![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.05.07 Kur: tur. tur tukšumā un brīvība. ![]() |
Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...
Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm... |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cenšas pārkliegt komentētāju Pasaules kausa izcīņā kalambolā ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 08.06.04 Kur: In shadows, looking how the fate unfolds ![]() |
Nakts, pār kluso kapsētu pāršalca vien vēja maigas brīzes, bet naktī kāds bija modrs un nenogurdināms. Enlils sēdēja sakrustotām kājā un apmetņa kapuci novilcis dziļi pār acīm, lai noslēptu savu sakropļoto seju.
Viņš meditēja, iklausījās trokšņos un juta kā elpo debesis un zeme, juta kā runā zeme, kā čukst akmens un murmina strauti tālu kalnienēs. Te, pie brūkošā Draco tempļa, viņš bija radis patvērumu. Sirds viņam sacīja te viņam būs gaidīt. Ilgi gaidīt nenācās tālienē atvilnīja dziesma, piesmakusi, kas liecināja ka dziedātājs bija barbars. Templī varēja dzirdēt rosību, noplīkšķeja pātaga, vai arī kas cits, attālums neļāva noprast. Pie tempļa bija izcēlies strīds mēnesnīcā uzmirdzēja tērauds, sīks zibsnīti, bet medniekam gana lai saprastu ka kas briest. Klusi kā vanags viņš izpleta ogļmelnos spārnus un pacēlās debesīs. Zvaigznes pasniedzās mazliet tuvāk aicinādamas viņu tām pievienoties, bet tagad nebija vaļas. Ar liegu spārnu vēzinu viņš piezemējās uz tempļa jumta. Lejā bija redzamas barbara un angela aprises. Enlils sakņupa uz tempļa jumta izvilkdams no zābaku stulmiem dunčus būdams gatavs kuru katru mirkli mesties pikējumā un izšķirt ķildniekus. Bet pagaidām viņš gaidīja, kluss kā nakts visapkārt. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2025 17:16 |