Kad ir palikušas pēdējās cerības...., [C] Opcijas

[Zōzā zač zač]

Notikumi, kas bija pirmajā villa jau bija aiz muguras. Visi jau sēdēja automašinā(Milzīgā busā, ka slīdzīgs limuzīnam.) un devās uz nākamo villu, cerēdami, ka tur būs mierīgāk, lai varētu atkopties.
Jo bija noticies daudz kas. Dēļ pēdējo vilkaču uzbrukuma visi bija smagi cietuši.
Keila vēljoprojām bija bezsamaņā, un Tarra arī. Tarra nokļuva bezsamānā tad, kad Metjū viņu līdz ar Keilu iznesa laukā no villas un viņiem uzklupa divas vilaktes un smagi viņus visus traumēja.
Visi trīs aslēdzās pilnīgi.
Sebastians aiz sērām par Leiju, kura nomira, arī cieta no šim vilkatēm, kaut arī viņš pārvērtās par vikati un vienu no viņām saplosīja, otra tikmērt viņam jau bija ar savām ķetnām iekrāmējusi pa galvu un atlsēgusi viņu.
Grejs ar savu neadekvāto rīcību bija nokļuvis visā trulā situācijā. Viņš izvairoties no vilkaces cirtiena paklupa aiz kāda līķa un krisdams atsita galvu pret asfaltu un tūlītēji atslēdzās.
bija palicis vairs AMrkuss un Bens.
Bens savā "bloodrage" bija kļuvis stiprāks un ātrāks. Ievainojumi dzija ātrāk, bet tas bija letāli ilgi atrasties "bloodrage". Tāpēc viņš ar Markusu piebeidza šo pēdējo vilakti.
Markuss viņai novērsa uzmanību un Bens viņai izdarīja letālu triecienu. iztrieca caur galvu savu sudraba dunci, tādējādi atstājot vilkaces galvā milzīgu caurumu. Iespaidīgi.
Lēnāma tejot no šī "bloodrage" viņa acis beidzotieguva normālo krāsu, jo "bloodrage" laikā tās bija pildītas ar asinīm.
Viņš piegāja pie Lurdesas, kura par brīnumu vēl bija dzīva, bet varēja redzēt, ka viņa mirst.
Viņa viņam pateicās par to, ka dāvāja viņai mūzīgo dzīvību un jaunību, viņa būtu šo dāvanu lietderīgi izantojusi, bet viņu pārsteidza guļošu vilkaces.
Pār lurdesas vaigu notecēja pāris asaras, kuras bija nedaudz sārtas no asinīm.
noglāstījusi Bena vaigu viņa ar smaidu uz lūpām nomira bena rokās.
Bens gan garīgi, gan fiziski salūza un atgūlies blakus Lurdesai aizmiga.
Vienīgais palika Markuss, kurš noraudzījās, kā visi šeit bija pusmiruši, daži miruši.
Par laimi Metjū bij atjēdzies un nedaudz saplosīts piegājis pie Markusa ar viņu sarunāja, ka viņš palīdzēs viņiem. Protams par markusa paša zivēlētu pakalpojumu, ko Markuss pateiks vēlāk.
Metjū ar Markusus atrada Lielu mašīnu kurā varētu sagūldīt visus dzīvos, lai varētu turpināt savu ceļojumu.
Abi iegūldija Benu, Tarru, Keilu, Bastianu un Greju mašīnas aizmugurējos krēslos, kas bija pa visas mašīnas aizmugures sāniem.
Par laimi Markusa sadragātajā mašinā vēl bija asinss pudeles, kuras varēja lietderīgi izmantot vampīri, kas bija atslēgušies, kā Keila, Bens un Grejs. Katram no viņiem bija jau mutē ielietas asins glāze, lai viņi ātrāk atjēgtos un lai sevi pilnībā izdziedētu viņiem blaksu bija pa divlitrīgajai asins pudelei.
Markuss sēdēja pie stūres un vadīja šo automašinu. Metjū jau viņam bija izklāstijis norādes uz kurieni braukt. Tāpēc Metjū tur pat blaksu sēdētāja krēslā iemiga, lai nedaudz atgūtos no šīm traumām. Brūces vilkās ciet, bet iekšēji viņš bija pārguris.
Tagad visi brauca mašīnā un katrs gulēja savā krēslā, drīzāk uz trijiem krēsliem.

Laiks bija samērā mierīgs, nedaudz apmācies, bet par lietu tas neliecināja. Pūlkstenis bija apmēram 2 naktī, varēja just, ka apmēra pēc 3-4 stundām saule ausīs, tāpēc vajadzēja pēc iespējas ātrāk tikt uz to villu, lai vampīri nebaudītu savu mūža pēdējo saullēktu.
Viņi visi brauca, pa Asfaltētu ceļu, kuram apkārt bija mežs, skujukoku mežš.
UN gar ceļa malu bija laternas, bet ļoti reti izkārtotas, ka katr laterna bija ik pa 200 metriem vai pat retāk. Un puse no tām pat nespīdēja.


(turpiniet visu, pēc ši uzrakstīt, ka atmostaties mašinā, katrs uz sava krēsla, kur varētu sēdēt 3 cilvēki. Masīna ir kā milzīgs Hamer limuzīns, kuram sēdekļi ir gar sāniem.)

[Zōzā zač zač]

Mistisku vai nemistisku iemeslu dēl Metjū bija izsviests no mašinas ārā.
kaut kādos krūmos gulēdams viņš bija dusmīgs viņš gribēja šajā mirklī visus šo nogalināt un saplosīt.
Un šajā mirklī viņš iekšēji juta, ka viņu uzrunā viņa zvērs. Tas viņam teica, klusi, kā pavasara vējš.
-"Izlaid mani paspēlēties"-
Metju pat neibilstams paklausīja un palaida šo zvēru laukā.
Otro reizi Metjū pārvērtās, viņa āda kluva pelēcīga un pats kļuva masās smagnējāks, lielāks un būdīgāks.
Milzīgs rēciesn, kas atbalsojās, pa visu apkārti.
Tiklīdz no puiša lāpstiņām izplēsās spārni viņš uzreiz metās skriešus pie tuvākā no viņiem visiem. U par nelaimi tas bija Grejs.
Pēkšņi viņu no mugurpuses sānēma stipra roka un ielidināja viņu kokā.
Pēc tam sekoja Bastians, kuru Metjū skatīja aci pret aci. Viens spēcīgs sities pa sāniem un Bastians tika ietriekts smagi zemē.
Tad sekoja Bens, bet ne pats nesvarīgais, jo bija pēdējais.
Ar savu asi kaulaio spārnu Metjū caururba Bena sānu uz pacēla viņu virs zemes un ar spāru atvēzējoties viņš viņu uzmeta Bastianam virsū.
Stāvēdams ar muguru pret Niennu viņš pagrizās un viņu uzlūkoja.
-"Tev ir dota iespēja, tagad. Esi gudra izmanto tagad."-
Balss bija raupja un samērā neskaidra, jo katrs vārds tika izteikts ar garu norūcienu.
-"Ja tu vēlies dzīvot, ej. un vairs neatgriezies, jo tad tu... "-
Nepabeidzis teikumu Metjū pārvērties pagriza viņai muguru, itkā viņa viņam būtu niecība. Sīks puteklītis viņa acīs.
Metjū nopētija viņus visus, kas bija sākuši viens ar otru strīdēties u kauties, jau iepriekš.
Tas viņu kaitināja un viņam palīdzēja pārvērsties pilnībā. Kaut aŗi viņš nespēja sevi šajā dzīvnieciskajā formā kontrolēt, viņam tas patika, jo viņš sajuta neparasti spēcīgu spēku, varu.


occ: esi pārliecināts, ka Grejs ir neparedzams (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 23.05.2007 15:20