Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Big Bad Wolf]

Skolotājai ļoti nepatika bērnu attieksme. -Es viņus vispār nesaprotu... Viņi taču ir braukuši uz nometni. Izpriecāties un labi atpūsties. Laikam jau viņu prātā ir tikai viena doma. Dators un internets. Phh...-
Viņa piegāja pie aitas smadzenēm, kas nekustīgi mētājās uz ceļa un nedaudz kūpēja. Viņa tās ar labo kāju mēģināja nospert ceļa malā, bet nekas nesanāca, jo tās bija piecepušās pie zemes ceļa un pielipa pie viņas baltajām „Adidas” sporta kurpēm. Tas bija tik pretīgi. Skolotāja ātri aizsoļoja līdz ceļa malai un noplūca vienu lielu lapu. Ar to viņa ņēmās slaucīt savus apavus.
Nekas neatlika, kā vēlreiz iet uz novākt no ceļa asiņainās aitas smadzenes. Viņa tās ar neliela koka palīdzību nobīdīja ceļa malā.
Nometnes audzinātāja paskatījās uz aitu, kuru divas meitenes bija iemetušas grāvī. Tās viena kāja bija saliekta ļoti jocīgā leņķī. Izskatījās kaut kas līdzīgs lotosa pozai.
Ak, Dievs, TĀ TAČU IR TIKAI AITA.

Abi puiši, kuri gāja kopā ar šoferi bija sasvīduši. Laiks bija drausmīgs.
Pēkšņi aiz līkuma varēja saskatīt tādus, kā dažu māju siluetus. BEIDZOT!