Pirms Rītausmas., Varam sākt! Opcijas

[Semijs]

Es ar otru GM palikām nedaudz nepacietīgi un izlēmām sākt jau TAGAD! Proti tie kuri ir pieteikušies un nav iesūtījuši anketas, var neuztraukties, būs jums laiciņš vēl, jo kamēr vēl visi paspēs iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

1,2,3.. Aiziet!

Trešdiena, 8 augusts, 2008 gads. Laiks šobrīd ir 12:00 un laikapstākļi ir mākoņaini, saules nav un nedaudz smidzina, temperatūra ir ap + 20 C.
Vecrīga - Pulvertornis...

Pulvertornis, kas bija kara muzeja, nu jau ir patvērumu vieta atlikušajiem dzīvajiem. Kā jau zināms, inficētie jau bija ielauzušies iekšā Vecrīgā, tas ir zaļajā zonā un uzsāka savas darbības, kuru rezultātā atlikušajiem militāristiem un civiliedzīvotājiem vajadzēja mukt uz kādu patvērumu, proti Pulvertornis. Otrs patvērumu punkts bija Domu Baznīca, bet ceļš lidz viņai bija diezgan bīstams, dēļ Vecrīgas šaurajām ielām, nemaz neskatoties uz to, ka Baznīca gandrīz turpat vien ir.
Izdzīvojušie jau tika izbaudīt spriedzi dēļ inficētajiem, daudzi redzēja, kā viņu draugi vai radinieki tiek nokosti un neskaitāmo daudzumu asiņu, tākā visiem, izņemot dažiem militāristiem bija liels šoks un bailes sita augstu vilni( Tas arī atiecas uz spēlētājiem, te praktiski neviens nav vēsais! ), iepriekš bija izcēlusies ļoti liela panika, jo inficētie centās tikt iekšā Pulvertornī, bet militāristi, kuri bija parūpējušies par ieejas drošību, tika galā ļoti veikli ar inficētajiem, turpat pie durvīm gulēja Renārs Kaupers, kurš acīmredzami bija labi sašauts, visticamāk viņš bija viens no pirmajiem mērķiem.
Šobrīd visi cenšās saglabāt mieru, daudziem tiek aprūpēti ievainojumi, var redzēt, ka vairāki ir sakosti vai saskrāpēti, pie ieejas dažiem militāristiem ap rokām bija aptītas asiņaisas marles, vai plāksters uz vaiga. Daži no mūsu varoņiem ar nav tikuši sveikā kā piemēram Andrejs Lomentjevs un Mārtiņš Ozols, kad viņi palīdzēja izdzīvojušajiem tikt uz Pulvertorni, abiem uzmetās virsū vairāki inficētie, bet nekādas smagas traumas netika gūtas, tikai pāris skrāpejumi un viss. Kā mēdz teikt līdz kāzām sadzīs.
Sakari ar domu baznīcu ir pazuduši un tagad visi dzīvie cilvēki sēž Pulvertornī, un plāno kā rīkoties.

* Tagad tēli var ar viens otru iepazīties. Mārtiņš Ozols un Andrejs Lomentjevs stāv pie durvīm, jo viņiem vienīgajiem ir diezgan efektīvi ieroči.
Marīte Liepiņa uz doto brīdi mierina kādu bērnu kurš iebrukumu laikā zaudēja abus savus vecākus. Feldmanu pāris palīdz savainotajiem cilvēkiem. Anna Regeta sēž šobrīd malā pie sienas un ir diezgan lielā šokā, nesen raudāja aiz visa, kas noticis, bet tas ir saprotami. Gvenda Rīda kopā ar citām sievietēm tīra marles un plēš nevajadzīgas drēbes, priekš jaunām.
Atceraties: Visiem ir liels šoks un bailes, nesen izcēlās liela panika, tākā situācija nav tā labākā.

[Pūķēns Sāra]

Anabella valdījās, lai neuzbļautu militāristam, kurš sagrāba Gvendu, -Nedomāju, ka tas bija pats labākais veids kā viņu nomierināt,- Bella klusi noteica, -Velciet nost tās bikses, lai jums būtu miers, es jums iedošu savējās.- atlaidusi vīra roku, lieki nedomājot, jaunā sieviete, atvēra bikšu āķīšus sānos un bikses pašas pa sevi vienkārši noslīdēja no miesas. Viņa nekaunējās no tā, ka uz mirkli palikusi bez biksēm, pirmkārt, viņa jau nebija kaila, otrkārt, zem biksēm viņai vēl atradās ādas krāsas bodī un ādas krāsas zeķubikses, kuras gan bija vietām nebija vairs tīri ādas krāsā. -Zinu, bikses nav jau tās tīrākās un arī viegli padriskātas, bet ceru, ka jums tas pārāk netraucēs,- sniedzot gaišās bikses Gvendai, Anabella teica, -Un ja kas, sānos ir āķīši, kurus var aizsprādzēt arī tā, lai bikses būtu krietni platākas.- To sakot, meitenei rokās jau atradās mugursomiņa, no kuras viņa izņēma svārkus. Svārki nesniedzās līdz ceļiem un bija ļoti viegla materiāla, tieši tāpat kā bikses, kas jau atradās pie Gvendas. Uzvelkot svārkus, somiņa tika uzlikta atpakaļ uz muguras un ap vidukli tika apsieta virve, kas pildīja katanas turēšanas funkciju.
Izdzirdot Jāņa piezīmi, meitene mirkli neko neatbildēja, -Necentīšos pierādīt, ka kas tāds varbūt man ir vienai,- vīram tika veltīts smaids, kurā jaucās bezspēcība ar negantumu, dīvains savienojums, bet cilvēks, kurš jau tik ilgi atrodas viņai blakus, mierīgi to varēja saprast.
Meitene bija piecēlusies kājās, izskatījās, kad militārists bija sācis rakties pa lādēm. Tai mirklī, kad viņu skatieni sastapās, Anabella pasmaidīja un norādīja, lai meitene nāk šurpu. Varbūt tas bija netaktiski, varbūt viņai pašai vajadzēja iet pie meitenes, bet... viņa saspieda ciešāk Jāņa roku, par zīmi, ka uz mirkli pazudīs. -Sveika,- pienākot pie meitenes, Anabella vienkārši noteica.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 12.07.2007 12:06