Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Roviela]

(OOC - (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Tu gribi teikt, ka šī ir LS? Nav gan, tāpēc viss ir kārtībā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) Tūlīt būs fantāzija (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif) )

Devam aiz muguras nedzirdami kā pūcei noplīvoja balti spārni, bet tie nebija viņa spārni, angelam ap kaklo apvijās divas slaidas un baltas, bet spēcīgas rokas, un viņš tika parauts gabaliņu atpakaļ. Tas, kas bija viņam aiz muguras, Devu vaļā laist negrasījās.
- Brāli! Tu esi kurls? Tu nedzirdēji, ko teicu? Tu nedzirdēji, ko viņa saka? - atskanēja skaļš čuksts. Tā bija Aridena.
- Tu neesi gudrāks par to drako!
Angela palaida vaļā baltspārni un pagājās nostāk.
- Liec to meiteni mierā! Nakts paiet, bet daži te kā bērni nespēj sadalīt visiem piederošu vietu. Angs būs nemierā ar Tevi... Vai tāpēc Tu esi te, lai celtu ķīviņus?

[Develin_]

occ: well actually Roviela, stāstā tiak teikts tautas NĪST viena otru, aju no mazas kājas tiem mācīts ienīst draco un slepkavot viņu. turklāt tika arīdzna teikts viņi saliedēsies kopē`ja kauāj kas vēl nav sākusies tāpēc manam varonim ir visas tiesības izturēties pret drao tautas pārsāvjiem kā viņs vēlas - jeb tos nīst turkāt ja palasa aprakstus - iedomīgi maitas kā Devs tā arī uzvedas.bet labi. miers. es atvainojos par savu neprofesionālismu. ir rasts spēlēt savādāk. es uzrakstīšu aprakstu izskadrojot visu un viosiem. patlaban būtu jauki ja jūs piespēlētu līdzi. paldeis.


jau otro reizi atrauts no sava vēlamā upura Devs jutās nožēlojami.. turklāt šoreiz tā bija sieviete.. viņa paša cilts sieviete.. puissi neazdrīkstējās neko tiekt. viņš tikai pacēla acis.. tad atkal tās nodūra un pacēla lai izdvesu tažus klussu atvainošanās vārdus jaunajai draco.
viņs pašķielēja uz nesen kā taslēgto draco pusis.. tad pasmaidīja pie sevis. pārlaidis acispār visiem radījumiem, viņš sasita spārnus, un pacēlās gaisā lai nolaistos savā klints stūrī..

nakts bija izcili skaista. mēnes sedz divas naidīgas tautas,kas biaj nākušas šei, lai apvienotos.. un lābtu. glābtu savu nāktoni, kas vēl bija tīta miglā. devis jau atkal pievērsās jaunajai draco meitenei.. šis pelēkais acu skats..nu gluži kā..
-..nē tas nevar būt.. - viņs pie sevis nočukstēja, tad atkal pavērās debess tumšajā jumā...
- lai Angs mūs sarga.. - viņš nomurmināja pie sevis, un laidās lejā pie pārējiem.. lai mestu naidu pie malas. lai.. izdzīvotu un vēl kaut reiz ieraudzītu nakts skaistumu glāstot viņa seju.

-... nolaidiet savus ieročus. nav vērts apslaktēt vienam otru.. vismaz uzreiz.. - ar naivu smaidu viņš piebilda..
- trīs tautas.. mēs esam.bijām un būsim. vareni. spējīgi. īpaši. un radīti..a r pašu dievu svētību... - viņs turpināja paceldams acis un ieskatīdamies katra sejā.
- lai arī draco šeit ir maz pārstāvēta.. un angelu ir daudz pār spēka sakitā.. mums jāveic smags uzdevums.. musm jāatrod izredzētais.. lai arī kā... lai arī kas notiks ar mūsu dārgajām tautām.. Aridenai ir tasinība.. atvainojos apr savu agresivitāti.. bet tāda ir dabas kārtība spēcīgākasi izdzīvo... - pēkšņi Devs apklusa aizdomādamies par savas ruans bezjēdzīgumu..kas vīnš tads bija lai kādam diktētu noteikumus? neviens. viņš bija tikai bārenis no angelu cilts kas audzis vinatnē pieciešot visu ko dzīve tam devusi..
-.. zeme irpeitiekoši slacīta ar asinīm.. - puisis klusi novilka un pagriezās pret bezsamaņā esošo draco..
- kādam noderētu uzliet ... tam... tam radījumam ūdeni.. vai iebakstīt.. bez žēlsirdības.. lai nav jāstiepj uz templi... - viņs nomurmināja.. tumsa sāka bālēt un sauels stari lauztin laužās pār angelu kapsētu apspīdot brukošo templi.

Devs pavērās templī.. tas viņu nomierināja.. gluži kā tad kad viņš vēl bija mazs bērns rotaļājies šajā templī. Tas bija kā māte sun tēva siltās skavas, nomierinošas un liegas.. tempļa velves t`avein vīnu sauca pie sevis.. viņs sasita spārnus un ļāva tiem pašiem nest viņu uz tempļa pusi..

pirms viņš vēl bija paspējis traukties pretī templim.. viņš pagriezās pret palikušo radījumu bariņu...
- jūs nākat..? - pusis jautāja un pielidoja tuvāk lai paceltu atslēgto draco un aiznstu to līdzi uz templi.