Tumšā dūre [PZP] [C], Senā Ķīna Opcijas

[Demiurgs]

Mans otrais meiģinājums taisīt LS, iepriekšējā kautkā nesanāca ceru ka šoreiz izdosies kautcik sakarīgi, un protams ceru arī uz jūsu sapratni.

Spēlētāju skaits nav ierobežots. Anketas tikai pa PZ lūdzu!!! Uzreiz pasaku ka ja man kas anketā nepatiks es būšu piekasīgs!!

Tātad spēles leģenda!! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Jau kopš pašiem senās Ķinas impērijas pirmsākumiem imperātoram ir kalpojis līdz nāvei uzticamu slepkavu klans kuriem uztic vis grūtākos, asiņainākos, slepenākos un bīstamākos uzdevumus. Klana nosaukums ir "Tumšā dūre".
Slepkavas darbojas kā vienota dūre, kas uzbrūk ātri un precīzi nekad nekļūdoties, tie ir labākie no labākajiem, katru kandidātu uz iestāšanos klanā rūpīgi izvērtē vai jau no bērnības uzaudzina par tādu. Spēles būtība būs tajā ka klans skatoteis pēc vajadzības ik pa laikam uzņem klanā pa pieciem jauniem dalībniekiem, jo tieši tā pamatā klans ir sakārtots, katrs piektais ir virsnieks, kurš atbild par to lai pārējie četri būtu tur kur pienākas un darītu to kas darāms.
Jūs spēlētāji būsiet uzaicinātie kandidāti uz vienu no šīm piecām vietām, lai iegūtu kādu no šīm vietām ir jāiziet klana vadoņa pārbaudījumi, un vienmēr izdzīvo tikai pieci.

Uzaicinātie visi kā viens ir lojāli valstij un imperātoram, uzaicinājums uz pārbaudījumiem jau ir milzīgs gods, bet iekļūšana klanā ir lielākā laime kādu kareivis vispār var vēlēties, turklāt pēc trīsdesmit gadu nokalpošanas klanā, nāk atvaļinājums, visi kas tik ilgi nodzīvo saņem 'pamatīgu atalgojumu un pateicības zīmes no imperatora par uzticamu kalpošanu.

Tēli nevar būt no citām valstīm tikai no Ķīnas(savādāk diezvai var garantēt lojalitāti svešas valsts imperatoram), jāspēlē būs komandā, jo uzvarētājiem ir jābūt vienotiem komandā. Individuālisti var būt bet tad jāreiķinās ar to ka vainu spēles gaitā tas būs jāmaina vai arī jāatstiepj kāti.

Un velreiz atgādinu ka anketas jāsūta pa PZ.

Tēla vārds,
dzimums,
vecums,
dzīvesvieta,
ģimene
ieroči
fotoattēls vai zīmējums
izskata apraksts,
rakstura apraksts,
tēla pagātnes apraksts

[Demiurgs]

Pievienoju Ilivarra anketu

Tēla vārds: Šun Suzuki.Dzimums: Vīr.Vecums: 21.Dzīvesvieta: Nabadzīgs ciematiņš kaut kur Ķīnas kalnos.Ģimene: Vecāki un jaunāks brālis, bet ģimene domā, ka Suzuki ir miris.Ieroči: Viens garāks un īsāks zobens, Suzuki vienmēr ir aizrāvies ar divu ieroču cīņām, vēl pāri mugurai ir loks, pie sāniem bultas un pāri krūtīm josta ar vairākiem dunčiem.Fotoattēls vai zīmējums:(IMG:http://i13.photobucket.com/albums/a266/Menekelis/Bear_warrior_Blade_dancer.jpg) Izskata apraksts: Viss i skaidri redzams bildē, izņemot trīs rētas uz vaiga, ko viņš dabūja no lāča.Rakstura apraksts: Kaut vai pirmais iespaids dēļ izskata ir diezgan nepatīkams, Suzuki ir tīri draudzīgs un godīgs, tik dažreiz mēdz iekarst cīņas laikā. Nekad nenovērta savu pretinieku pa zemu un uzskata visus par bīstamiem, jo kā mēdz teikt ,,Izskats spēj Maldināt''. Disciplinēts dēļ sava tēva un runā tikai tad, kad tiek uzrunāts.Tēla pagātnes apraksts: Uzauga mazā kalna ciematiņā, kur Šun Suzuki pavadīja pirmos 14 gadus dzīvojot kopā ar savu ģimeni. Tēvs kādreiz dienēja imperātora armijā un ieguva augstus rangus, bet dēļ kāda ievainojuma Suzuki tēvam nācās mest malā kara būšanu un viņa tēvs ar savu sievu( Suzuki māti ) pārcēlās dzīvot uz kalniem.Tākā tēvs dienēja armijā, viņš iemācija Šun Suzuki cīņas mākslu ar ieročiem un Muan-Thai. Suzuki ļoti interesēja cīņas, kari utml. Tādēļ viņš ātri apguva un arī ļoti labi. Tēvs viņam tik bija ļoti stingrs, ka disciplīna bija pirmajā vietā. Kādu dienu Suzuki vajadzēja iet medīt un savācis savas mantas, viņš devās medīt uz tuvākajiem mežiem, kur viņš saskrējās ar lāci. Suzuki metās bēgt un uzlīda ātri kādā kokā, bet lācim koks bija neliels šķērslis, tādēļ Suzuki neatlika nekas cits, kā mesties iekšā cīņā kurā viņš uzvarēja, bet lācis bija atstājis uz puiša vaiga trīs rētas. Suzuki dēļ smagā trieciena, apdūlis meklēja ceļu uz mājām, bet paklupis aiz kāda zara, Suzuki sāka ripot lejā pa kalnu līdz nonāca pie klints raga, pa kuru nokrita lejā, bet pa laimi, upe atstāja jauno karotāju dzīvu. Atapies tikai savā apbruņojumā, Suzuki ievēroja sev blakus kādu nomaļu ciematu. Bads jaunietim bija tik liels, ka viņš noslaucīja visu ciematu, lai tik tiktu pie ēdiena. Suzuki sapratis, ka ir kļuvis pa slepkavu, izmantoja to savā labā aplaupot dažus cilvēkus, vai pat maziņus ciematiņus sagaidot švaku pretestību, bet dažreiz ir gadījusies lielāka.

Pievienoju Pūķēns Sāra anketu!!!Brīnišķīgi mums jau ir pieci spēlētāji, tad jau droši vien sāksim kautkad šonedēļ.

Tēla vārds: Linesaijs dzimums: vīrietis vecums: 24 gadidzīvesvieta: Mēdz mitināties dažādās vietās kā Siaņas, Uhaņas, Guandžou, Šanhajas un Honkongas apkaimē, kā arī citos apdzīvotos rajonos [ ceru, ka tā drīkst, nu pieņemt, ka tās vietas arī tai laikā bija]ģimene: Navieroči: Zobens un duncis- priekš tuvcīņām un citām vajadzībām. Ir arī, kas neierastāks – zobens ir sirpja veidā un tā asmens ir piesiets pie izturīga gara diega, kurš ir nemazāk asāks par pašu zobenu, [to var izmantot kā metamo ieroci, gan kā palīgu, lai pārvietotos no vienas vieta uz otru, piemēram, jumtiem, gan tuvcīņai]. Saliecot pirkstus, to augšgalā izveidojas zvīņu ciešumā/rakstā tādi kā asmeņifotoattēls vai zīmējums: (IMG:http://i135.photobucket.com/albums/q156/Micums/Blue_Lily_by_Miist.jpg) izskata apraksts: Tā kā puisis nāk no valsts ziemeļaustrumiem, viņš ir gara auguma - 1,85m - un viņā var arī saskatīt dažas iezīmes, kuras nāk no Krievijas iedzīvotājiem [vecvecāku dzimtas grēks]. Viņa acis ir tumši zilas, gandrīz melnas un viņš ir ļoti labā fiziskā sagatavotībā. Mati dabīgi ir baltā krāsā, bet zilās šķipsnas iegūtas apmācības ceļā. Āda ir sudrabaina, sākumā tā tika iegūta krāsojot, bet vēlāk jau krāsa ieēdās ādā, radot priekšstatu, ka viņam ir bruņas, kas palīdz cīnoties ar ienaidnieku, jo tas ir tā dēļ iebiedēts. Apģērbs ir tumšāk vai gaišāk zils, ir arī apmetnis, kuru gan izmanto tikai, kad atrodas ceļā vai sabiedriskās vietās. rakstura apraksts: Ir nerunīgs un pat mazliet skarbs, runās tikai tad, kad būs ko teikt, un tad arī ļoti īsi un kodolīgi. Ir vientuļnieks, vienmēr strādā viens, bet ja gadījumā kāds viņam „piekabina” klāt vēl kādu, tad tam atliks tikai censties puisi nepazaudēt, jo kaut apģērba un āda krāsa šķiet nesaplūst ar apkārtni, sudrabainā krāsa ātri uztver saules starus un saplūst tā ar apkārtni, ka puisis var teikt ir neredzams, bet tumsā krāsa absorbē gaismu, liekot puisim arī kļūt nemanāmam, bet drēbes ideāli saplūst ar priekšmetiem un citām lietām, jau neskaitot viņa veiklību un ātrumu, bet kaut puisim netīk lieka „bagāža”, viņš kaut izliksies, ka šī cilvēka nav un to neinformēs par saviem plāniem, vienmēr to izglābs nepatikšanās, ja tas cilvēks tajā brīdī „strādā” kopā ar viņu, jo viņš nav ļauns. Puisim vienmēr būs plāns, ja ne plāni. Jūtu izrādīšana, sentimentalitāte un līdzīgas lietas viņam ir svešas, protams, viņām ir jūtas, bet reti kad tās izpaustas uz ārpusi un ņem pār puiša saprātu virsroku. Kaut kādā ziņā viņš varētu atgādināt kara mašīnu, viņš bez šaubām izdarīs uzdevumu un nogalinās bez minstināšanās, tikai ir viens ‘bet’, viņš dara visu pēc saviem ieskatiem un principiem.tēla pagātnes apraksts: Piedzimis Ķīnas ziemeļaustrumos, netālu no robežas ar carisko Krieviju. Jau trīs gados tika pārdots, jo ģimenei nebijis no kā iztikt. Puišeli uzpircis klans, kurš ir bijis pret imperatoru, bet puišelis pirkts ar domu to pataisīt par vergu kā lielāko tiesu no uzpirktajiem ļaudīm. Tā kā puika sākumā priekš smagiem darbiem bija par mazu, viņam uzdeva sīkus darbiņus, bet lielāko tiesu viņš spēlējās ar klana vadītāja dēlu, kurš bija viņa vienaudzis. Jau paaugoties lielākam [ap pieciem gadiem], viņa draugu sāka apmācīt parastākajiem pašaizsardzības paņēmieniem, bet Linesaijs pa vidu darbu kaudzei, kas bija uzlikta uz puika, lūrēja drauga apmācības, kā arī brīvajā laikā, kas abiem jau bija reti, jo draugam vajadzēja mācīties, bet viņam strādāt, lūdza, lai draugs viņam šo to parāda. Vienā tādā reizē, kad viņa draugs mācīja Linesaijam kārtējo paņēmienu, kuru viņš ātri iemācījās un izmantodams gan citus paņēmienus, gan arī tādus, kurus draugs vispār nebija vēl mācījies, nolika otru puišeli uz lāpstiņām, treniņu, ja tā to drīkst saukt, redzēja viņa drauga tēvs. Drīz vien viņš tika atbrīvots no smagajiem darbiem un tika apmācīts reizē ar draugu un vēl pāris zēniem, kuru tēvi tāpat kā drauga tēvs bija pret imperatora varu. Pagāja vairāki gadi, kuru laikā Linesaijs bija kļuvis viens no labākajiem audzēkņiem savā vecuma kategorijā un arī starp mazliet vecākiem, tur pat līdzās arī bija viņa bērnības draugs, ar kuru viņi bija kļuvuši kā brāļi. Pa to laiku [jau ap 13 gadiem] viņš saprata savu skolotāju un biedru/draugu nostāju, bet nesaprata iemeslu. ‘Imperators kā imperators – valda, karo... kas vēl viņiem nepatīk?’ bieži puišeļa galvā maisījās šīs domas, bet viņš tās nevienam nestāstīja, jo baidījās no soda. Kad viņiem ar draugu drīz vajadzēja sasniegt pilngadību [klans skaitīja to 16 gados, laiks, kad labākie pabeidz skolu un tos iesvēta par karēvjiem] viņus abus aizveda pie ārstes, kura gan uzdevās par vīrieti, lai spētu darīt savu darbu. Viņa gan parasti palīdzēja ciematiņam, kurā viņa mitinājās, bet tā kā tā bija viena no šā klana galvu meitām, kurai bija spējas redzēt auras un pareģot nākotni, pie viņas veda jaunos puišus, kas tūlīt kļūs par pilngadīgajiem, lai tā pateiktu, no kā tiem dzīvē jāuzmanās un kas tiem labs, kas slikts. Viņa bija kā pēdējais posms šo puišu apmācībā.Kad Linesaijs spēra soli telpā, kurā atradās šī sieviete, pirmais, ko viņa teica, ka viņa gars ir spēcīgs un nesalaužams, viņš ir ideāls karotājs tikai gars ir pārāk dumpiniecisks un tam vajadzīga sapratne, un skaidrība dzīves ceļā, bet pagaidām viņa nākotne ir miglaina, tāpat kā viņa nostāja nestāv droši uz kājām. Tālākais risinājās mierīgi, beigās tik tika paziņots, ka puiša krāsas aura ir balta, kas nozīmē spēku, bet par krāsu, kuru viņš nedrīkst izmantot, nekas netika teikts, kas citiem gan tika teikts. Pa to laiku, kamēr puisis apmeklēja šo ārsti, viņš pamanīja meiteni, kas izpildīja katru šīs sievietes vēlmi. Pēc neilga laika, notika viņa iesvētīšana pilngadībā un iecelšana par oficiālu kareivi. Viņiem kā jauniņajiem netika uzdoti pārāk lieli uzdevumi, bet ja bija kāds lielāks, tad vai nu viņš viens vai viņš ar draugu abi kopā ar to izcili tika galā. Parasti vajadzēja nogādāt kādu ziņu, vai apsargāt kādu no klana galvenajiem, kad tas devās ceļā. Brīvajā laikā, viņš arvien biežāk un biežāk uzturējās ārstes mājās. Ārstei pret to nebija iebildumu, jo puisis palīdzēja izdarīt darbus, kas nebija pa spēka ne viņai, ne meitenei, ne arī vecajam ārstes kalpam. Pa to laiku, viņš iepazinās tuvāk ar meiteni, kuru bija ievērojis pirmajā apmeklējuma reizē, starp viņiem uzplauka siltas jūtas kā sakuras ārstes dārzā, kad notika traģēdija. Puisim jau bija apritējuši 17 gadi, kad viņiem klans beidzot iedevu lielāku uzdevumu: viņiem bija jānogalina kāds cilvēks. Tas nebija nekas īpašs, jo šis klans tieši ar ko šādu nodarbojās, nogalināja imperatoram uzticīgos cilvēkus, lēnām atbrīvojot ceļu līdz pašam imperatoram. Uzdevums tika paveikts perfekti, un šādi uzdevumi tika doti biežāk, kurus mēdza vadīt kopā viņš ar savu draugu. Pēc kāda uzdevuma, kurš tika paveikts izcili, bet kura laikā bija nogalināta viņa miļotā, viņš ieraudzīja zilās šķipsnas, viņš lēnām noslēdzās sevī, kļuva nerunīgāks un atsvešinājās no drauga, viņu pat neiepriecināja tas, ka viņš tika iecelts par vienu no jaunākajiem vadoņiem. Pēc īsa laika posma, draugs sataisīja pašnāvību [harakiri], bet Linesaijs vienkārši kādā jaukā dienā pazuda un neviens no šī klana nespēja viņu atrast.Linesaijs kādu laiku vienkārši klejoja apkārt, nevarēdams sev atrast vietu zem saules. 19 gados viņš kļuva par algotni, izpildīdams pasūtījumslepkavības, vienīgi viņš izpildīja tās, kuras atbilda viņa jaunajiem dzīves uzskatiem. Viņš neuzskatīja imperatoru par ļaunu un jau drīz, nejauši apjauta, ka daudz slepkavības, kura ir izpildītas, ir miruši viņa bijušā klana galvas.