mēģinātu, smagi atrautos. Atgādinu arī par Beonu, kas patrulēja perimetru kā tāds robežsargs — viņam akurāt nebūtu nekādu problēmu aizlāčot uz dienvidiem.

Interisanta lieta ir Bilbo nodevība pret saviem biedriem rūķiem. […] Cēlsirdība Vai varbūt paša Bilbo viltība?

Vai iedzimts idiotisms? Vai tirgotāja daba? Vai, varbūt vienkārši veselais saprāts?

Ja tā, tad Bilbo bija daudz laika, lai noskaidrotu, kurš gredzens viņam pieder.

Viņš to nedarīja. Viņš to izmantoja, bet nekad neiedziļinājās sīkāk, un to arī Tolkīns ir pieminējis.

Varbūt arī es kaut kad uzrakstīšu atspēkojumu turpinājumam. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[maichestera]

Vēl varu piemetināt ka Hobiti bija ļoti konservatīva tauta.Arī lieli mājastupes kas pat tuvākos kaimņus pāri upei dēvēja par dīvaiņiem.
Un ar Bri hobitiem vispār nesazinājās.Kur nu vēl ar tik tāliem radiem kā Smiagola ciems.



Bet kā saržs par tēmu GP un Hobits nav slikts..Melnais humoriņš..

Šo rakstu rediģēja maichestera: 03.08.2007 17:32