Pēdējais uzbrukums[C] [PZP], Uzveic ļaunumu... Opcijas

[Elony]

Līdz ar viņu atmodīsies klusētāji,
Līdz ar viņu pasaule mainīsies...
/Edolgs/

3067. gads, pavasaris.

Amerikas Ziemeļzeme vēl juta ledainās ziemas elpu. Daudzviet zemi vēl klāja biezs sniegs, arī mežus uz austrumiem no Briežezara. Bija agrs rīts un daba vēl modās, kad to iztraucēja klusa dīkšana. Nelielā klajumā egļu meža vidū, sniegotā zeme sāka celties uz augšu. Atklājās, ka zemes virslānis patiesībā bija nomaskēta lūka, kas slēpa ieeju pazemes garāžā. Tā bija tukša, ja neskaita nelielu, divvietīgu gaisa motociklu telpas stūrī.

Vairāk kā simts metrus zem zemes Raiens uzrunāja savu datoru: "Aktivizē DNS lielgabalus garāžā. Viss kā parasti."
Dators ziņoja, ka pavēle izpildīta. Tagad atlika gaidīt. Drīz ieradīsies mednieki, kas paklausīja viņa aicinājumam. Viņi atradīs garāžu un ar liftu nolaidīsies pazemē. Tad viņš tiem parādīs to.
Raiens vēlraiz uzlūkoja lielo, pelēko kapsulu, kas darināta no nezināma, bet neiznīcināma metāla sakausējuma. Tur bija iekšā viņš, radība, kam līdzīgu uz zemes nav. Vienīgā un pēdējā cilvēku cerība. Viņa vadībā būs iespējama uzvara. Viņš vedīs cilvēkus pēdējā uzbrukumā.

Ja vien to kāds atbrīvos. Viss bija vampīru mednieku rokās. Ja viņi nenāks, tad cilvēki uz mūži paliks vergi. Viņiem ir jānāk.

[mr Bl@ck]

Džeimss ātri bija paķēris no Raiena ledusskapja kādu duci vai vairāk prātikas batoniņu un salika tos kabatās, tad devās uz liftu. Garāžā viņu jau gaidīja viņa uzticamais hārlejs, protams, ka šis modelis bija vecs kā pati pasaule, bet tā shēmas bija izraktas starp gadsimtiem veciem datorfailiem, un tā kā Džeimsam jaunībā nekd īsti nebija ko darīt viņš bija viņu samotējis, protams, viņš bija nomainījis veco iekšdedzes dzinēju uz kodol termiskās sintēzes reaktoru, tas padarīja motociklu daudz ātrāku un tagad tas spēja braukt praktiski neierobežoti ilgi.
Labi mazais, šaujamos ārā, un skenerus arī. Atskanēja atbilstoša pīkstoņa un no nodaļijumiem motocikla sānos un fiktīvās benzīnbākas izizslīdēja un izbīdījās lāzar liegabali. Aizmugrē izbbīdījās zem sēdekļa paslēptās miniatūrās raķetes, tās bija paredzētas laiatkratītos no sekotājiem, ja vajadzēja.
apmierināts ar redzēto Džeimss pārsvieda kāju pār motociklu un ar ievigrinātu kājas kustību nospieda starteri. Atskanēja Hārlejam raksturīgā rēkoņa un mocis izripoja no garāžas gaidīdams, kas notiks tālāk.