Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Roviela]

- Ak, neliecies par viņu ne zinis, - Aridena mierināja Devu, - savaldies! Tev jābūt stipram! Ne te, ne templī... un tieši viņš jau tas nebija, Tava sirds nenomierināsies...
Viņa uzmundrinoši smaidīja.
Tad izdzirda viņa mātes vārdu - Ariadne! Meitene zināja, ka tas nepavisam nav bieži sastopams vārds... un drako, kas viņu nogalinājis!

- Klau, ko teikšu, - viņa pārsteigtā tonī, nemaz nepieklusinot balsi teica. Tempļa velvēs vārdi atskanēja ar vairākkārtīgu atbalsi.
- Tad Tu esi mans brālēns! Gan vārds, ko man teica, gan izskats... tāpēc Tu man šķieti pazīstams. Man mātesmāsa bija Ariadne. Jā, un māte man par viņu stāstījusi diezgan daudz, un jā, viņa mira no drako rokas. Bet vai tu zini... - Aridena saminstinājās, viņai tā, uzreiz, negribējās to teikt. Tas būs sāpīgi.
Viņa tomēr turpināja
- Vai Tu zini, ka viņa mīlēja drako? Neko vairāk es nezinu... ne vārdu, neko, ne arī kā viņa aizgāja bojā.

Zemē guļošais drako sakustējās, tad ar kaut ko meta viņu virzienā, Aridena nepamanīja, ar ko.
- Nē! Nudien! Dev, Tev bija taisnība, - angela kļuva nikna, - mums vienkārši vajadzēja viņam pārgriezt rīkli, kamēr nemaņā, bet mēs viņu vēl ārstējām! Kāds... es nezinu kas! Trūkst tāda vārda. Un par drako vēl runā, ka viņiem esot pūķu sirdis! Kur? Šajā vienā nav ne miņas no tā.
- Dev, Tu neesi ievainots?

Izdzirdusi balsi no tempļa ieejas, viņa pameta acis uz turieni:
- Te ir vēl kāds? Nu jā... varētu būt.

(OOC - Aridena runāja skaļi, iespējams, to dzird visi, kas ienākuši templī.)