Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Malduguns]

Rofe pasmīnēja. Angels viņai pretī likās ļoti nervozs. Zobens pie viņas kakla kā par brīnumu vairs nešķita tik draudīgs, lai gan atkal bija pavērsts bīstamākā pozīcijā.
-Ja tu to nepamanīji, tad es jau divas reizes pateicu, ko gan te meklēju, angel,-Rofe sacīja ar vieglu smīnu.-Mani neviens nav sūtījis, es nācu pati, jo esmu brīva gan savā garā, gan miesā. Es eju kur gribu un daru ko gribu.
Rofe cieši ielūkojās angelam acīs. Viņa baltie spārni vizēja mēnessgaismā un izskatījās skaisti. Tomēr angela vaibsti nebija tipiski angeliem. Tajos bija kuta kas savādāks, kaut kas, kas tik ļoti atgādināja Rofes cilti.