Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Malduguns]

Rofe atkal iztrūkās no snaudas, kurā bija iekritusi kaut uz mirkli. Meitene nezināja, cik ilgi bija gulējusi, tomēr šoreiz bija pilnīgi pārliecināta, ka viņu ir uzmodinājis kāds troksnis. Troksnis, kurš atgādināja pātagas cirtienu. Rofe atglauda tumšbrūnās matu šķipsnas, kuras kārtējo reizi krita sejā un izslējās taisnāk. Meitene ausījās gluži kā suns, tomēr skaņa neatkārtojās, šoreiz klusumam pa vidu iemaisījās kāda balss, kura visdrīzāk piederēja barbaru vīrietim, tas bija nepārprotams tembrs un arī dziesmas vārdi vēstīja par kādu barbaru uzvaru. Rofe klusi nopūtās un atslīga pret sienu. Šobrīd viņa negribēja sastapties ne ar vienu. Pirms mirkļa viņa vēl bija cerējusi, ka sastaps kādu, ar ko parunāties, kādu, kurš viņu sapratīs, tomēr šīs ilgas izplēnēja kā migla karstā vasaras dienā. Barbars jau nu noteikti nebija tas, ar kuru viņi vēlējās dibināt jebkādas attiecības.