Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Malduguns]

Rofe apbrīnojamā ātrumā kravāja savas mantiņas. Viņa zināja, ko darīs - ies prom no šejienes un pēc iespējas ātrāk. Cilvēku skaits šeit bija pieaudzis un tagad viņi bija gan templī, gan ārpus tā. Klusi lādējot visu pasauli, meitene uzmeta vieglo somu plecos un veilki izslīdēja no savas nišas. Personas, kuras bija templī palika kaut kur aiz muguras, tāpēc Rofe atviegloti uzelpoja, lai tūlīt pat atkal saspringtu. Kur bija palikuši pārējie tempļa miera traucētāji? Meitene palūkojās visapkārt un saausījās, visapkārt valdīja pilnīgs klusums. Viņa klusiem soļiem zagās ārā no tempļa. Četrinieks aizsprostoja ceļu uz izeju, jo citādi Rofei būtu jālaužas cauri pamatīgiem brikšņiem un viņu, protams, izdzirdētu. Meitene uzmeta žiglu skatienu pulciņam. Trīs angeli un viens barbars. Nopūta, kaut ko tādu viņa nevēlējās sastapt. Tā nu viņa palika noslēpusies ēnā un gaidīja, kas gan notiks tālāk.