Pirms Rītausmas., Varam sākt! Opcijas

[Semijs]

Es ar otru GM palikām nedaudz nepacietīgi un izlēmām sākt jau TAGAD! Proti tie kuri ir pieteikušies un nav iesūtījuši anketas, var neuztraukties, būs jums laiciņš vēl, jo kamēr vēl visi paspēs iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

1,2,3.. Aiziet!

Trešdiena, 8 augusts, 2008 gads. Laiks šobrīd ir 12:00 un laikapstākļi ir mākoņaini, saules nav un nedaudz smidzina, temperatūra ir ap + 20 C.
Vecrīga - Pulvertornis...

Pulvertornis, kas bija kara muzeja, nu jau ir patvērumu vieta atlikušajiem dzīvajiem. Kā jau zināms, inficētie jau bija ielauzušies iekšā Vecrīgā, tas ir zaļajā zonā un uzsāka savas darbības, kuru rezultātā atlikušajiem militāristiem un civiliedzīvotājiem vajadzēja mukt uz kādu patvērumu, proti Pulvertornis. Otrs patvērumu punkts bija Domu Baznīca, bet ceļš lidz viņai bija diezgan bīstams, dēļ Vecrīgas šaurajām ielām, nemaz neskatoties uz to, ka Baznīca gandrīz turpat vien ir.
Izdzīvojušie jau tika izbaudīt spriedzi dēļ inficētajiem, daudzi redzēja, kā viņu draugi vai radinieki tiek nokosti un neskaitāmo daudzumu asiņu, tākā visiem, izņemot dažiem militāristiem bija liels šoks un bailes sita augstu vilni( Tas arī atiecas uz spēlētājiem, te praktiski neviens nav vēsais! ), iepriekš bija izcēlusies ļoti liela panika, jo inficētie centās tikt iekšā Pulvertornī, bet militāristi, kuri bija parūpējušies par ieejas drošību, tika galā ļoti veikli ar inficētajiem, turpat pie durvīm gulēja Renārs Kaupers, kurš acīmredzami bija labi sašauts, visticamāk viņš bija viens no pirmajiem mērķiem.
Šobrīd visi cenšās saglabāt mieru, daudziem tiek aprūpēti ievainojumi, var redzēt, ka vairāki ir sakosti vai saskrāpēti, pie ieejas dažiem militāristiem ap rokām bija aptītas asiņaisas marles, vai plāksters uz vaiga. Daži no mūsu varoņiem ar nav tikuši sveikā kā piemēram Andrejs Lomentjevs un Mārtiņš Ozols, kad viņi palīdzēja izdzīvojušajiem tikt uz Pulvertorni, abiem uzmetās virsū vairāki inficētie, bet nekādas smagas traumas netika gūtas, tikai pāris skrāpejumi un viss. Kā mēdz teikt līdz kāzām sadzīs.
Sakari ar domu baznīcu ir pazuduši un tagad visi dzīvie cilvēki sēž Pulvertornī, un plāno kā rīkoties.

* Tagad tēli var ar viens otru iepazīties. Mārtiņš Ozols un Andrejs Lomentjevs stāv pie durvīm, jo viņiem vienīgajiem ir diezgan efektīvi ieroči.
Marīte Liepiņa uz doto brīdi mierina kādu bērnu kurš iebrukumu laikā zaudēja abus savus vecākus. Feldmanu pāris palīdz savainotajiem cilvēkiem. Anna Regeta sēž šobrīd malā pie sienas un ir diezgan lielā šokā, nesen raudāja aiz visa, kas noticis, bet tas ir saprotami. Gvenda Rīda kopā ar citām sievietēm tīra marles un plēš nevajadzīgas drēbes, priekš jaunām.
Atceraties: Visiem ir liels šoks un bailes, nesen izcēlās liela panika, tākā situācija nav tā labākā.

[Semijs]

M.ēslu čupa ietrieca galvu sienā, protams viņam bija ķivere galvā. Viņš pie sevīm ilgi prātojis, sāka lādēties.
-Vlens, viss ir aizgājis galīgā sviestā, nepaies pat 10 minūtes, kad visi jau būsim miruši... Ko, lai dara.. Pie velna ko, lai dara?!?-
Pēkšņi kāda no izdzīvojušām iesaucās.
-Viņš tikko paģība, viņš sūdzējās, ka viņam esot karsta galva un auksti svie-gaah!-
Sieviete nepaspēja pabeigt, jo tikko paģībušais vīrs burtiski vai uzreiz pārvērtās un sagrābis sievieti, iekodās viņai kaklā. Sieviete pārņemta šausmās, sāka kliegt, bet inficētais pārkoda viņas elpvadu. Klātesošie sāka skriet malā un kliegt, sākās panika.
-Velns parāvis!-
Kāds no militāristiem iesaucās, kas bija pavisam tuvu durvīm un pavērsis savu ieroci, pret inficēto, izšāva sešas lodes, gan sievietei, gan inficētajam, bet ar to nebija gana. Tiklīdz militārists bija izšāvis, pie durvīm tika izšķaidīts stikls un karavīru sagrāba vairākas rokas pievilkdamas viņu pie margām. Vairāki inficētie izmantoja panikas brīdi un uzbruka. Militārists centās atrauties, bet sekoja kodiens kaklā un vairākās citās vietās. Viņš sāka agonijā kliegt un bļāva.
-Nošaujiet mani!!-
Viņam priekšā iznāca melnādānais ar smago automātu, kuram tecēja auksti sviedri.
-Piedod man brāl!-
Automāta gailis tika parauts un no stobra sekoja vairākas lodes, kas izgāja cauri gan militāristam, gan inficētajiem. M.ēslu čupa bija mēms uz brīdi, izcēlās haoss, visi skrēja pa labi, pa kreisi bļaudami, daži nokrita zemē un sāka vemt asinis, drīz vien viņi kļuva par inficētajiem.
-Visiem augšā uz torni, skrienat tagad! Aiziet, aiziet!-
Viņš izvilka pistoli un ielaida galvā lodi kādam inficētajam, paķēris rāciju, M.ēslu Čupa burtiski vai bļāva.
-Kanārij Putniņ, te M.ēslu Čupa, situācija vairs nav kontrolējama, infeckija jau ir izplatījusies iekšpusē un no ārpuses mums jau uzbrūk bars! Es zaudēju vienu no saviem vīriem un vēl vairākus civilos - velns.-
Militārists nometa rāciju, jau viens inficētais jau klupa viņam virsū, nogāzdams gar zemi. MČ lika roku priekšā inficētajam, kurš šņākdams centās sakost militāristu.
-Novācies no manis!-
MČ bļāva un pielicis savu pistoli pie inficēto galvas, piebeidza to.
-Tagad visi skrienat augšā, ātrāk ātrāk!-
Viņš sauca panikā kritušajiem cilvēkiem, kuri daudzi sāka skriet augšā, bet inficētie arī daži iekļuva iekšā un pusceļā jau kāpņu telpā nokoda kādu. Visi militāristi( ieskaitot Mārtiņu un Andreju ), pie reizes apvācot vairākus inficētos un iešaujot vairākas kārtas visiem līķiem, kad visi jau bija pusceļā augšā līdz tornim, atskanēja blīkšķis no durvīm lejā - inficētie bija izlauzušies un nu skrēja jau augšā un citur ar. Tiklīdz visi bija tornī tikuši. Militāristi un citi izdzīvojušie uzreiz aizbarikadēja durvis ciet ar visu ko vien varēja. MČ apsēdās pie sienas un noņēmis savu ķiveri, nobrauca ar roku pāri viņu slapjajai galvai. Paņēmis kāda militārista rāciju, MČ teica.
-Kanārijputniņ, te MČ, mēs esam iestrēguši torņa augšā. Atkārtoju, mēs esam iestrēguši torņa augšā, vai tu redzi kādas iespējas, lai mēs izmuktu no šīs elles?-