Pēdējais uzbrukums[C] [PZP], Uzveic ļaunumu... Opcijas

[Elony]

Līdz ar viņu atmodīsies klusētāji,
Līdz ar viņu pasaule mainīsies...
/Edolgs/

3067. gads, pavasaris.

Amerikas Ziemeļzeme vēl juta ledainās ziemas elpu. Daudzviet zemi vēl klāja biezs sniegs, arī mežus uz austrumiem no Briežezara. Bija agrs rīts un daba vēl modās, kad to iztraucēja klusa dīkšana. Nelielā klajumā egļu meža vidū, sniegotā zeme sāka celties uz augšu. Atklājās, ka zemes virslānis patiesībā bija nomaskēta lūka, kas slēpa ieeju pazemes garāžā. Tā bija tukša, ja neskaita nelielu, divvietīgu gaisa motociklu telpas stūrī.

Vairāk kā simts metrus zem zemes Raiens uzrunāja savu datoru: "Aktivizē DNS lielgabalus garāžā. Viss kā parasti."
Dators ziņoja, ka pavēle izpildīta. Tagad atlika gaidīt. Drīz ieradīsies mednieki, kas paklausīja viņa aicinājumam. Viņi atradīs garāžu un ar liftu nolaidīsies pazemē. Tad viņš tiem parādīs to.
Raiens vēlraiz uzlūkoja lielo, pelēko kapsulu, kas darināta no nezināma, bet neiznīcināma metāla sakausējuma. Tur bija iekšā viņš, radība, kam līdzīgu uz zemes nav. Vienīgā un pēdējā cilvēku cerība. Viņa vadībā būs iespējama uzvara. Viņš vedīs cilvēkus pēdējā uzbrukumā.

Ja vien to kāds atbrīvos. Viss bija vampīru mednieku rokās. Ja viņi nenāks, tad cilvēki uz mūži paliks vergi. Viņiem ir jānāk.

[Elony]

Kaut arī Hvorangs iznīcināja daļu granātu, pārējās turpināja lidojumu. Uzprāgušās granātas nogāza vairākus kokus un aizdedzināja egļu zarus. Raiens šāva pa atlikušajām granātām, bet aizķēra tikai divas.
"To ir par daudz! Malā!" Viņš kliedza un leca uz sāniem. Tur, kur pirmīt atradās Raiens un Hvorangs, atskanēja drausmīgs sprādziens, tuvākie koki tika izrauti ar visām saknēm, gaisā lidoja zemes, citu egļu stumbri pārlūza... Klajuma dienvidos bija mazs krāteris, daudzi koki liesmoja.
Tikmēr vampīri metās uz priekšu, gan skriedami pa zemi, gan lēkādami pa koki zariem, tērpušies līdžīgās bruņās kā Hvorangs, viņi nepārtraukti šaudijās, lai neļautu pakritušajiem piecelties. Vampīru šāviņi sasniedza arī Maniku un pārējos medniekis, kas palika klajumā.

Tikmēr labajā pusē (OCC: pieņemu, ka pēc kartes rietumos) Džeimss pats izmantoja granātu. Tās šrapneļi ķēra vairumu vampīru, kas centās pielavīties no šīs puses un viņi miruši vai ievainoti pakrita gar zemi, jo vampīru bruņas bija vieglas, paredzētas izsargāties no saules, bet ne no nopietniem ieročiem.
Tad uz Džeimsa pusi no ziemeļiem sākās apšaude. Izdzīvojušie trīs vampīri lēkāja no egles uz egli un tuvojās Džeimsam, šaudami ar saviem lāzerieročiem.

Kreisajā pusē nebija labāk. Kādi astoņi vampīri parādijās klajuma malā un sāka apšaudīt Maniku un pārējos, kas te atradās.

Mednieku situācija nebija no labākām.

(OCC: garāža ir ciet, uz zemes redzams tikai vārtu lūkas pēdas. Ceru, ka drīz pieslēgsies arī pārējie.)