Istari, ...sakarā ar ķidātāju pulciņu... Opcijas

[Nulukkizdin]

Nu tad tā - es pieteicos uzrakstīt nelielu kopsavilkumu par istariem un te nu tas ir. Par šīm būtnēm jau, protams, varētu rakstīt vēl un vēl, bet te nu ir pamats uz kura bāzes attīstīties...

Istari

Kas ir Istari?

Pašos iesākumos, pirms Pasaule vēl bija radīta, Eru, saukts arī par Iluvatoru, izveidoju grupiņu dažādas varenības garu – Ainurus.

Katram no Ainuriem Eru deva mazumiņu sev piemītošo zināšanu un īpašību. Šeit izņēmums bija Melkors, kam Eru iedeva mazumiņu no visa kā, izveidojot to par pašu varenāko Ainuru.

Pavisam drīz Aunuri tika sasaukti kopā, un tika radīta Ainuru mūzika – masveidīga dziedāšana. Šajās dziesmās Eru ielika savu pasaules vīziju, pasaules redzējumu, un tā, caur Ainuru dziesmām tapa šī pasaule.

Pēc pasaules rašanās daudzi Ainuri izjuta vēlmi doties uz šo skaisto vietu un Eru to atļāva. Šie Ainuri tika nosaukti par Valariem un Maiariem, pārējie palika dzīvot (eksistēt) ārpus laika robežām. Ainuri, kas pameta ārpus laika telpu, vairs nevarēja tur atgriesties.

Par Valariem tika nosaukti spēcīgākie no Ainuriem, kas apmetās uz dzīvi jaunizveidotajā pasaulē, bet par Maiariem – mazāk spēcīgie. Katram Valaram bija “piesaistīti” vairāki Maiari, un varētu teikt, ka Maiari bija Valaru palīgi.

Istari (tulkojumā “gudrie”) jeb burvji arī bija Maiari.


Kāpēc Istari tika sūtīti uz Viduszemi un kas viņus sūtīja?

Laiks gāja, Viduszemē notika dažādi kari un kaujas, kādā milzīgā kaujā tika sakauts un padzīts pats ļaunuma iemiesojums Melkors, bet Saurons, kas tajā laikā bija Melkora leitnants, paslēpās un nogaidīja. Vēlāk Saurons turpināja savas ļaundarības, līdz tika sakauts un zaudēja savus spēkus (Isildurs nocirta viņam pirkstu ar gredzenu). Tomēr nosacītais miers nebija ilgs. Pavisam drīz Saurons sāka atjaunot savu varenību, un sāka pulcēt jaunus karapūļus un centās atjaunot bijušo ļauno spēku varenību.

Valari to pamanīja un nolēma rīkoties. Vēlvienā cīņā viņi piedalīties nevēlējās, tomēr bija norūpējušies par Viduszemes brīvo tautu likteni, tādēļ tika sasaukta Valaru apspriede.

Nav īsti skaidrs, kas šo apspriedi sasauca un vai tā bija Valaru iniciatīva vai varbūt Eru tā izlēma, tomēr apspriede notika. Tika izlemts, ka vajag uz Viduszemi sūtīt grupiņu Maiaru, kas palīdzētu turienes tautām cīņā pret Surona atgriešanos. Šiem Maiariem bija jādodas turp ietērptiem vecu vīru izskatā un nevis pašiem jādodas cīņā, bet gan jāpārliecina cīnīties Viduszemes tautas.

Šāds uzdevums nebija viegls pat Maiaram un bija jābūt ar lielu drošsirdību apveltītam, lai piekristu doties šajā uzdevumā. Tā nu Valaru vadonis Manwe jautāja: “kurš ies?”. Tikai divi maiari panāca uz priekšu – Sarumans un Alatars – vienīgie divi drosmīgie (vai varbūt pārgalvīgie), kas nebijās uzdevuma. Tad Manwe paskatījās uz Gendalfu un jautāja kāpēc viņš negrib iet, un Gendalfs atteica, ka viņš esot par vāju tādam uzdevumam, un ka viņam esot bail no Saurona. Manwe tik noteica, ka tas ir jo labāk un pavēlēja Gendalfam piedalīties. Tālāk ir minēts, ka vēl tika paņemti maiari Polondo un Radagasts.

Tā nu šie 5 istari tika nosūtīti uz Viduszemes ziemeļ-rietumu daļu, bet, kā Tolkīns vēlāk minējis, šie nebija vienīgie istari, kas devās ceļā, jo tika nosūtīti vēl (nezināms skaits) uz citām Viduszemes daļām.

Tolkīns ir vairākkārt mainījis domas par to kādā kārtībā šie 5 istari ieradās Viduszemē – vai tie ieradās kopā, vai pa vienam. Tomēr skaidrs ir tas, ka tas notika III ēras 1000 gadā un viņi ieradās tērpušies vecu vīru izskatā un bija kā noslēpumaini radījumi apkārtējām tautām. Kā Tolkīns raksta – vien Kirdans un varbūt Elronds un Galadriela zināja, kad šīs būtnes ieradās, un domājams arī zināja (vai nojauta) par viņu uzdevumu.


Istaru liktenis Viduszemē.

Tā nu Istari izklīda pa Viduszemi, vācot dažāda veida informāciju un pētot šejienes parašas. Viņi nezināja, kad un kur Saurons varētu parādīties, tāpēc klejoja viss apkārt… Gendalfs pārsvarā uzturējās ziemeļu reģionā, Rivendellas un Hobitonas (Tuntmales) tuvumā, kamēr Sarumans vairāk pievērsās Gondoras un Rohānas apkārtnes pētīšanai, bet Radagasts devās uz Mirkwoodu (Drūmmežu). Polondo un Alatars (saukti par zilajiem burvjiem) devās tālu uz austrumiem un nekad vairs neatgriezās – nav zināms, kas ar viņiem notika, tomēr Tolkīns pauž cerību, ka abi visai ievērojami ietekmēja Saurona pazudināšanu, atturot austrumu tautas no masveidīgas pievienošanās Saurona spēkiem.

Pēc Tolkīna domām, vien Gendalfs izpildīja sev uzticēto pienākumu. Pārējie izgāzās.

Izmantotā literatūra

Unfinished Tales
Silmarillion
Tolkien`s letters
LOTR


p.s. es vēlētos dzirdēt jūsu komentārus par šo manu kopsavilkumu un varat jautāt par iespējamām neskaidrībām...

[Erasmus]

Gendalfs Pelēkais patiesībā darīja ļoti daudz.

Kas būtu noticis, ja kādā dienā, netālu no Brī, šis pats pelēcis nebūtu saticis Torinu Ozolvairogu un nebūtu noorganizējis šo gājienu, lai atgūtu Vientuļo Kalnu. Tur apakšā ir daudz dziļāka nozīme, nekā rūķa dārgumu, māju un goda atgūšana. Kas būtu, ja nebūtu rūķu un Dale'as cilvēku, kuri aizturētu Easterlingu invāziju Rhovannionā, Gredzena Kara laikā? Kas būtu, ja Saurona rīcībā nonāktu tas pats Smogs?

When you think of the great Battle of Pelennor, do not forget the Battle of Dale. Think of what might have been. Dragon-fire and savage swords in Eriador! There might be no Queen in Gondor.

Istari galvenais uzdevums nebija ar brutālu spēku apkaut Saurona čempionus. Katram uzdevums bija cits, bet tomēr viņi vairāk darbojās aizmugurē.
Gendalfs īpašu uzmanību pievērsa elfiem, ar kuriem šis bija labās attiecībās (ne velti Kirdans šim atdeva Narya), hobitiem un rūķiem. Nazgulu dauzīšana pilnīgi noteikti nebija viņa uzdevums.
Radagasta uzmanība bija vērsta uz dzīvniekiem, jo arī ar tiem varēja uzzināt par Saurona darbībām un stāvokli vispār.
Zilo Burvju uzdevums bija palīdzēt austrumu tautām, jo ne visi Easterlingi bija Saurona pusē (tas, ka arī Easterlingi ir dažādi pierādas jau Silmarillionā - Nirnaeth Arnoediad, kur Ulfangs un viņa dēli nodeva elfus, kuriem viņi solīja uzticību, bet Bor un viņa dēli palika uzticīgi un apkāva Ulfangu un viņa dēlus, iekams viņi paši krita), bija daudzas dumpiniektautas, austrumos mita arī rūķu klani un Avari elfi. Ne velti viņus arī sauca par Romiestamo un Moriehtar - tulkojumā no Quenyas tas nozīmē Easthelper un Darkness-Slayer.
Sarumana uzdevums nebūt nebija kauties ar Nazguliem. Sarumans visvairāk ņēmas ar cilvēkiem, daudz ceļoja arī pa austrumiem, līdz Gondoras Steward's Berens viņam iedeva Orthanca atslēgas. Tad viņš sāka īpašu uzmanību pievērst Saurona vecajiem rīkiem un metodēm, un sāka studēt Varas Gredzenus - to radīšanu un vēsturi.

Tas kurš bija White Council galva, nebija atkarīgs no tā, kurš vairāk Saurona čempionus atspārdijis. Sarumans bija galvenais, jo tā tika nolemts koncila radīšanas brīdi, jo viņš bija vecākais un gudrākais, kaut arī Galadriēla bija par Gendalfa iecelšanu par galveno.