Šausmu nometne. Opcijas

[Big Bad Wolf]

Nometnes audzinātāja nervozi gaidīja bērnus, kuriem bija jāierodas pie centrālā parka, lai varētu doties uz „Piedzīvojumu nometni”. Viņa gaidīja pie sarkana autobusa. Viņai rokās bija lapiņa, uz kuras bija sarakstīti visi nometnes dalībnieku vārdi. Viss jau bija sagatavots, lai nometnieki bez liekas kavēšanās varētu doties ceļā. -Tūdaļ jau visiem jābūt klāt,- audzinātāja nodomāja.

Tātad. Jūs visi plus, mīnus norādītajā laikā ierodaties pie centrālā parka. Atliek tikai iepazīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

jū. Spēle sākas!

[Džezā tikai Meit...]

Nolādēts! Nodomāja Melānija un kāpa iekšā autobusā. Tur bija tik smacīgi un karsti! Viņa apsēdās trešajā solā no beigām pa labi, un tā, kā bija mazliet nogurusi, iekārtojās ērtāk un centās aizmigt. Galva atsitās pret autobusa stiklu, tam sākot braukt. Viņa nolamājās un paskatījās debesīs. Bija apmācies. Nogranda pērkons un aiz loga sāka smidzināt. Mela labpatikā izstaipījās un pasmaidīja. Viņai patika negaiss. Pa ausu galam sadzirdējusi audzinātājas teikto, viņa pavīpsnāja un nodomāja. Kā jau vienmēr. Neesam taču mazi bērni. Pēkšņi viņas garastāvoklis bija pasliktinājies. Viņa atkal atcerējās atgadījumu pirms nedēļas un novaidējās. Ne atkal! Kādēļ es to nevaru izmest no galvas? Viņa paskatījās ārā pa logu. Skatienu aizsedza lietus lāses, kuras lēnām slīdēja lejup pa stiklu un savāca mazākas lāsītes vienā lielā. Tās atgādināja asaras. Asaras, kuras tika izlietas dēļ tā muļķīgā strīda. Nekas. Viņa sev atgādināja. Gan jau viss nokārtosies pats par sevi. Aizvērusi acis viņa pamazām iemiga un nonāca pati savā sapņu pasaulītē.