![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Alveus anima ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.07 Kur: Aiz maskas HP eksperts 2008 ![]() |
Līdz ar viņu atmodīsies klusētāji, Līdz ar viņu pasaule mainīsies... /Edolgs/ 3067. gads, pavasaris. Amerikas Ziemeļzeme vēl juta ledainās ziemas elpu. Daudzviet zemi vēl klāja biezs sniegs, arī mežus uz austrumiem no Briežezara. Bija agrs rīts un daba vēl modās, kad to iztraucēja klusa dīkšana. Nelielā klajumā egļu meža vidū, sniegotā zeme sāka celties uz augšu. Atklājās, ka zemes virslānis patiesībā bija nomaskēta lūka, kas slēpa ieeju pazemes garāžā. Tā bija tukša, ja neskaita nelielu, divvietīgu gaisa motociklu telpas stūrī. Vairāk kā simts metrus zem zemes Raiens uzrunāja savu datoru: "Aktivizē DNS lielgabalus garāžā. Viss kā parasti." Dators ziņoja, ka pavēle izpildīta. Tagad atlika gaidīt. Drīz ieradīsies mednieki, kas paklausīja viņa aicinājumam. Viņi atradīs garāžu un ar liftu nolaidīsies pazemē. Tad viņš tiem parādīs to. Raiens vēlraiz uzlūkoja lielo, pelēko kapsulu, kas darināta no nezināma, bet neiznīcināma metāla sakausējuma. Tur bija iekšā viņš, radība, kam līdzīgu uz zemes nav. Vienīgā un pēdējā cilvēku cerība. Viņa vadībā būs iespējama uzvara. Viņš vedīs cilvēkus pēdējā uzbrukumā. Ja vien to kāds atbrīvos. Viss bija vampīru mednieku rokās. Ja viņi nenāks, tad cilvēki uz mūži paliks vergi. Viņiem ir jānāk. |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Gadalaiku aizstāve ![]() Grupa: Spēļu pārziņi Pievienojās: 14.11.05 Kur: Visa sākumā, vidū un beigās Spēļu pavēlniece ![]() |
Kamēr pārējie ko darīja, Darels vienkārši pētīja kapsulu, Nu pēc augļu glabātuves neizskatās, tur jābūt kam dzīvam. Cilvēkus jau sen tā neglabā, varbūt tik kādā vampīru pilī kā rezerves priekš sliktiem laikiem, bet priekš vampīra atdzīvināšanas mūs te nesasauktu... No domām izrāva Raiens ar piedāvājumu iet uz virtuvi.
Iegājis virtuvē puisis atspiedās pret sienu, kas atradās tur pat pie durvīm, sēdēt nebija vēlme, bet kur citur nostāties nebija ērti, jo gar pārējo sienu bija ierīces priekš ēdiena, bet stāvēt kā mietam pie galda... -Un kas būs, ja mums tomēr izdosies? Ja pieņemam, ka tomēr mēs dabūsim tās rūnu atslēgas, atvērsim kapsulu, un tad? Kas tad būs? Es pieņemu, ka tu domā, ka tas radījums mums palīdzēs, bet kādēļ? Vai tam ir pamatojumi? Visdrīzāk viņš nogalinās gan cilvēkus, gan vampīrus, vai vienkārši sataisīs jaunu kārtību, kurā viņš ir visu galva. Ja pat vampīri ir centušies viņu iznīcināt un baidās no viņa, tad kādēļ tu domā, ka priekš cilvēkiem viņš ir mazāk bīstams?- Tā runājot, skatiens pakavējās pie Greja, tik noprotams Raiena radinieka, nebija brīnums, ka viņa rīcība nebija īpaši pārdomāta, viņš tak bija vēl bērns, kurš piedzīvojis tikai saldas uzvaras dēļ savas tehnikas nevis meistarības un pārdomātības. Beidzot runāt, puisis sajuta asins smaržu, tā it kā kacinot kutināja ožas orgānus, negaidīti Darels palūkojās uz Džeimsu. Izbeidz! Domās tika noskaldīts un viņš vairs nejuta kacinošo smaržu. -Un vēl pie tam es piekrītu šim kungam...- viņš norādīja uz Džeimsu, -... tas varētu būt pielīdzināms pašnāvībai. Vampīru lordi ļoti labi apsargā savus mitekļus, viņos ir grūti ietikt, bet iztikt... neiespējami. Un vēl skatoties uz mūsu skaitu... pat ja mums izdotos iekļūt, ja izmantojam iespēju, ka kāds lords ir atstājis savu pili gandrīz neapsargātu, jo aizsūtījis visu karaspāku karojot ar citu tādu pašu lordu, tad mums vēl būtu jātiek garām pašam lordam. Reti kad paši lordi iet karot, viņi nemīl smērēt savas bālās rociņas, bet es arī neteiktu, ka viņi ir ar pliku roku ņemami, ne pa velti viņi ir pakļāvuši citus vampīrus un likuši sev kalpot, jo ne visiem tas īpaši patīk, bet viņi pakļaujas spēcīgākajam.- |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 12.05.2025 15:45 |