Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Malduguns]

Barbars ar kādu runāja, tas nozīmēja tikai to, ka viņš nav viens, jo barbari, lai arī cik ļoti dzēruši būtu, parasti nerunāja ar iedomu tēliem. Turklāt iedomu tēli parasti nevienam nedraudēja skaļā balsī. Pēc draudiem varēja spriest, ka draudētājs ir angels. No Rofes krūtīm izlauzās klusa nopūta. Izskatījās, ka šī nav tā mierīgākā vieta, kur pārlaist nakti. Vēl jau varēja klusi paslīdēt viņiem garām un doties tālāk, bet dažas stundas, kuras veltīt miegam, atgūt pa dienu. Taču kaut kas atturēja meiteni no šadas rīcības. Viņa nosprieda, ka labāk būtu palikt tepat un mierīgi pagaidīt kamēr abi strīdnieki aizies. Rofe pasniedzās pēc sava stileta un viņas pirksti apvijās ap tā auksto spalu. Stilets bija piederējis viņas tēvam un tagad bija nonācis Rofes īpašumā. Viņa to bija veikli nočiepusi no bērnunama vadītājas, kopā ar citām savām mantām.