Pēdējais uzbrukums[C] [PZP], Uzveic ļaunumu... Opcijas

[Elony]

Līdz ar viņu atmodīsies klusētāji,
Līdz ar viņu pasaule mainīsies...
/Edolgs/

3067. gads, pavasaris.

Amerikas Ziemeļzeme vēl juta ledainās ziemas elpu. Daudzviet zemi vēl klāja biezs sniegs, arī mežus uz austrumiem no Briežezara. Bija agrs rīts un daba vēl modās, kad to iztraucēja klusa dīkšana. Nelielā klajumā egļu meža vidū, sniegotā zeme sāka celties uz augšu. Atklājās, ka zemes virslānis patiesībā bija nomaskēta lūka, kas slēpa ieeju pazemes garāžā. Tā bija tukša, ja neskaita nelielu, divvietīgu gaisa motociklu telpas stūrī.

Vairāk kā simts metrus zem zemes Raiens uzrunāja savu datoru: "Aktivizē DNS lielgabalus garāžā. Viss kā parasti."
Dators ziņoja, ka pavēle izpildīta. Tagad atlika gaidīt. Drīz ieradīsies mednieki, kas paklausīja viņa aicinājumam. Viņi atradīs garāžu un ar liftu nolaidīsies pazemē. Tad viņš tiem parādīs to.
Raiens vēlraiz uzlūkoja lielo, pelēko kapsulu, kas darināta no nezināma, bet neiznīcināma metāla sakausējuma. Tur bija iekšā viņš, radība, kam līdzīgu uz zemes nav. Vienīgā un pēdējā cilvēku cerība. Viņa vadībā būs iespējama uzvara. Viņš vedīs cilvēkus pēdējā uzbrukumā.

Ja vien to kāds atbrīvos. Viss bija vampīru mednieku rokās. Ja viņi nenāks, tad cilvēki uz mūži paliks vergi. Viņiem ir jānāk.

[Šamanis]

Maniks atbildēja : Nu tad es ņemšu motociklu, bet tavai zināšanai man nav bail puisīt! viņš kādu laiku apdomājās un teica : Manuprāt, tu savu motociklu par augstu vērtē, esmu pārliecināts, ka ar laiku tie vairogi nolietojās, tu jav pats labi zini kādus brāķus mūsdienās ražo!Un tie plasmas lāseri.... kāda no tādiem jēga, vienkārši tērēsi munīciju, protams ja tu prastu labi braukt, tev tādi nemaz nebūtu nepieciešami. Maniks ar nedaudz noraidošu skatienu ieskatījās Grejā.