Senās mītiskās Grieķijas LARPs Opcijas

[DarkJedi]

Btw. A kāds kādreiz ir izmantojis Senās mītiskās Grieķijas settingu LARPiem? Nu tip Iliāda, Odiseja, Amazones, Lesbas salas meitenes, pusdievi un Dievi, Zelta Aunāda u.t.t. Kādreiz tīri inčīgs likās arī seriāls Hērakls un Xena. Tur tak copy un paste var paņemt dafiga kvestus. Visi staigā satinušies baltā palagā (vismaz tā izskatās). u.t.t.

Imo šitai settingā sanāktu tīri neslikts LARPs.

[Susuriņš]

Es gan esmu pret jebkuru mēģinājumu nošķirt cienījamo mākslu no lētās Holivudas. Manis pēc lai Sokrats kopā ar Platonu cīnās iekš "death cage" pret kaujas princesi vienās apenēs. Mitoloģija ir cilvēku izdomājumi, fikcijas, kur atšķirībā no viena autora radītiem darbiem, netrūkst savstarpēju pretrunu un neskaidrību.
Piemēram, Eros var būt gan mūžvecs dievs, kas dzimis kopā ar pašu zemi, gan arī tas pats bultas šaujošais Valentīndienas simbols. Par Zeva audzināšanu ir dažādas teorijas. Mitoloģiju radīja cilvēki pēc savas saprašanas un ideāliem. Ar ko vieni izdomājumi ir sliktāki par citiem? Ar to, ka tie ir jaunāki? Tas ir tipisks viduslaiku uzskats, ka viss jaunais ir slikts.

Ar vēsturi ir savādāk. Būtu taču nepareizi pielabot vēstures daļas, kas mums nepatīk? Tad nu lūdzu neaizmirsīsim, ka pastāv teorija, kas apgalvo, ka grieķi par visskaistāko mīlestību uzskatīja mīlestību starp vīrieti un jaunu zēnu (tā man teica mans vēstures skolotājs), kā arī saskaņā ar kādu no Plīnijiem - pret galvassāpēm var cīnīties piesienot lapsas sēkliniekus pie pieres.

P.S. Aizmirsu piebilst, ka ja nu kāds gadījumā sadomā ķerties pie romiešu dzīrēm, tad būtu jāatceras par paradumu vemt kur pagadās, un jāatrod cilvēki, kas būtu gatavi spēlēt "vēmekļu savācēja" tēlu. Un romiešu delikatese bija medū cepts susurs ar magoņu sēkliņām. Autentiskuma mīļotāji - uz priekšu!

Šo rakstu rediģēja K...: 19.07.2007 15:40

[skatitajs_no_mal...]

Es gan esmu pret jebkuru mēģinājumu nošķirt cienījamo mākslu no lētās Holivudas. Manis pēc lai Sokrats kopā ar Platonu cīnās iekš "death cage" pret kaujas princesi vienās apenēs. Mitoloģija ir cilvēku izdomājumi, fikcijas, kur atšķirībā no viena autora radītiem darbiem, netrūkst savstarpēju pretrunu un neskaidrību.
Piemēram, Eros var būt gan mūžvecs dievs, kas dzimis kopā ar pašu zemi, gan arī tas pats bultas šaujošais Valentīndienas simbols. Par Zeva audzināšanu ir dažādas teorijas. Mitoloģiju radīja cilvēki pēc savas saprašanas un ideāliem. Ar ko vieni izdomājumi ir sliktāki par citiem? Ar to, ka tie ir jaunāki? Tas ir tipisks viduslaiku uzskats, ka viss jaunais ir slikts.

Ar vēsturi ir savādāk. Būtu taču nepareizi pielabot vēstures daļas, kas mums nepatīk? Tad nu lūdzu neaizmirsīsim, ka pastāv teorija, kas apgalvo, ka grieķi par visskaistāko mīlestību uzskatīja mīlestību starp vīrieti un jaunu zēnu (tā man teica mans vēstures skolotājs), kā arī saskaņā ar kādu no Plīnijiem - pret galvassāpēm var cīnīties piesienot lapsas sēkliniekus pie pieres.

P.S. Aizmirsu piebilst, ka ja nu kāds gadījumā sadomā ķerties pie romiešu dzīrēm, tad būtu jāatceras par paradumu vemt kur pagadās, un jāatrod cilvēki, kas būtu gatavi spēlēt "vēmekļu savācēja" tēlu. Un romiešu delikatese bija medū cepts susurs ar magoņu sēkliņām. Autentiskuma mīļotāji - uz priekšu!

Vai vēl labāk vergi, kuru pienākums bija ar putna spalvu paksīt rīkli siamniekam, lai izvemjas.
Bet es esmu pret Romas mitoloģiju. Būtu interesantāk ar grieķiem.... IMHO