Pēdējais uzbrukums[C] [PZP], Uzveic ļaunumu... Opcijas

[Elony]

Līdz ar viņu atmodīsies klusētāji,
Līdz ar viņu pasaule mainīsies...
/Edolgs/

3067. gads, pavasaris.

Amerikas Ziemeļzeme vēl juta ledainās ziemas elpu. Daudzviet zemi vēl klāja biezs sniegs, arī mežus uz austrumiem no Briežezara. Bija agrs rīts un daba vēl modās, kad to iztraucēja klusa dīkšana. Nelielā klajumā egļu meža vidū, sniegotā zeme sāka celties uz augšu. Atklājās, ka zemes virslānis patiesībā bija nomaskēta lūka, kas slēpa ieeju pazemes garāžā. Tā bija tukša, ja neskaita nelielu, divvietīgu gaisa motociklu telpas stūrī.

Vairāk kā simts metrus zem zemes Raiens uzrunāja savu datoru: "Aktivizē DNS lielgabalus garāžā. Viss kā parasti."
Dators ziņoja, ka pavēle izpildīta. Tagad atlika gaidīt. Drīz ieradīsies mednieki, kas paklausīja viņa aicinājumam. Viņi atradīs garāžu un ar liftu nolaidīsies pazemē. Tad viņš tiem parādīs to.
Raiens vēlraiz uzlūkoja lielo, pelēko kapsulu, kas darināta no nezināma, bet neiznīcināma metāla sakausējuma. Tur bija iekšā viņš, radība, kam līdzīgu uz zemes nav. Vienīgā un pēdējā cilvēku cerība. Viņa vadībā būs iespējama uzvara. Viņš vedīs cilvēkus pēdējā uzbrukumā.

Ja vien to kāds atbrīvos. Viss bija vampīru mednieku rokās. Ja viņi nenāks, tad cilvēki uz mūži paliks vergi. Viņiem ir jānāk.

[Elony]

Raienu pārsteidza Džeimsa emocionālā runa īpaši 'lopi'. Bet vispār brīnīties nevajag. Lai kāpēc Džeims būtu kļuvis par mednieku, vampīri bija nodarījuši viņam ko ļaunu, tāpat kā vairumam vampīriu mednieku un arī cilvēku.

Raiens nopūtās un sāka runāt ar Džeimsu:
"Es zinu ka tu neesi vampīrs, citādi mani lielgabali tevi būtu pārvērtuši putrā. Bet tu esi pusvampīrs, vajadzēja pašam padomāt par asins krājumiem. Man nav daudz... asinis, kas ir man, glabājas leduskapī, paredzētas situācijām, ja manas asinis tiek saindētas ar vampīru gēniem. Pagaidām tā nav gadījies... Bet ilgsam laikam nepietiks. Ceru, ka tavas mednieka prasmes ir pietiekami labas, ja man tev jādod asinis no saviem krājumiem"

Lifts apstājās un abi mednieki izkāpa ārā. Rokas raidītājā atskanēja Greja balss. Tad viņš beidzot ieradās dzīvo vistuvāk, bet citi ieradās ātrāk, piktojās Raiens.
"Nemaz tik ilgi šķirti nebijām." Raiens atbildēja un viņa balss skanēja skļruņos garāžā, "Bet tev patiks tas, ko parādīšu. Brauc lejā un apsveicinies ar pārējiem, varbūt kādu pazīsi."
Raiens ieveda Džeimsu lielā telpā pa labi no lifta. Šeit atradās daudzi ieroči - gan aukstie, gan šaujamie, dažas bruņas, pārtikas krājumi katēs gar sienu un daudzas citas mantas, diezgan juceklīgi izvietotas noliktavā.
Pretī durvīm atradās leduskapji. Raiens vienu atvēra un izvilka vairākus plastikāta maisiņus ar tumšsārtu vielu. Viņš tos ielika atkausētājā(kaut kas līdzīgs mikroviļņu krāsnij) un viela pārvērtās šķidrumā. Raiens maisiņus nolika uz paplātes uz galda, blakus atkausētājam.
"Tad, kamēr tu uzņemsi barību, es došos atpakāl pie pārējiem." Reiens teica Džeimsam. Šī barošānās viņu mulsināja, taču viņš spēja saprast, ka tā ir nepieciešama un pret pusvampīru gribu. "Neko neaiztiec, vari pazaudēt roku vai kaut ko uzspridzināt. Kad pabeigsi, nāc atpakaļ uz augšu."
To teicis, Raiens devās uz liftu.

Manikam neizdodas atvērt kapsulu. Tā ir no tumšai pelēka metāla, ļoti izturīga, ovālas formas. Augšgalā redzams rakstu zīmes, sens rūnas un astoņas atveres.

(OCC: Wolwerine, kas kapsula ir, lasi spēles leģendu, taču tavs tēls to nezina, var tikai minēt. Kapsulas izskatu es uzzīmēju, apskati te.)