Tumšā Dūre, [PZP][C] Opcijas

[Demiurgs]

Ķīnā ir ziemas vidus, un Tumšās Dūres klana vadība ir vienojusies par to ka pienācis laiks uzņemt jaunus dalībniekus, kandidāti ir izvēlēti, un sūtņi ar ielūgumiem nosūtīti. Neviens no kandidātiem vēl nezina ka ir izvēlēts, lai gan 'pa provincēm jau pāris mēnešus klīst baumas ka klans uzņems jaunus biedrus.

___________________________________________________________________________________

Hakanaku Youhna(Haku) - Rowenny

Taiyuanā neviena nemanīti vakara krēslas aizsegā klusi ieradās pieci jātnieki, cik klusi ieradušies tikpat nemanāmi tie pazuda, atstājot vien zirgus stāvam pie pašiem pilsētas vārtiem.
Haku izvadīja no kroga pēdējo apmklētāju, un aizvēra durvis. Kad viņa jau bija pie galdiem un novāca netīros traukus un krūkas, vējš atgrūda kroga durvis, kaut arī tās bija aizdarītas ar būltu. Haku tiko paguva pagriesties pret durvīm ka pa tām ieslīdēja, acīm redzami, vīrietis tumšās pieguļošās drēbēs, viņam rokās bija bambusa dēlīšu tīstoklis. Vīrietis ienāca iekšā un nostājās aptuveni desmit soļu attālumā no Haku, no kroga ēnainākajiem stūriem iznāca vēl četri tādi paši karotāji. Pirmais kurš ienāca pa durvīm pacēla roku ar tīstokli ar Imperātora zīmogu, sniedzot to Haku.


Lei Vi Ku (Leis) - elesarels

Leis pēc kārtēja labi padarītā darba atpūtās kādā vietēja bordelī, ar visnotaļ jautru apkalpošanu, vairāku apkalpotāju ielenkts viņš saņēma visu kas pieklājas atpūtas iesākšanai, labu ēdienu un dzērienu un protams izskatīgas sievietes turpinājumam. Kad Leis jau bija pieklajīgi iedzēris telpā ienāca bordeļa īpašniece un pec viena viņas mājiena visi apkalpotāji strauji izmuka no tlpas. Vēl pirms Leis paguva ķerties pie zobena nojaušot ko nelāgu telpā ienāca pieci vīri tumšās drēbēs un jau atkal viens no viņiem pastiepa uz priekšu tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Hara Emi Vana - Dvēselīte

Siaņas pārvaldnieka nams bija labi apsargāts lai pasargātu pārvaldnieku un viņa ģimeni no slepkavām un dumieniekiem, taču Tumšās Dūres sūtņiem vērīgā un pieredzējusī sardze nebija pretinieki, tie kas viņus neredzēja un nedzirdēja paveicās vairāk kā tiem kas nekad netika atrasti.
Hara pēc vakara treniņa devās atpakaļ uz savām telpām tēva namā, kad viegli iešalcoties vējam, no tumsas iznira pieci stāvi ielencot viņu, jau atkal viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Šun Suzuki - Ilivarrs

Šuns vakara mīkrēslī no slēpņa uz kāda nomaļa ceļa uzglūnēja kādam vientuļam jātniekam brūnā apmetnī, jājēja zirgam bija ar sudrabu apdarināti iemaukti tāpēc varēja noprast ka viņu apzakt ir vērts. kad Šuns uzklupa jātniekam ar mērķi to nogrūst zemē, jātnieks veikli izvairījās un noleca zemē. Šuns apmetis pāris kūleņus pielēca kājās, pirms viņš paguva attapties viņu jau ielenca pieci stāvi un tas kurš jāja uz zirga joprojām tērpies apmetnī pasniedza Šunam tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Linesaijs - Pūķēns Sāra

Linesaijs izpildījis kārtējo darbiņu bēga no trijiem ļoti prasmīgiem apsargiem kas negribēja samierināties ar sava saimnieka nāvi, tie jau bija pierādījuši cīņā ka vienam Linesaijam viņus nepieveikt. Skrienot Linesaijs atskatījās un ievēroja ka sekotāji sāk atpalikt, turpinādams skriet Linesaijs izdzirdēja vieglu švīkstoņu, atskatījies vevienu rezi viņš redzēja ka visi trīs apsargi guļ zemē miruši. Linesaijs apstājās, un paspēra pāris soļus atpakaļ, blakus apsargiem parādījās tumšs stāvs tinot kopā virvi, kurai galā varēja manīt tumšu sirpjveida asmeni. Stāvs satinis virvi atkal pazuda tumsā, tajā pašā mirklī Linesaijam apkārt parādījās četri stāvi un viens no tiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

Kaars Li - Noveau

Kaars devās uz savu guļvietu, pēc garas apspriedes pie cietokšņa ģenerāļ, kurši izteica sau neapmierinātību ar slikto sardzes organizāciju, par kuru šobrīd bija atbildīgs tieši Kaars. Nonācis pie savas guļam telpas durvīm Kaars ievēroja ka tuvumā bija izdzēstas visas gaismas. Sajutis ko nelāgu Kaars izvilka zobenu un sagatavojies cīņai viņš atrāva vaļā savas guļam telpas durvis tūdaļ sekoja viegls trieciens kas lika zobenam izkrist no Kaara rokām, viņu ielenca pieci tumši stāvi un viens no viņiem pasniedza tīstokli ar Imperātora zīmogu.

[Dvēselīte]

Aizņemta ar savām domām, Hara lēni soļoja uz mājas pusi, domādama vai nevajadzētu aplūkot jauno kumeļu. Tomēr šodien, nez kāpēc, treniņš bija sagādājis mazāk prieka un vairāk noguruma kā citkārt, tāpēc viņa nolēma nekavējoties doties gulēt, pirms tam vēl pārliecinoties vai mazās māsas jau guļ.
Taču lielāko pārdomu daļu sastādīja pēdējā laika baumas. "Tumšā dūre". Hara daudz par to bija dzirdējusi un arī redzējusi tās darbības sekas.
Tā būtu lieliska iespēja, teica klusā un cerīgā balstiņā.
Nekļūsti smieklīga! Hara pati sevi norāja un vēl vairāk saīgusi paātrināja soli.

Vieglā vēja brāzma iepūta tieši sejā. Hara nogurusi pievēra acis. Viņa dzirdēja troksni, kas radās cilvēka pēdām skarot brugēto laukumu. Yuki? Tomēr Hara juta, ka tā nav mazā māšele. Viņa neprata pārvietoties tā, lai izklausītos, ka nāktu... pieci cilvēki?!
Neatvērusi acis viņa apstājās. Ātra situācijas aplēse lika secināt, ka izredzes ir visai bēdīgas. Ieroču viņai nebija, tā pat arī nekāda veida bruņu. Un visu laiku mieru nedeva apjauta, ka viņi taču ir tikuši garām sargiem, kas skaitījās labākie, tūlīt pēc imperiālās sardzes.
Labi.
Hara atvēra acis un, par izbrīnu pati sev, tiešām ieraudzīja piecus melnā tērptus stāvus. Viņa bija ielenkta. Tomēr nešķita, ka tie grasās uzbrukt. Viens no tiem sakustējās un pastiepis uz priekšu kaut ko, kas atgādināja tīstokli.
Nebija verts liegties, ka Hara bija nobijusies un pirksti, kas apvijās ap tīstokli, nevaldāmi drebēja.
Uzmetusi tam paviršu skatienu, Hara jau gribēja roku noslaist, kad viņas skatienu saistīja zeltaini mirdzošais zīmogs. Tas bija Imperatora zīmogs! Sirds vēlējās izkāpt pa muti un ceļi pārvērsties vatē. Hara skatījās ar mēmi jautājošu skatienu uz melnajiem stāviem.