Pirms Rītausmas., Varam sākt! Opcijas

[Semijs]

Es ar otru GM palikām nedaudz nepacietīgi un izlēmām sākt jau TAGAD! Proti tie kuri ir pieteikušies un nav iesūtījuši anketas, var neuztraukties, būs jums laiciņš vēl, jo kamēr vēl visi paspēs iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

1,2,3.. Aiziet!

Trešdiena, 8 augusts, 2008 gads. Laiks šobrīd ir 12:00 un laikapstākļi ir mākoņaini, saules nav un nedaudz smidzina, temperatūra ir ap + 20 C.
Vecrīga - Pulvertornis...

Pulvertornis, kas bija kara muzeja, nu jau ir patvērumu vieta atlikušajiem dzīvajiem. Kā jau zināms, inficētie jau bija ielauzušies iekšā Vecrīgā, tas ir zaļajā zonā un uzsāka savas darbības, kuru rezultātā atlikušajiem militāristiem un civiliedzīvotājiem vajadzēja mukt uz kādu patvērumu, proti Pulvertornis. Otrs patvērumu punkts bija Domu Baznīca, bet ceļš lidz viņai bija diezgan bīstams, dēļ Vecrīgas šaurajām ielām, nemaz neskatoties uz to, ka Baznīca gandrīz turpat vien ir.
Izdzīvojušie jau tika izbaudīt spriedzi dēļ inficētajiem, daudzi redzēja, kā viņu draugi vai radinieki tiek nokosti un neskaitāmo daudzumu asiņu, tākā visiem, izņemot dažiem militāristiem bija liels šoks un bailes sita augstu vilni( Tas arī atiecas uz spēlētājiem, te praktiski neviens nav vēsais! ), iepriekš bija izcēlusies ļoti liela panika, jo inficētie centās tikt iekšā Pulvertornī, bet militāristi, kuri bija parūpējušies par ieejas drošību, tika galā ļoti veikli ar inficētajiem, turpat pie durvīm gulēja Renārs Kaupers, kurš acīmredzami bija labi sašauts, visticamāk viņš bija viens no pirmajiem mērķiem.
Šobrīd visi cenšās saglabāt mieru, daudziem tiek aprūpēti ievainojumi, var redzēt, ka vairāki ir sakosti vai saskrāpēti, pie ieejas dažiem militāristiem ap rokām bija aptītas asiņaisas marles, vai plāksters uz vaiga. Daži no mūsu varoņiem ar nav tikuši sveikā kā piemēram Andrejs Lomentjevs un Mārtiņš Ozols, kad viņi palīdzēja izdzīvojušajiem tikt uz Pulvertorni, abiem uzmetās virsū vairāki inficētie, bet nekādas smagas traumas netika gūtas, tikai pāris skrāpejumi un viss. Kā mēdz teikt līdz kāzām sadzīs.
Sakari ar domu baznīcu ir pazuduši un tagad visi dzīvie cilvēki sēž Pulvertornī, un plāno kā rīkoties.

* Tagad tēli var ar viens otru iepazīties. Mārtiņš Ozols un Andrejs Lomentjevs stāv pie durvīm, jo viņiem vienīgajiem ir diezgan efektīvi ieroči.
Marīte Liepiņa uz doto brīdi mierina kādu bērnu kurš iebrukumu laikā zaudēja abus savus vecākus. Feldmanu pāris palīdz savainotajiem cilvēkiem. Anna Regeta sēž šobrīd malā pie sienas un ir diezgan lielā šokā, nesen raudāja aiz visa, kas noticis, bet tas ir saprotami. Gvenda Rīda kopā ar citām sievietēm tīra marles un plēš nevajadzīgas drēbes, priekš jaunām.
Atceraties: Visiem ir liels šoks un bailes, nesen izcēlās liela panika, tākā situācija nav tā labākā.

[Pūķēns Sāra]

Uzmanīgi... tikai lūdzu uzmanīgi, jaunā sieviete uzrunāja kādu pavecu sievieti, kura nezin kādā veidā, kopā ar Anabellu bija izglābušās no tā visa murga, bet varbūt tas bija tikai sākums? viņa domās sev uzdeva baiļu pilnu jautājumu, pār ādu pārskrēja zosāda, labāk nevajag. Viņa pievērsās vecās dāmas ievainojumam, kuru pēc iespējas maigāk ar mitru lupatiņu centās iztīrīt. Anabellai bija koncerts, kad tas viss sākās. Visi bija jau sanākuši zālē, lai skatītos pirmirzādes otro cēlienu. Jāzeps - tērpu mākslinieks, vēl ģērbtuvē piekorektēja kostīmu, kad pa durvīm ietraucās apsargs, kurš nekavējoties durvīm nogāza priekšā plauktu. Pēc tam viss notika tik ātri, ka viņa pat nespēja visu atcerēties, viss palika tikai skaidrāks, kad viņa bija kaut kādā veidā tikusi laukā. Paldies, rezerves izejai manā ģērbtuvē, ne pa velti es to tā vēlējos. Rokās atradās maza somiņa ar viņas drēbēm, un ieročiem, kurus viņa bija atnesusi, lai paākstītos ar Jāzepu. Ārā valdīja haoss, blakus parādījās šī sieviete jau ar ievainojumu un sakot, ka jātiek līdz šai vietai. Par laimi jau priekšā atradās Jānis, mīļais vīriņš. Tas nomierināja meiteni, pat ļoti, vienīgi doma, ka Jāzeps tur palika un... Sakiet, ja jums sāp. Nomierinošs smaids tika veltīts sievietei, kad pie viņas piegāja Jānis. Meitene mazliet pagrieza galvu un veltīja vīram sirsnīgu smaidu, kā par atbildi, kad atgrieza visu uzmanību sievietei. Nelikās, ka asiņošana taisītos apstāties un auduma gabalus, laikam vajadzēs gaidīt līdz sirmam vecuma, skatiens nolaidās līdz kostīmam. Vairākās kārtās saliktajam vieglajam audumam, kurš kalpoja kā platas bikses, un tik pat plīvojošajai aukšiņai. Piedod, Jāzep! No bikšu staras apkašas tika noplēsta strēbele, Mierina tas, ka viņš tāpat būtu šo kostīmu izsviedis, jo tik sadriskātu kostīmu viņš nemaz nevēlētos redzēt. Domas joprojām kavējās pie labākā drauga, kurš bija palicis, lai viņa varētu tikt laukā.